„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

16.04.2014. „Dumbura studija”: Baznīca un folklora Lieldienu nedēļā: kristietība un latvietība krustcelēs?

Raidījumā piedalās:

Zbigņevs Stankevičs – Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts.

Linda Zonne – grupas “Vecpilsētas Dziedātāji” dalībnieki Linda Zone;

Reinis Grants; Inese Neimane; Māra Abaja.

Raidījuma vadītājs Dumburs: Pirms kāda laika Jūs [Stankēvičš] dalījāties pārdomās, par to, ka nevajadzētu Lieldienas [Kristus augšāmcelšanās svētkus] pretnostatīt tautas tradīcijai- folklorai, kā Jūs domājat, kas ir mainījiess20014. gadā?

Zbigņevs Stankevičs: „Es domāju, ka noskaņa no vienas puses ir tāda, ka mēs visi gaidām Lieldienas, taču katrs saskata kādu savu saturu, vai gaidas. Protams, ka tiem, kuri tic, ka šajā laikā Kristus ir miris un augšāmcēlies tiek piepildīts ar vienu saturu, citiem tie būs svētku brīvdienas un priecāties. Taču , ja mēs skatāmies plašākā un starptautiskā perspektīvā, tad, protams, visi vērīgi seko līdzi Ukrainas notikumiem. Es domāju, ka lielākai daļai sabiedrībā ir lielas bažas un neziņa par nākotni.

Dumburs: Vai Lieldienas var šīs bažas kliedēt un rast šīm bažām izeju?

Zbigņevs Stankevičs: „Jā, tie notikumi, kurus mēs apceram Lieldienu nedēļā var palīdzēt ieraudzīt to citādākā un dziļākā perspektīvā. Lai šie notikumi nebūtu tik draudīgi. Es teiktu tā- mūžības perspektīvā.”

Domburs: Mūžības perspektīvā.. Pūpolsvētku jeb palmu svētdienas sprediķī, Jūs runājat par Tiesu un ļaunuma kontekstā un nepatiesības atmaskošanu. Vai Jūs domājat, ka esošie cilvēki var atrast kādu noteiktu risinājumu, vai tādā veidā noskaņa un attieksme mainās pret notiekošo?

Zbigņevs Stankevičs Tā Tiesa, par kuru es runāju tā nav cilvēciskā tiesa, jo tā Tiesa, kuru mums uzrāda Jēzus Kristus krusts ir labā uzvaru beigās un, tas parāda, ka labais, kad tas manifestētas, izsauc ļaunuma izvirdumu un uzbrukumu. Jo tiem, kuriem nav ērts šāds cilvēks, kurš darīja labu, piemēram, Jēzus Kristus, vai arī šajā gadījumā mēs varam vilkt paralēlas ar Ukrainas gadījumu, cilvēki vēlas dzīvot brīvi, vēlas paši noteikt savu likteni, nevēloties, ka kāds no ārpuses diktē savus uzstādījumus, taču tas uzreiz izraisa pretdarbību.”

Domburs: Ko Jums nozīmē Lieldienas?

Postfolkloras grupas ‘Vecpilsētas dziedātāji” dalībniece Linda Zonne: „Lieldienas ir laiks paskatīties uz lietām citādāk. Cilvēkiem ikdienā nav tik daudz laika rituāliem, un tieši šajās brīvdienās ir lieliska iespēja izdzīvot rituālu, un rituāls varbūt ir tas, kas var sakārtot ikdienu – vienam tā var būt iešana uz baznīcu, citam tā var būt izšūpošanās.”

Arhibīskaps Stankevičs: „Tā ir iespēja izrauties no ikdienas rutīnas palīdz cilvēkam ieiet dziļākā savas esamības būtībā, ielūkoties savā sirdī, neatkarīgi no tā vai cilvēks ir ticīgs vai nē, bet Dievs viņa sirds dziļumos ir klātesošs.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

Norisināsies kristīgās mūzikas festivāls “Dzimuši mūžībai”

Norisināsies kristīgās mūzikas festivāls “Dzimuši mūžībai”(0)

Lēdmanē, Trušu karalistē 26.augustā norisnāsies  Kristīgās mūzikas festivāls “Dzimuši mūžībai”. Atklāšana pl.12.00. Slavēsim Dievu un pateiksimies par draudzes “Zilais Krusts” 10 gadu kalpošanu Lēdmanē. Programmā: kristīga mūzika, mākslas darbu izstāde, sadraudzība un cienasts. Informācija pa telefonu 27016720    

Maskavas draudzes „Atjaunošanās” slavētājas autordziesmas video klips „Karaliene” ieņem augstus reitingus YouTube vietnē

Maskavas draudzes „Atjaunošanās” slavētājas autordziesmas video klips „Karaliene” ieņem augstus reitingus YouTube vietnē(0)

Dziedātājas Nilu (Niloo, Nila Mania), kristiešu centra “Atjaunošanās” (Восстановление) pielūgsmes komandas dalībnieces autordziesmas video klips „Karaliene”, tās iznākšanas dienā, ieņēmusi augstus reitingus YouTube vietnē,-ziņo spektrs.com/ BOG.NEWS Portālā BOG.NEWS teikts, ka dziedātāja pastāstīja par dziesmas galveno vēstījumu – uzsvērt ikkatras meitenes patieso vērtību un cieņu. “Rakstot dziesmu, mani pamudināja, tas, ko es redzu sev apkārt. Ir

Džastins Bībers: Velnam nav varas, kad Jūs zināt dzīvo Dievu!

Džastins Bībers: Velnam nav varas, kad Jūs zināt dzīvo Dievu!(0)

Džastins Bībers (Justin Bieber) dalījās ar ziņu savā mājas lāpā, atgādinot abonentiem, ka velns nevar uzvarēt Dievu: “Lai velns ir norūpējusies par to, ka viņam nav varas pār jums, kad zināt dzīvo Dievu! Un Viņa vārds ir Jēzus! Kāpēc raizēties, ja tā vietā Jūs varat Viņu pielūgt, “ziņo-spektrs.com/ cnl.news  Ziņojumā pievienots arī video, kurā, Bībers

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.