„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

16.04.2014. „Dumbura studija”: Baznīca un folklora Lieldienu nedēļā: kristietība un latvietība krustcelēs?

Raidījumā piedalās:

Zbigņevs Stankevičs – Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts.

Linda Zonne – grupas “Vecpilsētas Dziedātāji” dalībnieki Linda Zone;

Reinis Grants; Inese Neimane; Māra Abaja.

Raidījuma vadītājs Dumburs: Pirms kāda laika Jūs [Stankēvičš] dalījāties pārdomās, par to, ka nevajadzētu Lieldienas [Kristus augšāmcelšanās svētkus] pretnostatīt tautas tradīcijai- folklorai, kā Jūs domājat, kas ir mainījiess20014. gadā?

Zbigņevs Stankevičs: „Es domāju, ka noskaņa no vienas puses ir tāda, ka mēs visi gaidām Lieldienas, taču katrs saskata kādu savu saturu, vai gaidas. Protams, ka tiem, kuri tic, ka šajā laikā Kristus ir miris un augšāmcēlies tiek piepildīts ar vienu saturu, citiem tie būs svētku brīvdienas un priecāties. Taču , ja mēs skatāmies plašākā un starptautiskā perspektīvā, tad, protams, visi vērīgi seko līdzi Ukrainas notikumiem. Es domāju, ka lielākai daļai sabiedrībā ir lielas bažas un neziņa par nākotni.

Dumburs: Vai Lieldienas var šīs bažas kliedēt un rast šīm bažām izeju?

Zbigņevs Stankevičs: „Jā, tie notikumi, kurus mēs apceram Lieldienu nedēļā var palīdzēt ieraudzīt to citādākā un dziļākā perspektīvā. Lai šie notikumi nebūtu tik draudīgi. Es teiktu tā- mūžības perspektīvā.”

Domburs: Mūžības perspektīvā.. Pūpolsvētku jeb palmu svētdienas sprediķī, Jūs runājat par Tiesu un ļaunuma kontekstā un nepatiesības atmaskošanu. Vai Jūs domājat, ka esošie cilvēki var atrast kādu noteiktu risinājumu, vai tādā veidā noskaņa un attieksme mainās pret notiekošo?

Zbigņevs Stankevičs Tā Tiesa, par kuru es runāju tā nav cilvēciskā tiesa, jo tā Tiesa, kuru mums uzrāda Jēzus Kristus krusts ir labā uzvaru beigās un, tas parāda, ka labais, kad tas manifestētas, izsauc ļaunuma izvirdumu un uzbrukumu. Jo tiem, kuriem nav ērts šāds cilvēks, kurš darīja labu, piemēram, Jēzus Kristus, vai arī šajā gadījumā mēs varam vilkt paralēlas ar Ukrainas gadījumu, cilvēki vēlas dzīvot brīvi, vēlas paši noteikt savu likteni, nevēloties, ka kāds no ārpuses diktē savus uzstādījumus, taču tas uzreiz izraisa pretdarbību.”

Domburs: Ko Jums nozīmē Lieldienas?

Postfolkloras grupas ‘Vecpilsētas dziedātāji” dalībniece Linda Zonne: „Lieldienas ir laiks paskatīties uz lietām citādāk. Cilvēkiem ikdienā nav tik daudz laika rituāliem, un tieši šajās brīvdienās ir lieliska iespēja izdzīvot rituālu, un rituāls varbūt ir tas, kas var sakārtot ikdienu – vienam tā var būt iešana uz baznīcu, citam tā var būt izšūpošanās.”

Arhibīskaps Stankevičs: „Tā ir iespēja izrauties no ikdienas rutīnas palīdz cilvēkam ieiet dziļākā savas esamības būtībā, ielūkoties savā sirdī, neatkarīgi no tā vai cilvēks ir ticīgs vai nē, bet Dievs viņa sirds dziļumos ir klātesošs.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?(0)

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”. Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā. Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”(0)

Svētdien, 25, jūnijā, 16:00, Vērmanes dārza estrādē evaņģelizējoša, muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”. “Nesīsim kopā Patiesības Gaismu mūsu pilsētā un valstī. Pagodināsim Dievu sapulcē Rīgas centrā, atvedīsim cilvēkus, kuriem jādzird evaņģēlijs. Lūgsim, lai mūsu tauta atver savas sirdis Kristus mīlestībai, lai Dieva Valstība atklājas pazūdošām dvēselēm.”-stāsta pasākuma organizators Gints L Grinbergs. Atmodas sapulces notiks jūnija, jūlija un

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga”  Zīmējumu teātra izrāde

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga” Zīmējumu teātra izrāde(0)

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā,-spektrs.com ziņo Katrīna Vastlāve. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības(0)

Vispasaules kristiešu kustība Up to Faith organizējusi zibakciju, lai pārliecinātu politiķus un pasaules līderus par sabiedrības vēlmi saglabāt tradicionālas (dabīgas) ģimenes vērtības,-ziņo spektrs.com Vairāk nekā 2000 cilvēku izgāja galvaspilsētas Budapeštas ielās un vienojās zibakcijas dejā, lai paustu savu atbalstu tradicionālas ģimenes vērtībām. “Arī mēs esam PAR STIPRU ĢIMENI un priecājamies, ka pasaulē ir daudz kristiešu

“Debesjums vēstījums”: Dimitera kundze Līga savus 60 atzīmē ar vēstījuma izplatīšanu

“Debesjums vēstījums”: Dimitera kundze Līga savus 60 atzīmē ar vēstījuma izplatīšanu(0)

Pareizticīgais dziesminieks, Līgas mīļotais vīrs Kaspars Dimiters maija sākumā nosvinēja 60. Jubileju, tagad pienākusi kārta arī sievai. Kaspara Dimitera laulātā draudzene, sasniedzot 60 gadu slieksni, caur portālu Kasjauns.lv/spektrs.com vēršas ar paziņojumu “Debesjums vēstījums”. Tostarp Līga nozīmīgo pasākumu atzīmēja arī ar grāmatas “Ielūgums uz dzīvi”  un albuma laišanu tautās. Svētki noritēja Cēsu pils parkā. “Debesjums vēstījums” (atstājam

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.