„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Draudi Latvijas iekšpolitikā un ārpolitikā novēršami!

Draudi Latvijas iekšpolitikā un ārpolitikā, kā arī latviešu tautas apziņā ir novēršami, bet nevis tik vien, kā ar politisko vai ekonomisku lēmumu palīdzību, bet gan ar kristīgās saimes palīdzību. Taču kāpēc gan iekļautajam ledājos Latvijas kuģis nemaz tā nekustas uz priekšu, ja ņem vērā, ka ir pietiekams skaits kristiešu Latvijā, kuri lūdz par Latvijas valsti?

Lūgšana par Latviju?

Piedaloties kādā lūgšanā par Latviju raisīja pārdomas par to, ka šāda veida lūgšanās varētu piedalīties, piemēram, piecus gadus atpakaļ vai arī šodienas skatījumā, taču lūgšanu saturs nemainīgs. Cik lielā mērā šādām lūgšanām ir reāls Dievišķs spēks un kādus rezultātus gaidīt?

Mērķis nav ironizēt par tik nopietnu un globāla mēroga lūgšanu, taču ieskatīsimies lūgšanu saturā un paanalizēsim, kāpēc lietas ,Latvijas mērogā, nevirzās uz priekšu.

Iestrēgušie lūgšanā

Lūdzēji: Dievs svētī Latviju!

Dievs: Es to esmu svētījis.

Lūdzēji: Dievs piedod latviešu tautai par elku kalpību.

Dievs: Es jau esmu piedevis

Lūdzēji: Dievs, svētī Latvijas valdību, prezidentu, premjerministru un.t.t.

Dievs: Esmu svētījis.

Lūdzēji: Dievs dod valsts vīriem gudrību.

Dievs: Viņiem jau ir sava paša gudrība kā „skaldīt un valdīt.”

Šāda veida sarakstu varētu turpināt dienu un nakti, taču kādi rezultāti?..

Vispārinātas lūgšanas

Kurš ir ieinteresēts vispārīgās lūgšanās? Mūsu visu kopīgais ienaidnieks sātans.

Uzdodot jautājumu lūdzējam, ko viņaprāt nozīmē latviešu tautas elku kalpība? Atbilde bija tā pati dziesmiņa diemžēl vecās skaņās – pagāniskā kalpība, latviešu dievekļu pielūgsme, dainas, dievturība. Aptuveni tāda bija atbilde. Bet vai ar to ir arī viss? Vai tikai dievlūdzēji nav tā kā iestrēguši pagātnes lūgšanās?

Kādai kristietei neizturot „bezjēdzīgu gumijas vilkšanu” neitrālās lūgšanas laikā jautāju, kā viņa domā, kāpēc latvieši- kristieši nemaz necenšas sacelties pret netaisnību, nemaz nav tik naski sadot sātanam „pa purnu” saistīt dēmoniskās aktivitātes Latvijas zemē?… viņa mani pārtrauca ar dievbijīgu smaidu, paskaidrojot lēnā tempā, izrunājot dievbijīgus vārdus: „Tāpēc, ka latvieši ir lēnprātīgi…”

Ko mēs saprotam ar vārdiem lēnprātība? Vai tā nav pielaidība, samierināšanās, pakļaušanās, bailes no pārspēka, vienaldzība, apātija, neitralitātes saglabāšana jeb sevis pasargāšana un t.t.? Varbūt ir pienācis laiks nedaudz paanalizēt, savu vārdu krājumu un to nozīmi? Mēs izsakāmies kristīgā terminoloģijā, taču vai mēs saprotam ko runājam? Vai saprotam ko darām? Vai „lēnprātīgai” rīcībai ir arī kāda nozīmīga jēga? Varbūt ir pienācis laiks latviešu kristiešiem arī konfrontēt? Reāli iestāties par Latvijas zemi, tās robežu apsargāšanu, neļaušanā ienaidniekam sirot un graut latviešu pašapziņu un nacionālās vērtības, neļaut ienaidniekam pastiprināt latviešu tautas nevērtību un t.t.

Kamēr sātans spēj paralizēt latviešu kristiešu domāšanas veidu ar viltus “lēnprātību” un kamēr izskolojas lūgšanu satura formalizēšanā, tikmēr Latvijas zemei reāli nav uz ko cerēt. Ja nevar paļauties uz kristiešiem, Latvijai nav izredzes. Ja kristieši neiestājas kā mūra siena aizsargājot visas Latvijas stratēģiski nozīmīgās pozīcijas, tikmēr neredzēt Latvijā Atmodu..

Kristieši skolojas savā saprašanā, bet sātans siro pa Latviju. Kamēr kristieši domā, ka Dievs visu uzrauga, tikmēr sātana kalpi rīkojās. Bet ko lai dara, ka latvieši-kristieši ir “lēnprātīgi”..

Cik ilgi vēl Latvija izturēs kristiešu vispārinātās lūgšanas? Cik ilgi Latvija vaidēs no apkaunojuma un pazemojuma, kamēr kristieši „ies lēnprātībā”? Cik ilgi vēl Latvijai jāatdod sava suverenitāte pa daļām, lai apsegtos ar lauskām, un kristieši saprastu, ka ienaidnieks jāpadzen no savas zemes, no savas tautas dzīves?

Cik vēl no latvieša-kristieša ir jāatņem, lai viņš pateiktu: „Stāt! Pietiek! Es Tev sātan neatdošu to, ko Dievs man ir svētījis un dāvājis par dāvanu man! Ķetnas nost no mana īpašuma, mantojuma, dāvanas, Latvijas neatkarības- suverenitātes, dzimtās un Tēvzemes valodas, Satversmes un galu galā nepieļaušu Dieva Vārda jēgas kropļošanu! Ķetnas nost no manas Latvijas!”

Taču ko lai dara, ka kristieši „iet lēnprātībā”..

Ceļš uz konkrētību

Latvieši-kristieši lūdz Dievu par savām vajadzībām, tās taču ir konkrētas. Izskats, izmērs, krāsa, smarža, lietderība, izturība un.t.t. Taču kad lūgšana nonāk par Latvijas valsti, tad tā kļūst par banāli, bezpersonisku, pat radot priekšstatu, ka lūgšana par Latviju ir tā starp citu. Ko mēs ceram sagaidīt no Dieva, ja esam tik nevērīgi pret viņa visdārgāko mantojumu vārdā cilvēks, respektīvi, latviešu tauta, un viņa kaujas lauku – Latvijas sirds?

Varbūt Jūs teiksiet, ka Latvija nav vajadzīga, galvenais ir cilvēks? Atbildu ar pretjautājumu, tad jau mātes miesa deviņu mēnešu garumā cilvēka embrija attīstībai arī nav vajadzīga. Kāpēc gan cilvēkbērnam ir vajadzīga vide, kurā attīstīties? Kāpēc gan mocīt (Latvijas) mātes miesu, abortēsim (latviešus) un miers!

Vai tas kastrācijas un abortēšanas process nav jau ieildzis pašu latviešu apziņās? Aicinu par to pārdomāt ieejot jaunajā 2012. gadā, ko mēs ceram sagaidīt no Dieva un cik tas ir attaisnojams..

Par ko tad lūgt konkrēti?

Patlaban aktuālākie jautājumi politiskā sfērā.

Ārpolitikā 

Vēlas federalizēt Eiropu, atņemot valstu suverenitāti

Briselē notika ES līderu samits, kurš izšķīris suverēno valstu, Eiropas Savienības un ikviena Eiropas iedzīvotāja nākotni t. sk. Latvijas. Pamatojoties uz apstākli, ka Eiropas Savienības dalībvalstis ir nokļuvušas smagā finansiālā un ekonomiskā krīzē, notiek mēģinājumi samazināt valstu suverenitāti par labu Eiropas Savienības federalizācijai.

ES vadošās lielvalstis vēlas ieviest izmaiņas Lisabonas līgumā, lai ES, nevis nacionālās valstis, noteiktu kāds izskatīsies katras valsts budžets. Ieviešot:
• „automātiskas sankcijas” pret tām valstīm, kuru publiskais deficīts pārsniedz 3% no IKP;
• stingrākus ierobežojumus valstu konstitūcijās saistībā ar fiskālo brīvību;
• Eiropas Stabilitātes mehānismu, kas nākotnē paredzētu, ka no Latvijas var pieprasīt aptuveni 3 miljardu eiro lielu līdzmaksājumu citas valsts glābšanai;
• Eiropas Savienības valstu iemaksu 200 miljardus eiro apmērā Starptautiskajā valūtas fondā, lai glābtu krīzes skartās eirozonas valstis;
• valstu nacionālo budžetu apstiprināšana Eiropas komisijā pirms apstiprināšana valsts parlamentā, ja valsts ir nonākusi krīzē.

ES līderu samitā neizdevās panākt visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos, jo Lielbritānija un Ungārija nepiekrita šim principam, savukārt Zviedrija un Čehija nolēma pirms tam konsultēties ar savu valstu parlamentiem par šo soli. Lielbritānijas premjerministrs D. Kamerons sacīja: „Citas valstis ir iekšā [eiro zonā] un ar prieku veic radikālas izmaiņas, atsakoties no suverenitātes, lai tas darbotos.” Lielbritānija uzskata, ka šīs izmaiņas nav viņu interesēs, tāpēc viņi nepiekrīt šiem grozījumiem.

Viltīgs gājiens

Tomēr ar šo četru valdības vadītāju lēmumiem process netika apturēts, un notiek mēģinājums noslēgt starpvaldību līgumu starp eirozonas valstīm un tām valstīm, kuras vēlēsies pievienoties šim līgumam.

Šī finanšu un ekonomiskā krīze, kura ir skārusi pasauli ir lielisks instruments, lai Eiropas lielvaras nostiprinātu savu ietekmi reģionā pār mazākām valstīm, kuras krīzes nomocītas var ķerties pie šķietamā glābšanas riņķa. Neapzinoties, ka atbrīvojoties no finansiālām problēmām šodien, mēs būsim zaudējuši kaut ko daudz svarīgāku. Savas valsts suverenitāti, kuru tikai nesen atbrīvojām no Padomju Savienības skavām. Ņemot vērā, ka šīs izmaiņas būs vērstas uz tālāku Eiropas Savienības federalizāciju, domājams, ka Latvijai ir jāatsakās no piedāvātajām izmaiņām vai jācenšas tās būtiski mainīt, lai Latvija saglabātos kā neatkarīga valsts.

Labas ziņas

Samita gaitā ir noticis arī pozitīvs pavērsiens: Vācijas atbalstītais priekšlikums, ka valstīm būtu nacionālie budžeti jāsaskaņo vai pat jāapstiprina Eiropas Komisijā, pēc vairāku dalībvalstu iebildēm esot “nolikts malā”.

Pārdomām

Taču visai dīvaini, ka Latvijas valdība tautas vietā pārdomā iespējas atteikties no Latvijas suverenitātes, pat neizvirzot šo jautājumu tautas balsošanai referenduma ceļā, kas jāpiebilst ir daudz svarīgāks lēmums, nekā valsts valodā nevēlējušos runātāju un tautas šķēlēju pretenziju izlādēšanos iespēju uz latviešu tautas rēķina referenduma ceļā. 

Būs jauni mēģinājumi apiet Latvijas Satversmi, tāpēc ir iemesls lūgt, lai tas neizdotos.

Iekšpolitikā

Kriminālatbildība par seksuālo minoritāšu aizskaršanu interneta telpā

Latvijas Cilvēktiesību centrs vēlas ietekmēt Saeimas deputātus veikt grozījumus Krimināllikumā, lai paredzētu kriminālatbildību, kas vērsti pret seksuālajām minoritātēm, proti par naida kurināšanu internetā.

Jo neapmierina, ka tradicionālie ģimenes piekritēji vēršot savu nepatiku pret homoseksuālistiem, tiek piemēroti Likumā paredzētais pants- huligānisms. Bet, kā paziņo Latvijas Cilvēktiesību centrs tad tradicionālajiem jāizcieš bargāks sods Tāpēc, ka vēršoties pret „ cilvēka neatņemamu identitātes pazīmi” – seksuālā orientācija.

Ja tā ir neatņemama identitātes pazīme, tad kāpēc visi vīrieši pasaulē nav homoseksuālisti un visas sievietes pasaulē nav lesbietes? Ko tik necenšas „iesmērēt” neikdienišķām frāzēm, cerot, ka „izbīdīs” nepamanot.

Turklāt ja reiz mēs dzīvojam tiesiskā Latvijas valstī, tad kāpēc gan, aprobežoties tik vien ar vēršanos pret seksuālajām minoritātēm? Kāpēc ne pret kristiešiem, musulmaņiem, sievietēm, pret latviešu tautu, pret valsts valodu, pret atpazīstamiem cilvēkiem Latvijā? Unt.t.

Bet kriminālatbildība par provocēšanu?

Un ja reiz godīga, tiesiska Latvijas valsts, kura demokrātijas sapratni izdala pa labi un pa kreisi, tad vajadzētu taisnīgu sadalē arī atbildību uzņemties homoseksuālistiem ieviešot sodu par provocēšanu! Un cik ļoti homoseksuālisti ir iemīlējuši provokatīvi vērstas darbības, to arī Latvijas tauta jau sen zin. Tad nu gan mūsu tiesas sistēma zeltu un plauktu no tā vien.

Starp citu, Latvijas Cilvēktiesību centrs uzskata, ka par cik pašlaik, kad ir „atvērts Krimināllikums” un tajā paredzētas apjomīgas izmaiņas, tā ir viena iespēja, kā Saeimas deputātiem atgādināt īpaši par Krimināllikuma 78.pantu, kas paredz atbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Tātad Latvijas Cilvēktiesību centrs uzskata, ka 78.pantā noteikti kaut kas „jāiesprauž pa otru galu”.

Ir iemesls lūgt, lai homoseksuālistu plāni neizdotos.

Balsot vai nebalsot PRET krievu valodu kā otru valsts valodu?!

Spektrs viedoklis ir solidārs ar tālāk minēto: Latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu vēlētāji varētu saglabāt arī klusējot – paliekot mājās un ignorējot šo pasākumu. Taču piedaloties tikšot raidīts daudz spēcīgāks signāls par to, kādu kārtību vēlamies savā valstī. “Tā mēs vēlreiz apliecināsim un nostiprināsim Latvijas valsts nacionālo un demokrātisko identitāti un latviešu valodu kā kopīgu pamatu visiem Latvijas iedzīvotājiem un saliedētai sabiedrībai,” teikts “Vienotības”, ZRP un NA paziņojumā.

Koalīcijas partijas savā paziņojumā augstu novērtē to Latvijas krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu tautību politiķu un sabiedrisko darbinieku nostāju, kuri ir aicinājuši neiesaistīties kampaņā pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu; nosoda mēģinājumus apšaubīt Latvijas valstiskuma pamatus un sašķelt Latvijas sabiedrību.

Līdzīgu viedokli vēl pirms valdošo partiju viedokļa paziņošanas pauda arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Augusts Brigmanis. Viņš uzskata, ka visiem, kam latviešu valoda ir svēta, referenduma dienā jāiet un jānobalso pret otru valsts valodu. “Protams, mēs savu panāksim arī tad, ja paliksim mājās un nobalsošanai nebūs kvoruma. Taču šādu rīcību gan referenduma iniciatori, gan ārvalstis var uztvert tā, ka latviešiem valodas jautājums ir vienaldzīgs. Un tas iedrošinās viņus jauniem mēģinājumiem. Tādēļ labāk dot citu signālu, lai miljons vēlētāju referendumā liek visiem saprast – šeit var būt tikai viena valsts valoda. Un punkts!” aicināja A. Brigmanis.

Ir iemesls lūgt, lai latviešu tautas ienaidnieku plāni neizdotos un praktiskā veidā balsot PRET!

Noslēgumā

„Tu Dieva tauta, spēkus smelies

Iz skaidriem dzīvības avotiem!

No tumsas māņiem augšup celies.

Uz cēliem gaismas augstumiem!

Lai pukst priekš tautas katram sirds,

Ka viņas goda kronis mirdz!”

(No luterāņu dziesmu grāmatas.)

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam(0)

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē. Jānis valkāja kamieļa vilnas drēbes un bija apjozies ar ādas jostu, viņš ēda siseņus un savvaļas bišu medu.

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā(0)

Sarunā „Cīņai sveiks!”  ar NA RD deputātu Daini Loci un Leonardu Inkinu, sarunas vadītāja Marlēna stāstīja par latviešu nodevību nerunājot latviski Latvijā. „Es aicinu latviešus Latvijā runāt latviski,” pauda Marlēna. Leonards Inkins piebilda: „Vai Jūs saprotat, ko šāds aicinājums dažkārt nozīmē latvietim?”.. Marlēna: „Pazemojumu?” Leonards: „Bieži arī pazemojumu..” Sarunas „Cīņai sveiks!” ierobežotā laika dēļ nav

Leonards Inkins: Runā, ka…

Leonards Inkins: Runā, ka…(0)

Cilvēce vēl nav noskaidrojusi kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja? Daudzi vēl šodien strīdas, kur un kā radās dzīvība un no kā ir cēlies cilvēks. Ir tādi, kuri uzskata, ka Radītājs radīja Visumu, Zemi, cilvēku un to, kas plaši aprakstīts un vēl neminēts Vikipēdijā.

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.