„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Nacionālā identitāte atpakaļ uz sākumlapu

Latviešu šūpuļdziesma “Aijā žūžū lāča bērni” ir atzīta par labāko dziesmu pasaulē Latviešu šūpuļdziesma “Aijā žūžū lāča bērni” ir atzīta par labāko dziesmu pasaulē(0)

Latvijas slavenā šūpuļdziesma “Aijā žūžū lāča bērni” ir iekļauta pasaules labāko šūpuļdziesmu sarakstā, ne tikai kompaktdiskā, bet arī grāmatā. Dziedātāji un mūziķi no visas pasaules ir ierakstījuši savas valsts vispopulārākās šūpuļdziesmas ekskluzīvā kolekcijā, kuras nosaukums ir “Pasaules šūpuļdziesmas” (World Lullabies), un “Aijā žūžu lāča bērni” ir atzīta par labāko dziesmu.

“Pasaules šūpuļdziesmas”"World Lullabies” ir desmitais “Lullabies/Šūpuļdziesmu” sērijas CD, tas iznācis, pateicoties “Sampo” apdrošināšanas atbalstam. “Lullabies/Šūpuļdziesmu” sērijas patrons ir Radio SWH, izdevējs – “Mikrofona ieraksti”.

Lasīt vairāk

Komponists un diriģents Juris Vaivods: “Skaistums ir visās varavīksnes krāsās, nevis krāsu sajaukumā” Komponists un diriģents Juris Vaivods: “Skaistums ir visās varavīksnes krāsās, nevis krāsu sajaukumā”video(0)

Komponista un diriģenta Jura Vaivoda radošā klātbūtne dažādos mūzikas projektos ir vērienīga, Vaivods ir apkopojis 360 dziesmas krājumā „Latvieša lielā dziesmu  klade”. Viņš  ir  Dailes teātra Muzikālās daļas vadītājs, mūzikas režisors, aranžētājs un konsultants daudzām izrādēm. Juris Vaivods ir bijis Rīgas astoņsimtgades svinību zonas „Rīga dzied” mākslinieciskais vadītājs, veidojis programmas Sadziedāšanās naktīm Dziesmu un deju svētkos. Juris ir ideju ģenerators. Pats viņš komponējis mūziku izrādēm  „Precības”, „Pērs Gints nav mājās”, „Raudupiete”, „Ja tevis vairs nebūtu” un citām. Vaivods arvien meklē jaunus paņēmienus, kā nedziedošus aktierus izveidot par dziedošiem, kā iedvesmot tos, kuri netic saviem spēkiem. Lasīt vairāk

Baznīca un čeka: publisko pirmo apskatu pētījumam par reliģijas lietu pilnvarotā kopdarbu ar okupācijas drošības iestādēm Baznīca un čeka: publisko pirmo apskatu pētījumam par reliģijas lietu pilnvarotā kopdarbu ar okupācijas drošības iestādēm(0)

Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija publicē pirmo apskatu pētījumam – komisijas locekles, filozofijas zinātņu doktores Solveigas Krūmiņas-Koņkovas arhīva izpētes rezultātus laikā no 2015. gada septembra līdz decembrim “Sadarbība starp Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas drošības iestādēm un PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (1944 – 1954)”. Komisijas atbalstītos 2015. gada pētījumus Latvijas Universitāte izdos sērijas “VDK zinātniskās izpētes komisijas raksti” 1. sējumā “Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas” 2016. gada februārī,-spektrs.com /lu.lv
Lasīt vairāk

Ingūna Rībena: “Ne Dievs mūs pametis, bet mēs Dievu” Ingūna Rībena: “Ne Dievs mūs pametis, bet mēs Dievu”(0)

Ingūna Rībena: «Kaut vairāk būtu latviešu, kas šajos Ziemasvētkos ar gara acīm ierauga tās lietas, par ko Kristus saka, ka Dievs tās ir apslēpis pasaules gudrajiem un darījis zināmas bērniem!»

Ingūna Rībena (NA), arhitekte, Saeimas deputāte kopš astotā Saeimas sasaukuma, bijusī kultūras ministre (2002.–2004.) sarunājas ar Neatkarīgo Rīta avīzi.

– Latvijā savulaik populārais franču rakstnieks Andrē Moruā ir teicis, ka «mācība par cilvēku jābūvē nevis no apakšas, no zemes, bet no augšas, no debesīm». Jums – Latvijas politiķiem – cilvēks esot pirmajā vietā. Kā jūs būvējat savus (politikas) priekšstatus par viņu, kā saistībā ar viņu veidojat politikas praksi? Lasīt vairāk

Pēteris Sproģis: Kad latvieši atstāj Latviju, vai ir cerība palikušajiem? Pēteris Sproģis: Kad latvieši atstāj Latviju, vai ir cerība palikušajiem?(0)

2. decembrī norisinājās LBDS organizētas Pateicības Vakariņas. Svētku pasākumā ikviens klātesošais varēja pateikties par pašaizliedzīgu kalpošanu, garīgu atbalstu, zināšanu gūšanu vai finansiālu atbalstu. Svētki, kuros kopīgi priecāties un pateikties Dievam par Viņa labo nodomu un darbu pie cilvēkiem. Pateikties, ka var piedalīties Viņa darbā,-ziņo spektrs.com/Ketrina Ieviņa Ropažu jaundibināmā draudze.

Lasīt vairāk

Nacionālā identitāte/ Vilhems Delveris: Savāktie paraksti Latvijas laika zonas maiņai liecina par Krievijas politisko ietekmi Nacionālā identitāte/ Vilhems Delveris: Savāktie paraksti Latvijas laika zonas maiņai liecina par Krievijas politisko ietekmi(0)

Savākti paraksti, lai Saeimā iesniegtu iniciatīvu par nepāriešanu uz ziemas laiku. Tas ir, par Latvijas laika zonas maiņu uz UTC+3 jeb Maskavas laiku un, tāpat kā Krievijā, atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas. Tādējādi, varētu atteikties no pārejas uz ziemas laiku un pulksteņa grozīšanu divreiz gadā,-ziņo spektrs.com

Lasīt vairāk

Par Uldi Ģērmani mācītājs Guntis Kalme: latviešiem pieder brīvības alku, pretošanās un UZVARU  vēsture! Par Uldi Ģērmani mācītājs Guntis Kalme: latviešiem pieder brīvības alku, pretošanās un UZVARU vēsture!(0)

Šī gada 3. oktobrī Latvijas Kara muzejs un studentu korporācijas „Fraternitas Livonica” Filistru biedrība rīkoja konferenci „Piemini Uldi Ģērmani!”, kas veltīta ievērojamā latviešu vēsturnieka, rakstnieka un politiskā publicista, Latvijas vēstures grāmatas „Latviešu tautas piedzīvojumi” autora, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka Dr. Ulža Ģērmaņa 100. dzimšanas dienas atcerei.  Lasīt vairāk

Aicina piedalīties Baltijas ceļa atceres pasākumos Aicina piedalīties Baltijas ceļa atceres pasākumos(0)

 1939. gada 23. augusts. Molotova-Ribentropa pakts. Revizionistiskā PSRS un nacistu Vācija, kuras vada divi tirāni, sadala Austrumeiropu savās “ietekmes sfērās”. Baltijas valstis zaudē savu neatkarību un tiek vardarbīgi iekļautas PSRS sastāvā. Lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.