„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Pievienot ziņu!/kontakti atpakaļ uz sākumlapu

12.10.2010. Izraēlas ziņas: Eiropa neapmierināta ar Izraēlas lēmumu par izmaiņām PL 12.10.2010. Izraēlas ziņas: Eiropa neapmierināta ar Izraēlas lēmumu par izmaiņām PL(2)

Eiropa neapmierināta ar Izraēlas lēmumu par izmaiņām PL , pieprasa vienlīdzību visiem tās pilsoņiem,-ziņo spektrs.com

Reaģējot uz Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu pausto aicinājumu palestīniešiem atzīt, ka Izraēla ir ebreju nacionālā valsts, Eiropas Savienība (ES) mudināja Izraēlu garantēt vienlīdzību visiem tās pilsoņiem.
“Mēs atbalstam divas demokrātiskas valstis, kas mierā un drošībā dzīvo viena otrai līdzās,” lūgta komentēt Netanjahu aicinājumu palestīniešu pašpārvaldes vadībai, sacīja ES ārlietu augstās pārstāves Ketrinas Eštones preses sekretāre Maja Kočijančiča.
“Mēs arī uzsveram, ka nākotnes Palestīnas un Izraēlas valstīm būs pilnībā jāgarantē visu to pilsoņu vienlīdzība,” sacīja amatpersona. “Būtībā Izraēlas gadījumā tas nozīmē-vienlīdzības garantēšanu pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir ebreji vai nav.”

30.08.2010. Nacionālā Identitāte: Par ko vēlēt? (Nr.II) 30.08.2010. Nacionālā Identitāte: Par ko vēlēt? (Nr.II)(0)

Par ko vēlēt? (Nr.1)

Latvijas neatkarības laiki

Lai Latvija kļūtu neatkarīga tika ieguldīti milzīgi nacionālie spēki un ticība.
Līdzko Latvija kļuva neatkarīga, šķiet, ka loģiski būtu, ka Latvijas nākotnes kurss mainītos latviešu nācijai pozitīvā gultnē. Tomēr tā tas gluži nav. Kas tad pa ceļam ir pazaudēts? Nacionālisms un patriotisms. Kā noticis tā, ka latvieši ir aizmirsuši par ko cīnījušies? Lai atbildētu uz jautājumu, jāpavēro politiskie procesi pēc neatkarības iegūšanas. Novērojot var konstatēt, ka pamatā praktiski lielākā daļa nacionālie spēki, tas ir, lielākie aktīvisti tika likvidēti. Pēkšņajās un traģiskajās nāvēs. Viens noslīka jūrā, otrs – autoavārijā, trešais- nesaprotamajos apstākļos, ceturtais- ar pēkšņu sirdstrieku, piektajam, iekoda nezināmas izcelsmes indīgs dundurs un t.t. Un tā īsā laika periodā visi patiesie nacionālie spēki un brīvības paudēji veiksmīgi tika novērsti un aizmirsti.

Bībelē teikts: „Tev būs savu tēvu un savu māti godāt.”(5.Moz.5:16) Arī mūsu Tēvijas varoņi ir kāda dēla vai meitas vecāki.

Godāt? Kas tad būtu? Pieminot viņu labos darbus, Tu augsi veselīgā nacionāli patriotiskā garā un lai kādi vēji arī nepūstu (neoliberālisms vai sociāl-komunisms ar uzurpatoriskām tieksmēm, divvalodības programmas ieviešanas plāniem un Latvijas ekonomiskā paverdzināšanas veicināšanā), nespēs Tevi izsist no Tava uzsāktā kursa un nespēs ietekmēt un pakļaut sev veļamā virzienā. Tu vienmēr zināsi savu nozīmi un savas Valsts un Zemes vērtību. Tad nevajadzēs latviešiem pārņemt ārvalstu nepraktisko un nepiemēroto pieredzi, bet gan cienīt savas Zemes „gudrās galvas” veidojot savu nacionālo bāzi un primāri apmierināt savas tautas intereses. Tad nevajadzētu svinēt aizjūras svētkus un aizmirst savas tautas nozīmīgos nacionālos svētkus. Tad kristieši Latvijā varētu ne tikai sajūsmināties par Bībeles varoņiem, bet tikpat neizmērojami apbrīnot arī tos, kristiešus-Dāvidus, kuri ar paceltām galvām varonīgi stājušies pret Latvijas Goliātu. Un tādus kristiešus nespētu ietekmēt nekādi „viltus pravieši” no ārvalstīm.
Un, lai ko tas maksātu, neatdotu Dieva doto zemi, Latvijas teritoriju, kā tas notika Abrenes gadījumā, neatdotu nevienu kilometru, nevienu metru, nevienu centimetru, jo par to ir dārgi samaksāts, asiņaini maksāts.

Šodien

Neapzinoties Latvijas nozīmi, mēs zaudējam patiesās vērtības. Un tagad latviešu patriotisms izpaužams vicinot Latvijas karogu hokeja čempionātā un tikai tāpēc, ka ir iereibuši. Nav ne cieņas, ne goda.
Pie kā ir novedusi latviešu tautu patieso vērtību nenovērtēšana? Uzskatāms piemērs: Latviešu gaidāmā pasivitāte vēlēšanās, jo neesot vērts un krievu aktivitāte, balsojot par krievu partijām SC un PCTVL, jo ir vērts, padara iespēju atgriezties austrumu ietekmē ļoti reālu. Krievu tautības vēlētāju optimistiskais gars vēlēšanu laikā ir vainagojies jau iepriekšējās vēlēšanās, izvirzot krievu patriotu par Rīgas mēru. Tieši krievu nacionālās identitātes apzinātājs faktiski jau vada latviešu tautu, bet viņa pakalpiņš ir kosmopolītiski izaudzināts latvietis. Soli pa solim apmierinot krievu vēlētājus. Soli pa solim mainot Latvijas kursu pretējā virzienā, bet latvieši pat nepamana, ka Latvijas kuģis jau sen purvā. Un joprojām skan vārdi: „Nav vērts, jo tāpat nekas nemainīsies.” Toties krieviski runājošie, kuri jau ieguvuši pilsonību, cīnās par savām tiesībām un atkal optimistiski ievēl „savējos” jo zina cik grūti iegūstama pilsonība, bet vēl ir tik daudz radu, kuriem vēl jāizkārto pilsonība citādākā veidā, nekā paredzēts Latvijas valsts likumdošanā.
Kamēr latvieši par to tik pasmaida un saka, ka viņiem nekas nesanāks, jo Latvija ir mūsu Zeme, pasīvi noraugoties no malas, lētticīgie latvieši ir vienkārši viltīgi un darbietilpīgi apmuļķoti.

Latvijas politikā vīzija

Latviešiem jau sen pateikts: „Divkopienu valsts!” Vai kādam ir iebildumi? Klusums.
Lai iedrošinātu krievu vēlētājus tieši pirms vēlēšanām Latvijas „varoņi” labprāt pieņēma vizītē Maskavas mēru Juriju Lužkovu. Pieņemšana pompoza. Smaidi uz lūpām. „Galva” Maskavas Namā iedrošināja tautiešus vēlēt, jo tikai tā ir panākami Krievijas mērķi Latvijā un ātrākā veidā panākama divvalodība Latvijā, piebilstams, ka tas tikai ir laika jautājums. Vienīgi pazemīgais kalps Latvijas prezidents, savu viedokli izteica vienā teikumā savā tvītera kontā, bez nekādas oficiālas nostājas.
Un latvieši tik turpina savu veco dziesmu: „Nav vērts, nav vērts, nekas tāpat nemainīsies..”

Varbūt tomēr ir vērts pamosties un mobilizējoties vismaz ievelkot „ķeksīti” vēlēšanu lapiņās par „savējiem?” Par nacionāliem spēkiem…

Dievs, svētī Latviju!

27.08.2010. Nacionālā Identitāte: LMA prorektors Andris Teikmanis: Nacionālā identitāte ir jāveido nevis politisko cīņu laukā, bet kultūras laukā 27.08.2010. Nacionālā Identitāte: LMA prorektors Andris Teikmanis: Nacionālā identitāte ir jāveido nevis politisko cīņu laukā, bet kultūras laukā(0)

Politiskā elite augstāko izglītību un zinātni uztver kā dīvainus valsts atribūtus, turklāt Nacionālā Identitāte ir jāveido nevis politisko cīņu laukā, bet kultūras laukā, – uzskata Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors un docents Andris Teikmanis, – ziņo spektrs.com/Neatkarīgā

Patlaban situācija Latvijā ir dramatiska – „mūsu elite nav konkurētspējīga Eiropas līmenī”. „Tas labi atspoguļojas tajās prioritātēs, kuras tiek izvirzītas sabiedrībai,” viņš klāstījis, norādot, ka sabiedrība diemžēl nav gatava maksāt par lietām, „kas varētu būs attīstīt vai padarīt konkurētspējīgākus”.
„Elementāri tas atspoguļojas izglītības un zinātnes finansējumā. Citas valstis iegulda naudu augstākajā izglītībā vai zinātnē nevis altruisma, bet vēsa aprēķina vadītas. Ieguldījums izglītībā un zinātnē ir ieguldījums konkurētspējā. Toties mūsu politiskā elite uztver augstāko izglītību un zinātni kā kaut kādus dīvainus valsts atribūtus, kā greznas, bet nevajadzīgas pogas pie valsts mundiera,” norādījis Teikmanis.

Nacionālisma jautājums

Nacionālismam 21.gadsimtā būtu jāpiedzīvo transformācija – no asins nacionālisma tam būtu jākļūst par kultūras nacionālismu.
„Nacionālā identitāte ir jāveido nevis politisko cīņu laukā, bet kultūras laukā. Nacionālai identitātei ir jātop par kultūras produktu,” uzsvēris LMA prorektors.

„Līdz ar to arī skaidra kultūras industrijas loma – nevis pelnīt naudu, bet nodrošināt modernas nacionālās identitātes tapšanu,” vēl piebildis mākslas zinātnieks, vienlaikus atzīstot – ja nacionālisms tiek saistīts tikai ar suverēnu valsti, tad „Latvija faktiski vairs nav suverēna valsts”.

Lisabonas līgums un atkarība no starptautiskajiem aizdevējiem ir atņēmuši mums tik lielu suverenitātes daļu, ka mēs būtiski atšķiramies no tās Latvijas, kāda tā pastāvēja no 1990. līdz 2004. gadam,” norādījis LMA prorektors.

Tāpat viņš uzsvēris, ka Latvijas konkurētspēju pēdējos gados būtiski ietekmējusi ideoloģiskā stagnācija. „Kas ir tas, ko mums šobrīd piedāvā faktiski visas uz vēlēšanām ejošās partijas? Atkal savdabīgu un vienlaikus sprādzienbīstamu neoliberālismu. To piedāvā pat tās partijas, kuras sevi pozicionē kā kreisas,” norādījis Teikmanis.

Nacionālā Identitāte: Par ko vēlēt? Nacionālā Identitāte: Par ko vēlēt?(1)

Ne tikai Bībelē ir aprakstīti pagātnes varoņi un to varoņdarbi, bet arī mūsdienās ir savi varoņi, arī Latvijā. Varoņi, kuri cīnījušies par Latvijas zemi. Atdodami savas dzīvības un izlējuši asinis par brīvu nacionālu valsti-Latviju,-ziņo spektrs.com

Vai mēs godinām viņu piemiņu? Vai arī dzen atceramies viņu labos darbus un dalāmies ar citiem, lai tādējādi celtu viens otra nacionāli-patriotisko Garu un ieaudzinātu to arī savos bērnos? Nē! Šodienas skatījumā pateicoties austrumu nostādnei, vārds nacionālisms jau ir izkropļots tik tālu, ka tas jau ir kļuvis par sinonīmu lamu vārdam.

Vai tās ir tās vērtības, par kurām latviešu pagātnes patrioti un ticības vīri ir atdevuši savas dzīvības?

Nezinu, vai latviešu nācijai ir „īsa atmiņa”, vai arī baiļu paralīzes iespaidā joprojām trīc par savu vietu zem saules un tāpēc savas vēlētāju balsis gatavi no jauna atdot par „politiskajiem līķiem” un korumpētajiem politiķiem, kuri jau iepriekš ir parādījuši uz ko ir spējīgi, precīzāk sakot, uz neko, kā vien bremzēt Latvijas tautai nozīmīgus likumprojektus, tāpēc vien vajadzētu būt kaut kādai kauna sajūtai pirms līst kaut vai rāpus, bet atpakaļ valdībā.

Aicinu atsvaidzināt atmiņu attiecībā par to, par ko, tad ir cīnījušies Latvijas tautas senči. Lai labāk izprastu gaidāmās 10. Saeimas vēlēšanas politisko spēli izaicināsim tos, kuri sevi dēvē par „tautas kalpiem”. Vai starp viņiem atrastos Latvijas izpratnē varoņi, kuru dēļ būtu vērts atdot savas vēlētāju balsis?

Atskatīsimies netālā Latvijas vēstures pagātnē, cīņās par Latvijas neatkarību, un atceroties tos patiesos varoņus, kuri cīnījušies par Latvijas zemi, salīdzināsim pagātni šodienas skatījumā.

Un saprast, vai mums vajadzīgi „varoņi nodevēji” un „viltus pravieši”, kas cenšas Latviju virzīt atpakaļ austrumu nezināmajās, iznīcības tālēs, kaut gan, pēc augusta statistikas datiem vadoties, izskatās, ka Latvijas tauta labprāt vēlas atgriezties, pie tiem, kas savulaik Latvijā ieviesa genocīda programmu un Latvijas tautas paverdzināšanu zem dzels priekškara, vienīgi, vai to vēlas arī latviešu nācija?

Vai arī atgriezties pie „politiskajiem līķiem” un to smirdēšanas?

Vai arī izvēlēties kaut ko pavisam jaunu un iedziļinoties saprast, ka tas jaunais cīnās par to pašu, par ko savulaik cīnījās Latvijas senči.

Par nacionālu atmodu! Par nacionālu valsti! Par brīvu Latviju!(visās nozīmēs).

Jo tikai un vienīgi nacionāla un garīga atmoda spēs glābt Latvijas valsti no austrumu un rietumu elles. Tikai nacionāla identitātes apzināšanās un garīgais spēks spēs izraut no elles, kurā paši dodamies.
Tikai un vienīgi vienoti vienā Garā un Spēkā, vienoti ar nacionālām saitēm, mēs uzvarēsim jebkura ienaidnieka pārspēku.
Vai tas ir iespējams? Jā! Ja tas pat ir panākams ar bērnu palīdzību: „No bērnu un zīdaiņu mutes Tu Sev esi izveidojis pretspēku Saviem pretiniekiem, lai liktu apklust Saviem naidniekiem un atriebējiem.” (Ps 8:3)
Tad mēs to it sevišķi spēsim, kā teikts ”Es visu spēju Tā (Jēzus) spēkā, kas mani dara stipru!”(Ef. 4:13).
(Turpinājums sekos).

Dievs, svētī Latviju!

24.08.2010. Nacionālā Identitāte: Par godu “Baltijas ceļa” 21. gadadienai pie Brīvības pieminekļa aizdedz Ugunsceļu 24.08.2010. Nacionālā Identitāte: Par godu “Baltijas ceļa” 21. gadadienai pie Brīvības pieminekļa aizdedz Ugunsceļu(0)

Vakar, plkst.20 00 pie Brīvības pieminekļa par godu “Baltijas ceļa” gadadienai aizdedza simbolisku Ugunsceļu.
Ugunsceļa norises vietā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 100 cilvēki, un  pasākuma rīkotāju nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”TB/LNNK” aktīvisti, – ziņo spektrs.com

Īpatnēji un rada šoku un sarūgtinājumu, ka šāds nozīmīgs Baltijas valstīm masu pasākums, netika veikts valstiskā mērogā. Tomēr priecē, ka jau vairākus gadus pēc kārtas, par to labprāt parūpējas Latvijas patriotiski noskaņoti jaunieši, kuri ir iesaistīti politikās aktivitātēs, lai aizstāvētu latviešu nācijas, tas ir pamatiedzīvotāju intereses politikā mērogā.
Ugunsceļa svecītes aizdedza nacionālās apvienības jaunieši, kuri arī interesantiem dalīja skrejlapiņas latviešu un angļu valodā par Baltijas valstu okupāciju, kā arī lentītes ar Latvijas karoga simboliku.
Ceļa galā Brīvības pieminekļa pakājē stāvēja trīs meitenes latviešu, igauņu un lietuviešu tautastērpos, bet trīs puiši turēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogus.

Vēstures fakti:
1939. gada 23. augustā tika noslēgts Molotova – Ribentropa pakts, ko parakstīja Hitlera Vācijas un Staļina Padomju Savienības ārlietu ministri. Pakta slepenajā papildprotokolā tika sadalītas ietekmes zonas Eiropā. Saskaņā ar šo protokolu trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija, kā arī virkne citu valstu, nonāca PSRS interešu sfērā. Molotova – Ribentropa pakts ir II pasaules kara un 1940. gada Baltijas valstu okupācijas cēlonis.
1989. gadā, protestējot pret Molotova – Ribentropa pakta iznākumu – Baltijas valstu okupāciju – latvieši, igauņi un lietuvieši sadevās rokās, izveidojot pasaulē garāko dzīvo ķēdi, kas vijās cauri visām trim valstīm.

Norise bijusi, kā aicinājums būt vienotiem par latvisku Latviju arī šodien!

28.04.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE:(Imigrācijas likuma grozījumi II) Kāda izeja? 28.04.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE:(Imigrācijas likuma grozījumi II) Kāda izeja?(0)

Latvijā viss notiek pakāpeniski un vienlaicīgi, divi balsti, kas palīdz izdarīt to, kas nebija iespējams izdarīt Latvijas okupācijas laikā, no vienas puses (Latvija 2030), savukārt no otras puses (Imigrācijas likuma grozījumi).

Kurus vainosim šoreiz -Maskavu, Eiropu, vai tomēr paši sevi? Viss notiek ar LATVIEŠU līdzdalību!

Saeima ceturtdien pēc Valsts prezidenta pieprasījuma atkārtoti skatīja un atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju izsniegt terminēto uzturēšanās atļauju ārpus ES valstu investoriem, kuri Latvijā pēc šī gada 1. jūlija iegādāsies nekustamo īpašumu par 100 000 latu vai 50 000 latu, vai ieguldīs 25 000 latu kāda uzņēmuma pamatkapitālā vai 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz delfi.lv

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzsāktajā deputātu parakstu vākšanā, lai apturētu Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz papildus uzturēšanās atļauju piešķiršanas atvieglojumus ārvalstu investoriem, līdz šim savākti tikai 15 paraksti, informē TB/LNNK preses pārstāvis Rolands Pētersons.
TB/LNNK Saeimas frakcija aicina visu Saeimas frakciju deputātus nepalikt vienaldzīgiem un parakstīties pret grozījumiem.

“Saeimas balsojums par Imigrācijas likuma grozījumiem parādīja, ka vismaz 35 Saeimas deputāti nav gatavi atbalstīt uzturēšanās atļauju dāvāšanu visai apšaubāmiem Krievijas “investoriem”, kuriem pietiek Latvijā nopirkt kaut vai 50 000 latu vērtu nekustamo īpašumu. Mēs aicinām kolēģus nebūt kūtriem, apzināties savu atbildību par iespējamo Šengenas zonas durvju atvēršanu, kā arī Latvijas zemes izpārdošanu visdažādākajām no austrumiem nākošām personām, un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu likuma stāšanos spēkā,” aicina TB/LNNK deputāti.

Kāda izeja?

Protams, valsts vīriem nevajadzētu balsot “par”. Kāpēc viņi izvēlas šo ceļu, droši vien katram iesaistītajam deputātam ir savi motīvi. Tomēr domājams, ka atbilde ir meklējama varbūt ne tur, kur to ir ierasts saskatīt. TAS IR GARĪGAIS AKLUMS, kas diemžēl saista, ne tikai mūsu “gudrās galvas”, bet arī tautu kopumā. Arī tauta nav bez grēka. Tauta izvēlas lādēt (vārdos-kritizēt, nosodīt), bet neizvēlas svētīt deputātus, lai tie varētu turpmāk pieņemt pareizus lēmumus. Tauta “saista un paralizē” valdību, tā vietā, lai to atbalstītu, aicinātu uz sadarbību un izteiktu savus reālus piedāvājumus. Tauta sola  „gāzt valdību” bet uzcelt ” jaunu” neprot. Tauta spēj lauzt cerību, bet nespēj raisīt ticību. Šo sarakstu varētu turpināt, bet vai ir tā vērts..

Aicinājums

Latviešu tauta, iemācīsimies piedot viens otram, svētīt viens otru, ticēt viens otram un paļauties.

Dievs, svētī Latviju!

Pievienot ziņu! Pievienot ziņu!(1)

„Spektrs.com/ziņas” aicina pievienoties jauniem sadarbības partneriem, iesūtot savas ziņas, uzrādot autora vārdu un  uzvārdu, kā arī avotu. Ziņas sūtīt  [email protected]

Brīdinājums - „Spektrs.com/ziņas” jaunajai redakcijai ir tiesības iesūtītās ziņas neievietot, ja tās pauž antisemītismu, satur naidīgu raksturu, vai pašreklāmu.

Reklāma – piedāvājam Jūsu reklāmu izvietot divos portālos vienlaicīgi spektrs.com un “spektrs.com/ziņas”. Sakarā par reklāmu un baneru sūtīšanu rakstīt uz reklāmas nodaļu [email protected]

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.