Saskaroties ar sabiedrības viedokli, brīžiem nākas brīnīties par atsevišķu cilvēku domāšanas veidu. Cilvēkus, piemēram, interesē, kāds viņiem būs no tā labums, ja piedalīsies „Ģimenes svētkos”, bet tad, kad tiek uzdots pretjautājums, vai vēlaties, lai Jūsu bērns drīzumā tiktu apkrāpts ar nepatiesu informāciju un tiktu izmantots viendzimuma seksuālajās attiecībās? Cilvēks aizdomājas, burtiski izraujot no rokas bukletu un interesējas par pasākuma laiku.
Kad nākas skaidrot 10 baušļu nozīmi, tad pat pamanās pateikt, ka tas viņus neskar, jo biznesā ir citi principi. Bet kad 10 baušļi tiek pārveidoti biznesa valodā, tad šāda veida informācija ātri tiek izplatīta uzņēmumos un pat izdrukāta un piestiprināta pie dienas kārtības dēļa. Tātad, par ko ir runa?

Vakar, 1 jūnijā Maskavā notikusi KU-kluba („krievu uzņēmēju”) tikšanās. Pasākuma laikā grupa, kas sastāv no Krievijas zinātniekiem, sabiedriskiem darbiniekiem un uzņēmējiem, izvirzīja iniciatīvu „XXI. gadsimta desmit baušļi”. Tās nolūks saprast katru no Bībeles desmit baušļu nozīmi mūsdienu politiskā, sociālā un filozofiskā kontekstā.

Lai būtu skaidrs, „XXI gadsimta desmit baušļi „ nav saistāmi ar teoloģiskajiem desmit baušļiem, bet ir balstītas pilnīgi sekulāras konceptuālas idejas.
„Krievu uzņēmēji” ir centušies ar jaunās programmas izvirzīšanu apvienot solidaritātē ne tikai kristiešus, bet arī musulmaņus, ebrejus, budistus un citus reliģijas pārstāvjus.

Vēsturē starptautiskajās attiecībās (PR) ir bijis šāda veida piemērs – jēdziens “Panča šila” kas ir ieviests budistu civilizētajās valstīs. Saskaņā ar Buddhas norādījumiem visiem budistiem jāievēro vismaz pieci pamatnoteikumi, noteikumi priekš visiem neatkarīgi no viņu stāvokļa budistu kopienā, jeb minimālā noteikumu pakete – tā saucamā Panča-Šila (Pancasila): nenogalināt, nezagt, nemelot, nepiekopt nelikumīgu seksu un neapreibināties.

„XXI. gadsimta desmit baušļi” ir sakomplektēti un iekļauti desmit esejās. Ieskatīsimies dažos no piedāvātajiem desmit baušļu piemēriem.

Bībeles bauslis „Es esmu Kungs. Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā”.
ir formulēts šādi :

“Kaut arī ceturtdaļgadsimta periodā valstīs nomāc agresīvais sekulārisms, taču reliģiskās vērtības joprojām ir cilvēciskās sabiedrības ētikas pamats. Tās noraidīšana pasaules civilizācijas var novest strupceļā, radot nopietnas morālas dabas šķelšanos un politiskas krīzes, kas pāraug globālās katastrofās. Īpaši svarīgs ētisko vērtību jautājums pastāv demokrātiski orientētās valstīs. Galu galā pat Šarls Luijs de Monteskjē brīdināja: “Nav nepieciešams daudz drosmes monarhiskās vai despotiskās valstīs, lai uzturētu sevi: likuma spēka būtība pastāv vienā varenajā rokā, kas uztur visu pasauli. Taču nacionālās valsts uzturēšanas atspere ir žēlastības (laba darīšanas) darbs.”

Sabiedrības un valsts “elks” nevar balstīties uz kādas sekulāras doktrīnas. Ārējo tirgu vērtības, etniskais pārākums, šķiru cīņa un t.t. nevar būt par sociālās kārtības pamatu .
Lai nebūtu izvirzīts uzņēmējdarbībā banālas „elku” vērtības: patēriņa materiāls, produktu ražošana, peļņa, tad tās būtu jāiekļauj sistēmā, kas spētu apvienoties garīgā kārtībā, atklājot cilvēka dzīves augstāko vērtību. Pretējā gadījumā šādi izvirzītie „elki” deģenerē indivīda personību.

Bībeles bauslis “Tev nebūs zagt”, ir formulēts šādi : nepieņemams jebkāds mēģinājums sagraut suverēnu valstu ekonomisko pamatu, graujot ar nevienlīdzīgiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tie ir neizdevīgu līgumu noslēgšana, „kukuļņemšana” un tamlīdzīgi

“Tev nebūs nokaut” interpretācija: “Kara draudi nevar būt līdzeklis, lai atrisinātu politiskos, ideoloģiskos, vai enerģētikas strīdus.”