Pat dzērumā, nevarētu prātā ienākt pastrādāt tādu briesmu darbu, kuru paveikuši 22 gadus veci jaunieši. Vardarbīgi apmierinot savu dzimumtieksmi, izmantojot bērnības draugu. Tas viss noticis Valdemārpilī. Aizdomās turamās personas apcietinātas, bet smagi cietušais 26 gadus vecais Raimonds, par mata tiesu izglābies no nāves un pagājušo nedēļu izlaists no Gaiļezera slimnīcas. Domājams, ka viņš vēl ilgi nevarēs strādāt un pilnvērtīgi dzīvot.
Jautājums atklāts, kurš tieši atļauj šāda veida brīvību? Kuru rokas ir sasmērētas parakstot atļauju atklātām morālās un fiziskās izvirtības demonstrācijām?
No malas skatoties, iespējams, pateicoties televīzijai un mēdijiem, nenobriedusi jaunatne kļūst par netiešu netīras, izvirtušu un morāli pagrimušu cilvēku uzvešanās lieciniekiem. Pat acīm garām pazibējusi informācija kļūst par apspriešanas tēmu starp jauniem puišiem un meitenēm. Kurš ir ieinteresēts? Varbūt ne tikai TV un masu mēdiji ir pie vainas? Kuram ir vajadzīgs, lai mūsu nenobriedušie bērni, „piesūcās” ar šo netīro informāciju? Acīm redzot tie, kuri nedomā arī par saviem bērniem. Tādus cilvēkus mēs ievēlam, atdodam savas balsis, pilnīgi neiedziļinoties un neaptverot savas mazās līdzdalības atbildību. Mēs ievēlam cilvēkus vadoties pēc pašreklāmas, nezinot viņu personīgās dzīves. Ja cilvēks – deputāts nespēj ieviest kārtību savās mājās, savā ģimenē, ja viņa bērns ir izvirtis un morāli pagrimis egoists, tad kā tāds cilvēks spēj ieviest kārtību valstī? Atbilde acīm redzama! NEKAD! Ja deputāta dēls tētiņa – „neaizkarošās personas” aizsegā, nebaidoties apzināti un atklāti iet uz noziegumu, vai tas neliecina par paša tēva morālo atrofēšanos, jo ābols no ābeles tālu neripo…Un vai ābols vispār būtu ieinteresēts tālu aizripot?… Ja Renāra tēvs ir „Jaunā laika” deputāts -Juris Vikainis, kurš ne jau pirmo reizi ir savu atvasi veiksmīgi aizsedzis. Ja sava dēla noziegumu, pēc likuma vērtējamu – 12 gadu cietumsoda, tētiņš novērtē 10 000 latu apmērā, piedāvājot izkropļotā cietušā dēla mātei par klusēšanu, vai mums nevajadzētu padomāt par mūsu izvēli…Kādēļ mēs pieaugušie atļaujam uz lielceļiem uzstādīt reklāmas stabus ar homoseksuālistu propagandu? Kāpēc televīzija pilna ar cietsirdības, izvirtības un homoseksuālisma propagandas skatiem? Ja mēs nereaģējam, tad varbūt mums tas pašiem patīk? Tad ko mēs vēlamies sagaidīt no saviem bērniem? Ko mēs vēlamies sagaidīt no jauniešiem pēc atklātiem izvirtušiem homoseksuālistu praidiem? Ko mēs vēlamies sagaidīt no mūsu valsts, pēc tam, kad paaugsies pusaudži? Bet tā taču ir mūsu atbildība! Tie ir mūsu bērni! Tā ir mūsu jaunatne un mūsu nākotne! Kurš ņems atbildību par mūsu valsts nākotni? Kurš mums ir devis tiesības savus bērnus mest zem „tanka”, graut viņu dzīves, izkropļot ne tikai morāli, bet arī fiziski. Bet tie taču esam mēs pieaugušie, mēs atļaujam pornogrāfijas, seksa narkotikas un homoseksuālistu popularizēšanu. Uz mūsu pleciem gulstas viņu nākotne! Bet kādu nākotni mēs viņiem piedāvājam? Mēs vēlējāmies „atraisīties”, „atbrīvoties” un „brīvības dvašu”. Mēs pieļaujam „ievestajiem zilajiem” staigāt pa mūsu Latvijas zemi un attaisnojam pornogrāfiju. Šodien atļaujam atklātu izvirtību, bet rītdien mūsu bērni fiziski izkropļo viens otru. Praktizējot to, ko redzējuši uz ielas. Viņi mirst jauni! Mēs vēlējāmies brīvību – mēs to arī saņēmām! Brīvību no kauna, sirdsapziņas un dzīves…
0 komentāri
Uzraksti, ko domā