Pagājušajā mēnesī izkanēja piedāvājums, Jums iesūtīt savus dzīves stāstus SPEKTRS redakcijā ([email protected] ar norādi: sadaļai Jaunieši), lai varam pagodināt un pateikties Dievam par Viņa varenajiem darbiem un brīnumiem! Lūk, pirmais pavasarī izaudzis asniņš ar nosaukumu VIŅŠ MANI IZGLĀBA!. Prieks, ka pirmais iedrošinājums un apliecinājums nācis no vīrieša.
Autors: Sanita
„Kas dzīvo Visaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz to Kungu: „Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērāja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas.” (91.Psalms: 1.–4.)
Ir sācies marts, arī gaisā virmo pavasara smarža, līdz ar to mūsos pamazām rodas vēlme vairāk laika pavadīt ārā – sildoties saulītē. Tādējādi saulainā Florida ir ne tikai mūsu sirdīs, bet visapkārt mums! Aleluja! Šā mēneša rakstu veltīšu tēmai – tas Kungs mūsu Stiprā Pils un patvērums. Mēneša laikā vairākas reizes esmu piedzīvojusi un saņēmusi atgādinājumu, ka Jēzus mūs sargā un iznes no jebkuras situācijas uz savām mīļajām un stiprajām rokām. Pat šorīt, saņēmu kārtējo apstiprinājumu, ka Viņš mūs sargā VISU laiku. Izejot no mājas, parasti esmu ieradusi iet pa vienu konkrētu celiņu. Tomēr šorīt es negāju pa ierasto, bet pretējo ielas pusi. Kad biju tikusi vidū, tad pretējā ielas pusē (pa kuru parasti dodos es) ap to pašu vietu, kur biju tikusi es, no mājas jumta ar lielu blīkšķi nogāzās liela čupa sniega ar ledu. Protams, var teikt, ka man noveicās, bet es zinu, ka tas bija tikai tāpēc, ka mani sargā mans Kungs, kas ir mans Patvērums un mana Stiprā Pils. Viņš vada mani pa saviem ceļiem!
Pat iekļūstot avārijā
„Tas Kungs ir mans gans, man netrūkst nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem sava Vārda dēļ. Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.” (23. Psalms: 1. –4.)
Mēs esam Dieva bērni, un tas nozīmē TIK daudz! Tāpat kā Dievs nekad nepameta Dāvidu, tāpat arī ik dienas Viņš sargā mūs! Viņa apsolījumi un apsardzība nav mainījusies vai mazinājusies. Viņš vienmēr ir kopā ar mums, Viņš nekad nepamet mūs. Viņš neļauj, lai mēs iekrītam velna izliktajās lamatās. Pāris nedēļas iepriekš, darba dienas vakarā, braucot trolejbusā no dievkalpojuma, es iekļuvu avārijā. Proti, trolejbusā ieskrēja mašīna, un tā iebuktēja trolejbusa sānus. Tomēr mašīna triecienu nedeva tieši tanī vietā, kur es sēdēju, bet mašīna uz ledus aizslīdēja tālāk. Lai arī trolejbuss tika sanests, taču neviens no pasažieriem necieta. Ejot uz mājām, es pārdomāju, vai gadījumā savā ikdienas skrējienā mēs reizēm nemēdzam piemirst to, cik ļoti Jēzus mūs sargā. Cik liela un varena ir Viņa apsardzība! Nē, nē, Kungs mēs nevēlamies to aizmirst, mēs ikdienas vēlamies savas rokas pacelt pretī Tev un pienest savu pateicību par Taviem varenajiem darbiem un lielo mīlestību! Tanī vakarā, ejot pa ielu, pār maniem vaigiem bira lielas asaras un Svētais Gars manī skaļi dziedāja – Dievs savus bērnus TIK ļoti mīl, un ja Viņš mīl, tad Viņš arī sargā mūs uz katra soļa!!! Aleluja!
Sargā arī mūsu mantas
Liela apsardzība ir arī mūsu mantām, kā jau iepriekš minēju februārī piedzīvoju vairākas situācijas, kad it īpaši izjutu šo lielo un žēlastības pilno apsardzību. Bija darba dienas rīts, devos uz tikšanos, bet, kad nonācu darbā, pēc aptuveni pusstundas secināju, ka man nav mobilā telefona. Sāku domāt, kur telefonu esmu atstājusi, pieļāvu, ka tālrunis varēja būt palicis taksī, bet nebiju par to īsti droša. Piezvanīju uz takšu firmu, tā pārstāve ātri sazinājās ar konkrētās mašīnas vadītāju, un jā, mans telefons bija drošībā pie takša vadītājas. Turklāt tās dienas pēcpusdienā mans telefons tika atgādāts līdz manai darba vietai, un man nebija nekur jābrauc. Vai atkal veiksmīga sakritība? Nē, tas ir vienīgi tāpēc, ka Dievs ir mūsu Tēvs, un Viņš sargā mūs un arī mūsu mantas. Viņš ir brīnišķīgs, Viņš nekad nepamet mūs, Viņš tā mīl un sargā mūs. Viņš katru brīdi ir pie mums. „Un redzi Es Esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:20). Tāpēc šajā mēnesī vēlējos jums un sev atgādināt par šo lielo Jēzus žēlastību, ko mēs ikdienas piedzīvojam Viņa paspārnē! Tur ir tik labi un silti, vai ne? Viņš ir BRĪNIŠĶĪGS!!! Lai arī šomēnes saulīte vairāk spīd mūsu sirdīs – Florida, ir katru dienu, vai ne?
„Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm.” (32.Psalms: 7)
0 komentāri
Uzraksti, ko domā