Nesen iepazinos ar kādu kristieti – lieli mērķi un centieni. Apsveicami, bet… Sarunas laikā viņš dalījās savos pārdzīvojumos saistībā ar parādiem. Tagad raujoties un ir gatavs piestrādāt jebkādu darbu. Kad sāku prašņāt kādā veidā parādi radušies, viņš sāka lepni izrādīt savu jauniegādāto pēdējā izlaiduma pārnēsājamo datoru, jaunu pēdējā modeļa izlaiduma mobilo telefonu un vēl dažādas lietas. Stāstīja par funkcijām, ērtībām un iespējām, viņam tas likās saistoši, bet man gan ne, jo neredzēju pielietojumu. Par cik viņš neprasīja nekādu padomu, es nevēlējos graut puiša pašcieņu un neiejaucos ar saviem prātojumiem, par tēmu ko nozīmē viens parāds, aiz kura seko otrs… Tomēr vēlētos brīdināt tos, kuri apzinās parādu slogu un patiesi vēlas no tā atbrīvoties.
Materiālo vērtību iegūšana – viens no daudziem pārbaudījumiem.
Mums pieder brīnišķīgs mantojums – Dieva svētīti darbi, brīnumi un zināšanas par apsolīto zemi. Mūsu sirdsapziņa saka priekšā, ka tādēļ jau neesamam nekādi vinnētāji. Mūsu laiks un zināšanas ir tikpat izlietotas kā kaimiņiem. Un dziļi sirdī apzināmies, ka nespējam pilnībā pakļauties Dieva aicinājumam.
Pat lielākais gandarījums nespēj sniegt apmierinājumu, bet tikai liecina par to, cik ļoti mums nepieciešams garīgais pacēlums. Kad mēs apzināmies, cik tālu atrodas apsolītā zeme un mantojums, verdzība bieži vien tiek pacelta un apbrīnota Dieva vietā. Bet gluži tāpat kā Dievs nāca palīgā savai tautai Ēģiptē, tieši tāpat arī mūsdienās Dievs sūta savu ziņu Faraonam; Atlaid manu tautu!”
Bieži vien mums nākas redzēt kristiešus strādājot materiālo vērtību dēļ. Mēs dzīvojam ērtību un nodrošinājumu ērā. Visur dominē augsti dzīves apstākļi. Daudzi no mums inficējas ar šo vīrusu. Un esam gatavi maksāt par to lielu cenu. Līdzinoties stāstam par cīruli.
Stāsts par cīruli
Kā zināms, cīrulim ļoti garšo tārpiņi un kādu reizi tas ieraudzīja mazu melnu cilvēciņu stumjot „tačku” pilnu ar tādu labumu. „Vai drīkst man vienu apēst?” jautāja cīrulis lidinoties pie kāruma. „Pārdodu! Divi tārpiņi par vienu spalviņu” atbildēja cilvēciņš. Cīrulis bez nekādas domāšanas aši izrāva no sava spārna spalviņu un iegādājās divus tārpiņus. Nākošā dienā cīrulis atlidoja pie cilvēciņa no jauna un atkal tieši tāpat kā iepriekš nopirka tārpiņus. Vēlāk tas kļuva par paradumu. Un pamazām, nemanot cīrulis palika bez nevienas spalvas un arī lidot vairs nespēja, tā viņam nācās lēkāt pa dubļiem kļūstot par ērmīga izskata klaidoni, kurš savu skaistumu un lidošanas prasmi ir atdevis par tārpiem.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā