17.aprīlī Saeimā notika konference „Par ģimenes vērtību aizsardzību un atbalstu”. VIDEO
Konferenci organizēja: Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija sadarbībā ar asociāciju „Ģimene”, Latvijas Pedagogu padomi un Latvijas Audžu ģimeņu biedrību.
Diskusiju vadīja: Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.
Konferencē piedalījās: Saeimas deputāti un pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, kā arī dažādām nevalstiskajām organizācijām.
Ģimenes vērtība postmodernās sabiedrības izaicinājumos
Dr. Andrejs Mūrnieks, biedrības „Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs
Pēdējos 20 gados Latvijā ir notikusi pāreja no padomju kolektīvisma sabiedrības uz galēja individuālisma patērētājsabiedrību, pazaudējot optimālā centra pozīciju.
Postmodernā globālā pasaule mums piedāvā gan jaunas, lieliskas iespējas, gan rada arī izaicinājumus mūsu vērtīborientācijām.
Ikdienas leksikā tas izpaužas kā pakāpeniska dažu līdz šim nozīmīgu vārdu aizstāšana ar citiem:
- laulības vietā pamazām tiek ieviests nenoteiktais jēdziens «partnerattiecības»,
- mīlestības vietā mūsdienās vairāk pierasts runāt par seksu,
- attīstības jēdzienu aizstājušas «pārmaiņas»,
- par radošumu un radīšanu (t.sk., bērnu radīšanu) svarīgāka kļuvusi patērēšana,
- patstāvība transformējusies pašpietiekamībā,
- pienākumus gandrīz pilnībā aizēnojušas tiesības,
- patiesības vietā – relatīvisms; «katram sava patiesība» – no šī teiciena netieši izriet, ka mums visiem kopīgas patiesības nav un nevar būt,
- tradicionālās ģimenes vietā jau runā par «nenukleāro ģimeni» (kad vairāki vīri un sievas dzīvojot kopā kaut kā audzina kopīgos bērnus).
Mūrnieks atzīst, ka sabiedrība pamazām defragmentējas nelielās interešu grupās, kurām trūkst kopīgu mērķu un morālo kritēriju. Katrs cīnās par savu eksistenci, atsvešinoties no citiem.
Papildinot domu Mūrnieks secina. ”Taču cilvēks nevar normāli justies un attīstīties bez citiem, bez ģimenes, bez draugiem. Tāpēc tradicionālo sabiedrības struktūru un vērtību vietā mūs sagaida nevis kārotā laime un brīvība, bet jaunas problēmas.
Brīvības vietā izplatās arvien postošākas atkarības (no alkohola, narkotikām, nikotīna, datorspēlēm, pornogrāfijas, negausīgas ēšanas paradumiem utt.).
Ģimenes vietā daudzus gaida vecuma vientulība, bieži tās ir sekas vairākām laulību šķiršanām un neskaitāmu partneru maiņai.
Draudzības vietā konkurence iesējusi neuzticību citam pret citu (t. sk. starp laulātajiem), bailes par rītdienu, nedrošību, alkatību un skaudību.”
Postmodernās teorijas tiecas atrunāt no audzināšanas skolā, solot, ka vērtības pārmantosies pašas par sevi – brīvā izvēlē, vai atstājot šo problēmu ģimenei. Taču par ģimeni un skolu jauniešus vairāk ietekmē publiskā vide: masu kultūra, reklāma, dažnedažādas postmodernās ideoloģijas un kustības.
Risinājums: Pirmkāt: atjaunot pamatvērtību – ģimene, tauta, valsts, valoda – nozīmi sabiedrībā, padarīt tās populāras atraktīvi izmantojot modernās iespējas – TV, internetu, sociālos tīklus. Sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem izveidot precīzi definētu valsts pasūtījumu vērtību popularizēšanā;
Orkārt: nepieciešams iestrādā visā izglītības saturā klasiskās kultūras valodu, kurā vienmēr svēti bijuši vārdi: tēvs, māte, sieva, vīrs, dzimtene, līdzcietība, piedošana, mīlestība, dzīvība, uzticība, pienākums, gods, taisnīgums, solidaritāte. Šīs vērtības izsenis bijušas Latvijas un Eiropas kultūras pamatā, un tās veido vērtību kompleksu ap sabiedrības pamatšūniņu – ģimeni.
Treškārt: nepieciešama REĀLA atbalsta politika ģimenēm – tai skaitā nodokļu politikā, piemēram, no nodokļiem neapliekamais minimums algā par katru nākamo bērnu vai IIN atlaides utml. To visu iespējams formulēt un, apvienojumā ar jau esošām normām, kas ir «izkaisītas» dažādos likumos, iestrādāt vienā: «Ģimenes aizsardzības un atbalsta likumā».
Vai ģimenes vērtības ir atspoguļotas izglītības saturā?
Mg. Natālija Lazukina, jauniešu organizācijas Fonds Moral Revolution valdes locekle
Lazukina iepazīstināja ar izglītības normatīvajiem aktiem, kas regulē ģimenes vērtības un bērnu tiesības saņemt vērtīborientētu izglītību, iespēju attīstīties kā tikumiskai, estētiskai un intelektuālai personībai (saskaņā ar Izglītība likuma 2. panta 3. sadaļu).
Sociālo zinību grāmatas 9.klasei (“Zvaigzne ABC”, 2010, mācību grāmata, apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija 2010. gadā) analīze. Kāpēc tās saturs neatbilst normatīvajiem aktiem? Grāmatas sadaļā, kuras saturs ir par ģimeni un seksualitāti, pamatā runāts par kontracepciju. Bērniem nemāca par ģimenes un laulības būtību, bet gan tehniskas lietas – kā izvairīties no grūtniecības. Turklāt tiek popularizēta homoseksualitāte – kā normāls alternatīvs ģimenes modelis.
Sociālo zinību grāmatā 9.klasei iekļauto interneta resursu analīze – šie materiāli degradē ģimenes vērtības, rada bailes no bērniem, veido priekšstatu, ka no bērna ir jāizsargājas. Tas negatīvi ietekmē jauno personību apziņu, rada problēmas nākotnē ieņemt bērniņu un veidot stabilas, atbildīgas attiecības laulībā.
Risinājums:
- pārveidot sociālo zinību saturu tā, lai ģimenes vērtības un citas tikumiskās vērtības tajā tiktu adekvāti atspoguļotas;
- pārskatīt Sociālo zinību 9. klases grāmatas (“Zvaigzne ABC”, 2010, mācību grāmata, apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija 2010. gadā) statusu, veicot tās atkārtotu un neatkarīgu izvērtējumu un lemt par šīs grāmatas atbilstību izglītības mērķiem;
- pasūtīt un veikt pētījumu par ģimenes vērtības un ģimenei veltītās tematikas īpatsvaru visu vispārizglītojošo mācību priekšmetu saturā. Uzticēt šo pētījumu pedagogu profesionālajām organizācijām;
- padziļināt vērtībizglītojošo dimensiju visā izglītības saturā (izglītības standartos un programmās), iestrādājot tajā ģimenes vērtības.
LAULĪBAS INSTITŪCIJAS NOZĪME ĢIMENES SOCIĀLAJĀ FUNKCIONĒŠANĀ
Mg. Ilona Bremze, Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja
Ilona Bremze paskaidroja, ka ģimenes galvenā problēma ir nenoslēgtas laulības un šķiršanās. Bremze auditoriju iepazīstināja ar statistiku: ” Zinātnisko pētījumu apkopojums no vairāk nekā 100 avotiem pierāda -– ģimenes, kuras ir balstītas laulībā, vidēji ņemot, ir daudz stabilākas, fiziski un emocionāli veselākas, pakļautas mazākam riskam lietot alkoholu, narkotikas, piedzīvot nabadzību un jebkāda veida vardarbības izpausmes, nekā ģimenes, kurās pāri nedzīvo laulībā.”
Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja atgādina, ka Eiropas Savienības dalībvalstis – tiesīgas pašas izlemt, kā regulēt jautājumus, kas skar laulību un ģimeni, to reglamentējot ar valstī pastāvošiem tiesību aktiem un likumiem, jo tas neietilpst ES kompetencē, tātad, Latvijas valsts ir tiesīga aizsargāt laulības institūtu starp vīrieti un sievieti kā vienīgo juridiski atzīto savienību, uz kuras pamata veidojas ģimene.
Lielākā Latvijas sabiedrības daļa neuzskata, ka laulības institūcija ir novecojusi, iezīmējas tendence, ka tās nozīmi apšauba jaunieši, kā arī pāri, kuri dzīvo kopā neprecējušies, vai piedzīvojuši neveiksmīgu laulību.
Risinājums: Valsts pamatuzdevums – aizsargāt un atbalstīt vīrieša un sievietes laulības institūciju, kas stiprina dabīgas ģimenes sociālo funkcionēšanu, tāpēc uzskatāms par nozīmīgu sabiedrības vērtību, veicināt bērnu piedzimšanu vecākiem, kuri uzņemas savstarpēju atbildību viens par otru un saviem pēcnācējiem.
Cilvēks – pasaules lielākā vērtība
Gints Lapiņš, ārsts, ginekologs, Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas dienas stacionāra vadītājs
” Cilvēks ir radīts pēc Radītāja „attēla un līdzības”.”-teica Gints Lapiņš.
Attiecībā par aborta jautājumu Latvijā slimnīcas vadītājs paskaidro:
”Mūsu mērķis padarīt abortu neiedomājamu nevis aizliegtu.”
Lapiņš min vārda ”neiedomājamu” būtību: ”Pasaulē ir piemēri. Verdzības iekārta bija pašsaprotama vairākus gadsimtus, bet šodien tā kļuvusi neiedomājama.”
Risinājums:
1) Pagarināt ģimenes apdomas laiku no vizītes pie ginekologa līdz nosūtījuma saņemšanai uz abortu no 72 stundām līdz 2 nedēļām
2) Iekļaut obligātu speciāli sagatavota ģimenes atbalsta speciālista apmeklējumu līdz galējam lēmumam par bērna saglabāšanu vai aborta izdarīšanu
3) Laulātiem pāriem abu laulāto dalība lēmuma pieņemšanā, kopīgs ģimenes atbalsta speciālista apmeklējums
4) Aborta klīniku veidošana, atbrīvojot ārstniecības iestādes no dzīvības iznīcināšanas funkciju veikšanas.
Atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai
Kristīne Veispale, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas Bērnu interešu aizstāvības speciāliste sadarbībā ar Latvijas Audžuģimeņu biedrību.
Veispale uzskata, ka lai panāktu to, ka ģimene un bērni kļūst prioritāte mūsu valstī ir nepieciešama „Ģimenes aizsardzības un atbalsta likuma” izstrāde balstoties uz Ungārijas pieredzi, kuras likumdošanā noteikts, ka plānojot valsts budžetu, atbalsts ģimenēm ir prioritāte.
Veispale atgādinot saka: ”Risinot demogrāfijas jautājumus nākotnē, mēs nedrīkstam aizmirst par tiem bērniem, kuri jau šobrīd dzīvo Latvijā un veidos tās nākotni, nosakot cik labklājīga un saticīga šī sabiedrība būs.”
Risinājums:
Izglītības jomā
Bezmaksas izglītība – būtu nepieciešams definēt to pakalpojuma grozu, ko nodrošina valsts, ko var līdzfinansēt pašvaldības un kādos gadījumos.
Pirmsskolas izglītības pieejamība vai tās alternatīvas (praksē vēl joprojām pastāv problēmas to īstenot)
Bezmaksas brīvā laika aktivitāšu pieejamība skolas vecuma bērniem.
Veselības jomā
Pieejama veselība aprūpe (izvērtējot veselības aprūpes pieejamību bērniem, īpaši bērniem ar invaliditāti)
Finansiālā atbalsta jomā
Izvērtēt iespējamo atvieglojumu sistēmu ģimenēm ar bērniem;
Neapliekamā minimuma palielināšana par katru bērnu progresīvi pieaugošā veidā;
Dažāda veida atbalsta sistēmas, piemēram, dotēts sabiedriskais transports daudzbērnu ģimenēm u.c.
Sociālā atbalsta jomā
Nekavējoties jāizvērtē, kādi atbalsta pasākumi nepieciešami bērniem, kuru vecāki devušies peļņā uz ārzemēm, analizējot katras ģimenes situāciju, piedāvājot atbalstu un izvērtējot, kādas ir iespējas vecākiem atgriezties;
Jāveic analīze par atbalsta pakalpojumiem sociālā riska ģimenēm un ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās, sociālu, ekonomisku vai emocionālu apstākļu dēļ, it īpaši ģimenēm, kur vecāki vieni audzina savus bērnus, lai izvērtētu, kādus tieši pakalpojumus pašvaldības piedāvā un kādi pakalpojumi jāattīsta tuvākajā laikā (piemēram, vērtējot arī to, vai psiholoģiskā palīdzība ir pieejama ģimenēm, kamēr attiecības vēl nav kļuvušas vardarbīgas un kādi ir preventīvie pasākumi);
Bērniem, kuri nonākuši ārpusģimenes aprūpē prioritāri jānodrošina iespēja uzaugt ģimeniskā vidē, lai bērni iegūtu pozitīvu priekšstatu par ģimeniskām attiecībām un kļūstot pieauguši varētu un vēlētos veidot stabilas un noturīgas attiecības;
Jāizvērtē un jāpilnveido atbalsta sistēma aizbildņiem un audžuģimenēm.
Inga Bite: nauda nav vienīgais instruments demogrāfijas problēmu risināšanā
Aicinājums/Risinājums
Konferencē izskanēja arī aicinājums, kas tika nosūtīts Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam.
Aicinājumā uzrādīts ģimenes vērtību problēmu risinājums:
1) izstrādāt ģimenes atbalsta un aizsardzības likumu, kas par valsts pamatvērtībām atzītu ģimeni, kas balstīta laulībā, un bērnus;
2) noteikt ģimenes, bērna un demogrāfijas atbalsta politiku par ilgtermiņa prioritāti Latvijas Nacionālās attīstības plānā, kā arī finanšu plānošanas dokumentos;
3) likumprojektu izstrādes procesā izvērtēt to ietekmi uz ģimeni un bērnu kā nācijas pamatvērtībām, lai veicinātu jaunu ģimeņu veidošanos un nepieļautu ģimenes un laulības institūcijas vājināšanu;
4) palielināt finansējumu demogrāfijas politikas īstenošanai līdz 2% procentiem no IKP jau 11. Saeimas darbības laikā;
5) valsts demogrāfijas politikā iestrādāt principus, kas sekmētu sociālās un ekonomiskās vides sakārtošanu ģimenēm ar bērniem, īpaši atbalstot daudzbērnu ģimenes. Nodrošināt valstisku atbalstu krīzes situācijā grūtniecēm, pagarināt pārdomu laiku no vizītes pie ginekologa līdz nosūtījumam uz abortu, šai laikā paredzot kā obligātu speciāli sagatavota ģimenes atbalsta speciālista apmeklējumu, kā arī pilnveidot adopcijas procesu;
6) ieviest atbalsta un nodokļu atvieglojumu sistēmu ģimenēm ar bērniem, t.sk., palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu personām, kuras audzina nepilngadīgus bērnus;
7) atcelt nodevas par pases un auto apliecības nomaiņu uzvārda maiņas gadījumā pirmajās laulībās;
valsts pasūtījumā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem iekļaut ģimenes, izglītības, jauniešu veselīga dzīvesveida un citu sabiedrības pamatvērtību atspoguļojumu un popularizēšanu;
9) iestrādāt izglītības programmās, skolās un klašu grupās uz personības atbildības, dzīves prasmju, valstisko, tikumisko un ģimenes vērtību apguvi;
10) precīzi definēt to pakalpojumu grozu, ko izglītībā nodrošina valsts;
11) nodrošināt valstisku atbalstu ģimenēm, kurām nav pietiekami līdzekļu bērnu izglītības procesa nodrošināšanai;
12) nekavējoties izvērtēt atbalsta pasākumus bērniem, kuru vecāki atrodas ārzemēs un ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijās;
13) izstrādāt un īstenot reemigrācijas politiku, lai tuvākajos gados vismaz puse aizbraukušo savas darba un dzīves gaitas nolemtu saistīt ar Latviju un atgrieztos;
14) izstrādāt finansiālās, sociālās un psiholoģiskās palīdzības sistēmu nepilnām ģimenēm un vientuļajiem vecākiem, pilnveidot atbalsta sistēmu aizbildņiem un audžu ģimenēm.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā