Pasaulē pazīstams Dieva vīrs Devids Vilkersons (David Wilkerson)  1997. gadā dibināja kalpošanu, kurā ietilpst, draudzes dzīve, Bībeles skola, grāmatu un citas literatūras izplatīšana. Tagad, kalpošana izplatījusies dažādās valstīs. 1998. gadā kalpošanas filiāle, jeb kalpošanas skola tika atvērta arī Amerikas štatā Grantvilā (Grantville). Tās mērķis ir palīdzēt studējošiem iepazīt Dievu citā spektra gaismā, dibinot personīgas attiecības ar Dievu. (ēkas bildes šeit)  Lai vairāk uzzinātu par skolas efektivitāti, tiku iepazīstināta ar savu sarunas biedru, kalpošanas skolas audzēkni, kurš pārstāv Latviju, 23 gadus veco Matīsu Upīti. 

Matīss Upītis: Pirms es ierados kalpošanas skolā man bija sava izpratne, par to. Iedomājos, ka viss tajā piedzīvotais būs skaists un nevajadzēs ne par ko uztraukties, bet kad es atbraucu un ieraudzīju patieso realitāti, tad mans viedoklis mainījās. Nodomāju, kādā armijas bāzē esmu nokļuvis?..

Skolā ir stingri noteikumi, disciplīna un kārtība. Svarīgākie no noteikumiem ir: skolā nedrīkst lietot mobilo telefonu, internetu, muzikālos atskaņotājus, TV un personiski sarunāties ar meitenēm. Piemēram, došanās uz veikalu notiek tikai vienu reizi mēnesī. Skolas programmā ietilpst iepazīt Dievu kā Tēvu un meklēt Viņa vaigu nevis tikai devīgo roku.

RAKSTURS

Mācoties skolā es sapratu, ka Dievs tajā skar cilvēku dažādās sfēras dziļi individuāli.

Tādējādi Dievs veidoja vienu no manām nepilnīgām sfērām – raksturu. Kā tas notika? Es sapratu, ka viena no manām rakstura negatīvām īpašībām bija lepnība. Sabiedrībā mēs visi esam daudzmaz ārišķīgi, bet esot vienatnē izpaužas patiesais raksturs.

Un lepnība manī izpaudās tajā, ka es centos visu padarīt pats, bez Viņa iejaukšanās.

Dievs veido situācijas, kurās vēlas mainīt ikkatru no mums. Manā gadījumā raksturs izpaudās spēlējot ar citiem basketbolu un kad negāja tik gludi kā bija iecerēts, tad mans raksturs deva par sevi zināt. Mēs ar vairākiem puišiem dzīvojam vienā istabiņā un mūsu savstarpējās attiecībās arī izpaudās mans „raksturiņš”. Dievs man teica: „Matiss, tu esi lepns!” Un kāda bija mana pirmā reakcija? Protams, ka es nepiekritu un neatzinu, es atbildēju: „Nē! Nē! Dievs man nav!” Kāpēc man bija tāda reakcija? Es domāju, ka tās ir cilvēciskas bailes, par kaut ko sliktu saņemt brāzienu. Bet mēs aizmirstam, ka Dievs nav cilvēks, Viņš nav tāds kādi esam mēs. Viņš parāda manu vainu, lai es to atzītu un strādātu pie izmaiņām. . Izmaņas procesā svarīgi piekrist Dievam, kad Viņš uzrāda uz lietām, kas jāmaina, lai tuvinātos brīvībai. Svarīgi būt atklātam pret Dievu. Apzinos, ka pats neesmu spējīgs mainīties, to var palīdzēt izdarīt tikai Dievs. Tādēļ mums jāsadarbojas. Viss tiek pakārtots tā, lai varētu veidoties mans raksturs. Pretējā gadījumā situācijas nepārtraukti atkārtosies, līdz laikam, kamēr iemācīsies mainīties.

Skolas pienākumos ietilpst arī kop telpu uzkopšana. Es mācījos pakļauties. Kad man nācās tīrīt es apzinājos, ka uzkopšanas kvalitāti nepārbauda skolas līderi, bet gan Dievs. Es lūdzu Svēto Garu, lai Viņš man palīdzētu visas lietas darīt no sirds. Jo Viņam ir jāpieder visa mana sirds, nevis tikai tās daļa. Principā nav nozīmes tam, ko es daru, bet gan vai šajā darbībā mana sirds pieder Jēzum.

LĀZERA STARI

Jo vairāk tu tuvojies gaismai, jo vairāk ir pamānāmi netīrumi. Gluži kā ķirurga galds. Lampas apspīd visu ķermeni un nekur nav ēnas. Tu nespēj neko noslēpt, viss ir kā uz delnas. Un es varu pilnīgi padoties! Un Dievs maina. Protams, ka Dievs ir žēlastības pilns un devis brīvu gribu. Bet Viņš vēlas arī mums palīdzēt. uzrādot mūsos lietas, no kurām vajadzētu atbrīvoties. Caur situācijām, Svētais Gars uzrunā mani izmantojot citus cilvēkus. Kad es padevos Dieva vadībai Jēzus mani atbrīvoja no mana elka – lepnība.

JAUTĀJUMS AR JĒGU

Uzturoties Īrijā sešu mēnešu praksē, mēs ar jauniešiem devāmies pilsētas evangelizācijās. Garāmgājējiem uzdevām jautājumu: „Kā Jūs domājat, kāpēc Dievs radīja cilvēku?” Atbildes bija dažādas, bet tādējādi mēs devām iespēju cilvēkiem aizdomāties par Dieva eksistenci un tas jau ir labi. Dievs radīja miljoniem eņģeļu un viņi Godināja Dievu. Tad kāpēc bija nepieciešams radīt cilvēku? Dievs vēlējās kādu, lai viņš izteiktu Viņa tēlu un varētu to mīlēt un dotu brīvu gribu. Kādu ar kuru varētu būt sadraudzībā. Dievs alkst personīgas attiecības ar mums un tādēļ arī mēs meklējam Viņa vaigu. Ejam uz draudzi, lai dzirdētu Dieva Vārdu. Atzīmējam Bībelē Dieva apsolījumus. Starp citu, mans mīļākais apsolījums: „Nekas nespēs šķirt no Dieva mīlestības.” (Rom