Astronomi neizpratnē. Negaidīts lietu pavērsiens. Visuma evolūcijas teritorija par tās rašanos Lielā sprādziena rezultātā izgaist, kā ziepju burbulis. Visumā atklāts tukšums. Atklājums lauž iepriekšpieņemtos standartus.

Astronomu grupai, kuru vadīja Džons Hetč (Heath Jones) izdevies atklāt absolūtu tukšumu – nosacīti tukšu reģionu starp galaktikām.

Projekta Six Degree Field Galaxy Survey zvaigžņu kataloga veidošanas laikā, tika vākti dati par galaktikām. Šajā gadījumā zinātnieki pētīja galaktiku 6dFGS. Pētījuma laikā zinātnieki nejauši atklāja vērienīgu tukšuma laukumu, kas stiepjas vienā līnijā starp galaktikām. Astronomi nav bijuši gatavi tādam pavērsienam. Zinātnieki nezin, kāpēc ir radusies tik milzīga plaisa. Jo līdz šim uzskatīts, ka Visums ir radies Lielā sprādziena rezultātā, turklāt Habls un Miltons Hjūmeisons 1929. gadā bija atklājuši, ka visas galaktikas attālinās cita no citas, tātad Visums izplešas.

Kaut gan jāņem vērā, ka Visumam izplešoties nav apliecinājums tam, ka tas radies Lielā sprādziena dēļ.

Ja zinātnieki nezin atbildi, kāpēc ir radusies tik liela plaisa starp galaktikām, tad ieskatīsimies kas par to ir teikts Bībelē. Mozus grāmatā sacīts, ka Dievs zemi radīja ne no kā (tukšums) un tad Dievs „izveidoja” izplatījumu, kuru nosauca par debesīm, (jeb mūsdienu valodā – Visums.) Nav zināms no kāda materiāla Dievs „izveidoja” debesis, bet domājams, ka ar savu teikto vārdu, līdzīgi kā to darīja variantā ar Zemi un kā to dara līdz šim. Tādējādi Dieva darbība arī apstiprinās šajās redzamajās bildēs. (Sākotnēji bija tukšums un debess ķermeņu radīšanas laikā Visums sāka izplesties.)

Alberts Einšteins – Lielo sprādzienu nekad neuztvēra visai nopietni. Viņš uzskatīja, ja būtu iespējams izsekot Visuma kustībām atpakaļ laikā, tad izrādītos, ka planētas un galaktikas sānu novirzes liktu tām paiet cita citai garām, nevis savienoties vienā punktā, kā paredz lielā sprādziena teorija.

Alberta Einšteina pretinieks Stīvens Hokings grāmatā „Visums rieksta čaumalā” raksta: „Lai agrīnā Visuma kodolreakcijās tiktu saražoti tāda apjoma vieglie elementi, kā mēs novērojam ap mums, blīvumam būtu bijis jābūt vismaz vienai tonnai uz kubikcentimetru un temperatūrai – desmit miljardi grādu.”

Stīvens Hokings spēj neapstrīdami apelēt, bet tomēr…

Ja nesalīdzina tagadnes laika sadzīves norises posmu ar visu laiku globālā mēroga posmiem, turklāt neņemot vērā, ka vajadzētu rēķināties arī ar citiem faktoriem, kas ir ārpus fizikas apvāršņa, tad Hokingam ir taisnība, bet, kā jau zināms absolūtai un neapstrīdamajai teorijai ir jābūt saskaņā un harmonijā ar citām, vienkārši papildinot tās. Piemēram, salīdzināsim Hokinga hipotēzi ar vēstures teoriju, kas dažādus laika periodus iekļauj ērās, jo tās cita no citas atšķiras, tādā gadījumā hipotēze, tomēr nedarbojas.

Pieļauju domu, ka tas, kas ir bijis pagātnē nav salīdzināms ar to, kas notiek tagadnē un, tas, kas notiek tagadnē nenozīmē, ka tas pats būs arī nākotnē. Un cilvēciskā subjektīvā doma, kas balstās tikai uz vienu vienīgu iespējamību, kuru pārzin vislabāk, tomēr nav salīdzināma ar globālo domāšanu.

Iespējams tieši tādēļ tāda veida censoņiem Dievs ir teicis: ”Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi.” (Jes. 55:8)