Foto: www.pro-koeln.org
Diemžēl bīskapam jāatgādina, ka pašreiz Vācija vēl nav islāma valsts. Jā! Integrācija ir tiešām svarīga. Vienīgi mācītājam pirms tāda skaļa viedokļa paušanas vajadzētu iepazīties daudz dziļāk ar musulmaņu kultūru. Musulmaņi drīzāk izdarīs pašnāvību paņemot sev līdzi pēc iespējas vairāk kristiešu, nekā integrēsies citā sabiedrībā. Anglija praktiski jau ir musulmaņu valsts. Un drīz ir arī Vācijas un Francijas kārta. Tas liek domāt, ka bīskaps ir saņēmis labu honorāru, vai tika šantažēts, vai arī vienkārši zaudējis kursu un ticību Dievam, paužot tādus uzskatus. Citādi kurš gan sāktu aizstāvēt un reklamēt reliģiskās brīvības un kristiešu iznīcinātājus, vēl jo vairāk, ka vēsture liecina labāk nekā jebkuri argumenti un dogmas. Evaņģēlija sludinātājam pirmām kārtām jāizrāda gādība par ticības dzītiem kristiešiem, nevis uztraukties un aizstāvēt elkdievju intereses. Turklāt šim pompozajam satraukumam nav nekāda pamata. Tas ir tikai kārtējais musulmaņu uzvaras sauciens, kas palīdz viņiem justies komfortabli politkorektuma un kosmopolītisma aizsegā. Ļoti žēl, ka mācītājs ir aizmirsis sava amata būtību – evaņģēlija izplatīšanu pa visu zemi. Kurš gan mācītajam aizliedz to darīt? Neviens! Ja bīskaps būtu pildījis savus pienākumus, tad nenonāktu tādās „auzās”, bet gan drīzumā nevajadzētu musulmaņiem pielūgt elku uz ielas, bet gan dzīvo Dievu luterāņu baznīcā. Pompozā problēma izpaliktu.
Vācijas drošības dienesti norūpējušies par labējo radikāļu saplūšanu ar pirmo anti-islāmsko partiju.
Kamēr Eiropas analītiķi un cilvēktiesību aizsargātāji uzskata, ka nevērīgu pieņēmumu, ka Eiropas …. likumiem ir jābūt dažādiem pret ārzemniekiem (īpaši – musulmaņiem), tikmēr kanclere Angeli Merkele nākusi klajā ar runu par to , ka mošejām valstī nav jādominē par baznīcas torņiem. Kristīgais demokrāts Rolands Kohs (Roland Koh) paziņoja par nepieciešamību mainīt un pastiprināt likumu attiecībā uz noziedzības likumu pret ārzemniekiem. Runa izsauca musulmaņu valsts organizāciju protestu it īpaši no Vācijas turku kopienas nodaļas vadītāja Kenana Kolata.
Foto: www.pro-koeln.org
Saskaņā ar „Bertelsmann Stiftung“ socioloģijas dienesta pēdējiem datiem, Vācijas iedzīvotāju vairākums ir ticīgi, no tiem gandrīz katrs piektais (18 procenti) uzskata sevi par dziļi reliģioziem cilvēkiem. 28% vāciešu paziņoja, ka sevi uzskata par ateistiem. Izplatītākās konfesijas Vācijā ir kristietība un jūdaisms. Bez tam, saņemtie dati apstiprina to faktu, ka rietumu Vācija tradicionāli ir reliģiozāka, nekā austrumu pusē, kurā ir 36% ticīgo, laikā kad rietumos šis rādītājs sasniedz 78%.
Musulmaņi asai kritikai pakļāva Vācijas kancleres -Angelas Merkeles runu, kurā tika paziņots, ka mošeju celtnes nevar būt augstākas par baznīcu zvanu torņiem. To uzskatot kā „melnā PR“ veicināšanu ziņo „Sign On San Diego”. Mošeju būvniecība tik tiesām ir nopietna problēma mūsdienu Vācijā.
Daudzi Ķelnes iedzīvotāji ziņo tieši, ka jauno mošeju celtnes nevar būt augstākas, nekā galvenās pilsētas baznīcas zvanu tornis, turklāt tā ir Vacijas lepnums, jo ir pati augstākā pasaulē. Vācijas musulmaņu koordināciju padomē pauda nožēlu, ka mošeju temats tiek izmantots priekšvēlēšanu cīņā. „Musulmaņiem un kristiešiem ir svarīgākas problēmas, nekā mošeju celtnes un zvanu torņu augstums. Daduzas valstis cieš postu, bet tā vietā mēs strīdamies par otršķirīgiem jautājumiem“.
Interesanti sanāk – musulmaņu padome paudusi nožēlu, bet tomēr netaisās pakļauties un turpina vainot kancleri.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā