Autors: Sanita

Sveiks, mīļais Spektra lasītāj! Pilnīgi neticas, ka ir pienācis šā gada pēdējais mēnesis. Vai Tu gaidi Ziemassvētkus, kad mēs svinam Jēzus Kristus piedzimšanu? Es pavisam noteikti, jo tie ir mani mīļākie svētki, kad arī cilvēku sirdis paliek mīkstākas un atvērtākas. Jā, droši vien jau nojaut, ko gribēju ar to pateikt! Tuvojoties gada nogalei sajutu pamudinājumu atskatīties uz šā gada laikā saņemto Vārdu. Ja esi izgājis Bībeles skolu vai cita veida studijas, veicis dievkalpojumos pierakstus – ir ļoti svētīgi vēlreiz iziet tiem cauri, lai veldzētos un nostiprinātos saņemtajā Vārdā. Jāatzīmē, ka šajā mēnesī lielu uzmanību pievēršu arī Jāņa Atklāsmes grāmatai, kad to lasu vairākas reizes pēc kārtas, varbūt arī Tev būs pamudinājums to darīt!

Dievs ir uzticams vienmēr!

Novembris publiskajā telpā noslēdzās diezgan saspringti, bija un joprojām ir daudz informācijas par Latvijas un Lietuvas finanšu sistēmu. Otrs karstais kartupelis ir valodas jautājums, kas tiek izmantots nevis sabiedrības saliedēšanai, bet šķelšanai. Kā ir ar Tevi? Vai seko līdzi šim notikumiem? Kādas ir Tavas pārdomas par šīm tēmām? Attiecībā par pirmo, vai neesi aizdomājies par to, ka Latvijā ir vairāki cilvēki, kas iepriekš ir ieņēmuši augstus amatus, prese par viņiem rakstīja, intervēja un tas skaitījās prestiži, taču tas viss ir mainījies? Paiet laiks un, ja cilvēks zaudē amatu, tad viņš pa lielam vairs nevienu neinteresē, izņemot pašus tuvākos cilvēkus. Tā cilvēks var sajusties nodots, jo tikai pēc tam viņš apzinās, ka cilvēki īstenībā gribēja ar viņu iepazīties, kontaktēties viņa amata dēļ. Nākot mājās un domājot par pēdējo dienu notikumiem, mani uzrunāja Svētais Gars, kurš atgādināja, ka Dievs nekad nenovēršanas no mums, neatkarīgi no apstākļiem un apkārtējo uzvedības. Dievs nekad tā nedara, jo Viņš ir labs Dievs! Viņš mīl mūs! Dievs neskatās uz cilvēka ārējo stāvokli, par to jau šogad aprunājāmies Spektra rakstā Gudrības rota, vai atceries? Tas nenozīmē, ka Dievs nevēlas, lai kristieši ieņem augstus amatus – taisni pretēji, jo, ja vairāk kristiešu būs valdībā un biznesa vidē, jo svētīgākā vidē būsim mēs visi. Taču jebkuros apstākļos mums ir jāsaglabā skaidra un pazemīga sirds. Bībelē daudz ir uzsvērts, ka Dievam svarīga ir cilvēka sirds, nevis viņa āriene. Marka 7: 6 Jēzus atbildēja farizejiem: „Pareizi Jeseja par jums liekuļiem ir rakstījis: šī tauta godā ar lūpām mani, bet viņu sirds ir tālu no manis. Bet tie mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles. Jo Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus.” Turpat tālāk – 20.pantā mēs lasām: „Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzības, slepkavības, bauslības pārkāpšana, mantkārība, blēdības, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.”
Izteikti vārdi mūsu mutēs
Pirms Ziemassvētkiem – Adventes laiks ir labs laiks, lai izvērtētu savu raksturu un izvirzītu, atjaunotu mērķi katrs sev, piemēram, vairāk piedomāt, ko runājam. Esmu sirdī satvērusi rakstu vietu: „No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” (Efeziešiem 4:29) Protams, par izteiktiem vārdiem ir jādomā ne tikai Adventē, bet šis ir labs laiks, lai vēlreiz nospraustu šādu mērķi. Visgrūtāk domāt par izteiktajiem vārdiem un neapšaubāmi kontrolēt domas ir brīžos, kad neesam atpūtušies, kad cenšamies pagūt visu, kas mums ir jāizdara. Taču ticu, ka šis ir īstais laiks, lai mēs pārdomātu šo gadu, lai pārbaudītu, ko mēs izrunājam ne tikai par sevi, līdzcilvēkiem, bet arī par savu valsti! Laikā, kad publiskā telpā izskan plaša un pretrunīga informācija, kādus vārdus mēs izsakām? Tas ir labs jautājums, jo mani tiešām uztrauc, kas notiek mūsu valstī, tāpēc, reizēm palasot atbildīgo cilvēku izteikumus, es jūtu, ka manī pamazām sakāpinās emocijas. Taču, ja iemācīsimies vārdus un domas kontrolēt šādos brīžos, tad varēsim runāt par briedumu. Lūdzu, nepārprotiet mani, es nerunāju, ka mums šādos brīžos nav jāpauž sava nostāja un jābūt mīkstiem, bet ir jāpārdomā, kā mēs to izdarām un vai nepasakām kaut ko lieku un neiejūtamies tiesneša lomā. Laba pieturvieta ir atcerēties, ka ar šo pašu muti, kad paužam savu nostāju, pēc laika slavēsim un pielūgsim Dievu!
Lai mūsu dzīvēs būtu briedums!
Dievs sagaida no mums briedumu, uzrunā mācītājs Modris Ozolinkevičs, jautājot, ko tu dari ar savu dzīvi, kāds ir tavs raksturs, vai rīkojies atbildīgi? Tas, kā mēs valdām par savu laiku, muti, finansēm, norāda uz mūsu brieduma pakāpi. Vai, Tu lasītāj, domā, ko apliecini ar savu muti? Vai Dieva priekšā dzīvo atbildīgi? Savu briedumu mēs parādām savās izvēlēs. Mācītājs līdzībā jautāja, kad mazu bērnu paaicina uz skatuves, vienā rokā viņam piedāvā čupa čups konfekti, bet otrā 100 dolārus, ko bērns paņems? Bērns paņems čupa čups konfekti. Kā ir ar mums, ko mēs paņemam šādās situācijās? Vai mūsu briedums ir redzams? Mums ir garīgi jāpieaug, lai varam baudīt mantinieka priekšrocības mūsu dzīvēs! Tāpat mani uzrunāja cita mācītāja uzruna, kad viņš stāstīja gadījumu par muitnieka un farizeja lūgšanu, kad farizejam Dievs bija nepieciešams, lai būtu pierādījums, ka viņš ir taisns un nedzīvo kā muitnieks, taču muitnieks pazemojās Dieva priekšā un atzinās savos pārkāpumos. Dzīvosim dzīvās attiecībās ar mūsu Glābēju un neskatīsimies uz sevi no augšas!
Sargāsim savas sirdis
Vai Tev nav bijušas sarunas ar cilvēkiem par garīgām lietām un viņi tev atbild, jā, es ticu Dievam, bet ne tā kā tu. Cilvēks ir pārliecināts, ka viss ir kārtībā, jo viņš uz baznīcu aiziet divas reizes gadā, bet pārējo laiku dzīvo kā sanāk. Reizēm cilvēki mūs nodēvē par fanātiem, kuriem nekas cits neinteresē. Viņiem liekas, ka mums vajadzētu ielikt visas pūles, lai pierādītu pretējo, bet tā vietā mēs kļūstam līksmi! Pirms laika arī viena man tuva paziņa norādīja, ka mani interesē tikai Dievs un sportošana. Man negribējās viņam pierādīt pretējo, jo es kļuvu līksma savā sirdī, ka tas ir redzams no malas, vienīgi sāku domāt, vai sportošana neieņem pārāk lielu vietu manā dzīvē, jo viņš nosauca arī to. Cilvēkiem no malas raugoties var likties, cik tiem kristiešiem ir grūti dzīvot, tik daudz ko viņi nevar darīt, bet ziniet viņi nesaprot to, ka ne jau mēs paši esam sevi izmainījuši, bet to ir izdarījis Jēzus Kristus. Pieņemot Jēzu savās dzīvēs, tieši Viņš ir tas, kas darbojas mūsos un veic savas revīzijas! Slava un pateicība Viņam par to! Atcerējos mācītāja Viļņa Gleškes izteikto salīdzinājumu, ka no malas cilvēki pasaulē redz, ka kristiešu dzīves ir šauras durvis ar daudzām norādēm, ko nevar darīt, taču, izejot pa šīm durvīm, kristieši nonāk plašās, zaļās ganībās, bet cilvēki no ārpuses var redzēt vienīgi šīs durvis.
Viņš nāk mums palīgā
Reizēm cilvēki vēlas mūs ielikt rāmjos un padarīt visus vienādus, lai gan mēs esam ļoti dažādi. Ja Dievs gribētu, ka mēs visi esam vienādi, tad Viņš mūs tādus būtu radījis. Dievs mūs radīja par personībām. Apskatot Jēzus mācekļus, mēs redzam, ka viņi bija dažādi, viens bija vairāk mīlošs, mierīgāks, cits turpretim aktīvāks, kas visur gribēja būt pirmais, bet viņi visi bija Jēzus mācekļi. Vienam cilvēkam var ļoti patikt atrasties dabā, vērot saules rietu, priecāties par pirmo uzsnigušo sniegtu, gatavot ēst, ravēt puķu dobes, citam braukt ar mašīnu, lasīt, dziedāt, sportot. Mēs esam dažādi! Tu varbūt man vari iebilst un teikt, tas viss ir ļoti skaisti, bet kāpēc tad kristieši reizēm uzvedās sliktāk nekā cilvēki pasaulē? Jā, arī kristieši pieļauj kļūdas, bet jautājums ir, kas notiek pēc tam. Jā, es kļūdos un man ir rakstura iezīmes, kuras jāslīpē, piemēram, man ir diezgan grūti iedraudzēties, kad no malas par sevi radu nepareizu priekšstatu, reizēm es strādāju par daudz, reizēm sarunāju to, ko nevajadzēja, esmu emocionāla. Taču es zinu, ka neesmu viena un manī darbojas Svētais Gars, kurš ir mans Skolotājs un maina mani. Tāpat pielūgšanā un Vārda lasīšanā, studēšanā un klausīšanā mēs topam pārvērsti, bet no mums ir prasīts censties to ieviest mūsu ikdienā. Viņš mūs neatstās vienus, bet nāk mums palīgā un mums viss izdosies, jo Jēzus Kristus par mums ir samaksājis dārgu cenu! 2011.gadu drīzumā nomainīs 2012.gads, kas būs jauns gads, tāpēc izmantosim pēc iespējas lietderīgāk atlikušās gada dienas. Mēs ar Tevi, lasītāj, tiksimies jau nākamajā gadā! Saudzē sevi, izbaudi šo Ziemassvētku laiku, varbūt Tev ienāks prātā laba doma, kā apsveikt savas mājas iedzīvotājus, piemēram, iemetot pastkastītēs apsveikumus, varbūt tuvākos kaimiņus vari apciemot un pastāstīt galveno Ziemassvētku svinību būtību. Tāpat šis ir laiks, lai pavadītu vairāk laika ar saviem tuvajiem cilvēkiem, uzrunātu paziņas, apstātos, apskatītos uz savu dzīvi, sapņotu sapņus, kā vēlies redzēt savu nākotni, ko vēlies darīt Debess valstības celšanai šeit uz zemes! Tev viss izdosies, ceru, ka sagaršoji šā mēneša Spektra Jauniešu sadaļu! Ļoti priecāsies, ja uzrakstīsi vēstuli ar savām pārdomām, jautājumiem, vai aktuālām tēmām!
Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!
„Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un tā Kunga spožums tos atspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: „Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs.” (Lūkas 2:8–11)