Daudzi, vēloties dziedināties, griežas pēc palīdzības pie tautas dziedniekiem, „tantiņām” utt., bet mācītāji negatīvi vērtē šāda veida dziedniecības metodes. 
Tāpēc noskaidrosim šos iemeslus sarunā ar draudzes „Patiesības Vārds” bīskapu Nikolaju GRIBU.

SPEKTRS: Kā jūs varētu izskaidrot negatīvu nostāju pret tautas dziedniecību?

Nikolajs GRIBS: Tas ir interesants un ļoti svarīgs jautājums, jo šobrīd daudzi cilvēki cieš un dzīvo lāstā, nezinot šīs problēmas būtību. Eksistē divi spēki – Dieva un sātana. Sātans ir mūsu ienaidnieks. Viņš nav radītājs un dziedinātājs, mūsu spēka avots, bet gan zaglis un melis. Parasti viņš izmanto tādu metodi: zog cilvēka spēku un enerģiju un pārnes to no vienas dzīves sfēras citā, tādā veidā cilvēkam dodot atvieglojumu uz laiku.
Pirmsākumos sātans bija brīnišķīgs Dieva eņģelis, bet viņš gribēja kļūt augstāks par Dievu, un tagad ir Dieva un cilvēka ienaidnieks. Bībelē teikts, ka zīlnieces, tantes, burvji, brīnumdari, čukstētāji un ekstrasensi ir sātana kalpi, kas tiešā vai pārnestā nozīmē pilda ienaidnieka gribu – sagraut cilvēku. Dziedinot cilvēka miesiskās vainas, grauj viņa dvēseli un garu.

Parasti viņš izmanto tādu metodi: zog cilvēka spēku un enerģiju un pārnes no vienas dzīves sfēras citā, tādā veidā cilvēkam dodot atvieglojumu uz laiku.

SPEKTRS: Bet daudzas vecmammiņas dziedina Jēzus vārdā? 

N.G.: Jēzus teica: „Ne katrs, kas teiks: “Dievs, Dievs!” ieies Debesu valstībā, bet tie, kuri pilda mana Tēva gribu.” Tas nav apspriežams jautājums, jo tas ir Dieva likums. Un vēršanās pēc palīdzības pie „tantiņām”, zīlniecēm, ekstrasensiem ir nelietība Dieva acīs. Dievs aizliedz tāda veida dziedināšanu, lai nepieļautu atkarību no sātana ietekmes, jo tikai Dievs zina, kas ir labāk nepieciešams cilvēkam.

SPEKTRS: Ir bijuši dažādi pravieši piemēram, Nostradams, kuri ir pravietojuši par cilvēces nākotni. Kā jūs domājat, vai viņi ir runājuši Dieva vārdā?

N.G.: No cilvēciskās puses grūti spriest, un personiski viņus neesmu pazinis, bet zinu tikai to, kas rakstīts par viņiem un ko šie cilvēki paši ir rakstījuši. Ir dažāda veida pravietojumi, kuri nesakrīt ar Svētajiem Rakstiem.
Es šaubos par to, ka cilvēki, kuri uzņemas pravieša funkcijas, sev piesavinot Dieva slavu, var būt par Dieva kalpiem. Patiesi Dieva pravieši vienmēr ir runājuši Dieva vārdā. Tādus praviešus kā Nostradams neuzskatu par Dieva kalpiem ar Svētā Gara dāvanām: pravietošanu, atklāsmēm, gudrību utt.

SPEKTRS: Kādi tad ir bijuši Bībelē aprakstītie pravieši – nākotnes pareģotāji?

N.G.: Būtībā Bībele ir pravietiska grāmata. Piemēram, atveriet “Atklāsmes grāmatu”, un tur atradīsiet visu laiku pravietojumus līdz pat cilvēces beigām. Tie ir  pravieši, kuri runāja Dieva Vārdā, un viss, ko viņi pravietoja, ir piepildījies, atlikusi tikai niecīga daļa pravietojumu, lai piepildītos mūsu laikos.

SPEKTRS: Kristietībā slimības ir pieņemts izdzīt Jēzus Vārdā, bet psiholoģijā arī ir termins „pašsuģestēšana” jeb pašiedvesma, kad grūtos brīžos cilvēks savā dzīvē pravieto: „Esmu dziedināts!” vai arī „Man viss būs labi!” Paskaidrojiet, lūdzu, starpību starp ticību un pašsuģestiju!

N.G.: Ticība balstās uz Dieva Vārda, tāpēc tai ir rezultāti. Mēs varam stāties pretī slimībai, to izdzenot Jēzus vārdā. Slimības ir nākušas caur cilvēces grēkiem, un, lūk, šajā gadījumā pašiedvesma nevar palīdzēt.

SPEKTRS: Bet situācijā ar Ījabu pats Dievs pieļāva slimību, tas nozīmē, ka arī Dievs var mācīt cilvēku caur slimību un problēmām?

N.G.: Ir termins – Dievs pieļāva, bet faktiski to dara sātans. Dievs iraizliedzis sātanam aiztikt cilvēka dvēseli, cilvēka centru, un tādā veidā cilvēks tika pārbaudīts. Ja cilvēks ir līdz galam uzticams Dievam, tad arī sātans ieraudzīs šo uzticību, bet Dievs pēc pārbaudījumiem svētīs cilvēku vēl vairāk nekā iepriekš.

SPEKTRS: Bet ne katrs cilvēks emocionāli spēj  izturēt tāda veida pārbaudījumus!

N.G.: Dievs zināja, cik daudz Ījabs ir spējīgs izturēt. Un ja arī cilvēks mirst, tad patiess ticīgais saprot, ka nāve ir pārejas posms uz dzīvi ar Dievu, tādēļ mūs nāve  nebiedē.

SPEKTRS: Vai kristietis drīkst sevi dziedināt ne tikai ar lūgšanu, bet arī lietojot dažādas dziednieciskās tējas vai izmantojot urīnterapiju?

N.G.: Pasauli Dievs ir radījis cilvēkam, un viņam tika dota gudrība saprātīgi attiekties pret savu veselību, dzīvot pareizu un veselīgu dzīvesveidu. Tas nenozīmē, ka var salā staigāt kails ar domu, ka Dievs dziedinās. Slimībām ir iemesls. Dažos gadījumos slimība ienāk caur grēku, citos – no nepareiza dzīves-veida.
Par urīnterapiju Bībelē nav teikts, ka šī metode ir grēcīga, bet, manuprāt, tā nav tā labākā metode, un, izsekojot līdzi rakstiem, jāsaka, ka labāk dzert tējas.

SPEKTRS: Ja ticīgais ir ticis uz operāciju galda, vai tas nozīmē, ka viņam ir trūcis ticības?

N.G.: Ticības trūkums varētu būt viens no variantiem, otrs – iespējams, ka Dieva sods. Piemēram, AIDS ir izvirtuša cilvēka grēka auglis, kaut arī šis cilvēks var vainot šajā rīcībā citus.

SPEKTRS: Vai operācija ticīgam cilvēkam var būt kā ārstēšanas nepieciešamība?

N.G.: Dievs nav pret ārstiem. Kaut arī pats Jēzus ir mūsu ārsts, dzīvē ir tādi momenti, kad ir nepieciešama operācija, un mēs svētījam ārstus, lai sekmīgi veiktu operāciju. Bet, no otras puses, es zinu kādu gadījumu, kad slimnieks atteicās no aklās zarnas operēšanas un redzēja sapni, it kā pie viņa atnāca ārsts baltā virsvalkā, izgrieza aklo zarnu, parādīja to viņam un aizgāja. Pēc neilga laika slimnieks pamodās un saprata, ka viņam nekas nesāp, un viņš līdz šai dienai ir pilnīgi vesels. Faktiski viņu dziedināja Dieva eņģelis. Domāju, ka ir cilvēki, kuri neuzticas Dievam pilnībā, tādēļ liekas uz operācijas galda. Bet Dievs, kurš mūs zina pilnībā, ir spējīgs mūs dziedināt.