Kā zināmas patiesības padarīt par jaunatklājumiem
1. Lielāko daļu lekcijas lektors pievērsa īpašu uzmanību izdalītajām aploksnēm. Dž. Avanzini stāstīja par upurēšanas nozīmi, iegalvojot klātesošajiem, ka Bībeliskā ekonomika ir atkarīga no upurēšanas spējas, tas ir īpaši ziedojot pienesumus savās baznīcās.
Šķiet, ka ar to jau pietiekami nodarbojas mācītāji savās draudzēs. Bet varbūt es maldos..
2. Tika pievērsta uzmanība arī Latvijas ekonomikai. Piemēram, Avanzini kungam bija nācies braukt pa kādām no Rīgas centrālām ielām un ieraudzīt automašīnu skatlogu, kā viņš pats teica: „ Pie Jums ir liels autodileru placis ar skaistām un dārgām automašīnām”. Tādējādi droši vien lektors ir secinājis, ka mūsu valstī ir tikai viens autoveikals, no tā arī izriet pēc viņa teiktā, ka pie mums nav attīstīta konkurence. Kaut gan Latvijas ekonomikas eksperti uzskata, ka Latvijas tirgus ir pārkarsis! Bet varbūt es atkal maldos.
3. Lekcijas laikā Džons Avanzīni stāstīja, ka viņš ir bagāts cilvēks un viņam pieder šis un tas.. Dievs viņa dzīvi mainījis vienā mirklī, bet tomēr nepastāstīja tiešāk, kā tad tas ir noticis. Džons Avanzini akcentēja, ka palīdzēs klātesošiem saprast kā izkļūt no finansiālā trūkuma. Kā? Atbilde: „Nekas nemainīsies Tavā dzīvē, kamēr nemainīsi savu domāšanas veidu!” Paldies! Bet vai šo principu nemāca, draudžu mācītāji, kad cilvēkus ved pie pestīšanas sliekšņa?
Iespēju zeme!
Lektors stāstīja, ka mūsu valsts ir iespēju pilna. Nu, tad parādiet, lūdzu, valsti, kurā nav iespēju. Ir cilvēks ir iespēja, nav cilvēka, nav iespējas..
Dievs ir bagāts!
Dž. Avanzini teica: „Vai bagāts Dievs vēlas, lai viņa bērns būtu nabags? tas ir līdzīgi kā mocīt savus personīgos bērnus”. Vai nav arī tāda mocīšanās, ka bagāta Tēva bērns zina, ka Tēvam pieder visas zemes bagātības, bet savas aprobežotības dēļ, vai precīzāk izsakoties, tādēļ, ka nav mācīts par šo tēmu, neprot to saņemt? Varbūt Avanzini kungs, mums kā Dieva bērniem varēja pamācīt, kā tad saņemt?
Redzējums!
Dž. Avanzini teica: „Es jūtu dārgas automašīnas! Es redzu dārgas mašīnas, daudz naudas, jauni dzīvokļi jūsu dzīvēs!” Jauki! Bet vai tad var būt savādāk, ja ekonomika valstī ceļas?
Sālamana upuris
Avanzīni kungs stāstīja par Salamana upurēšanu Dievam. Viņš teica: „Salamans ir devis Dievam lielu upuri 1000 dedzināmo upuru. Tajos laikos tas bija ļoti, ļoti daudz un arī mums ir jāspēj upurēt lielu upuri, lai Dievs varētu atmaksāt”. Fantastiska doma! Vienīgi gribu pievienot šīs domas otro daļu. Dievam patika Salamana upuris, jo tas tika dots no visas sirds. Dievs teica Salamanam, lai prasa Viņam par to visu, ko vien vēlas. Nezinu kādēļ, bet Salamans neprasīja dārgu un skaistu automašīnu „T”, neprasīja (Latvijas zemi par savu kājslauķi) un neprasīja viesnīcu sev par mājokli, bet gan GUDRĪBU! „…dod savam kalpam gaišu sirdsprātu…”(1Ķēn. 3: 9)
Manai tautai ir jāiemanto gudrība, lai zinātu kā pacelt ekonomiku savā Latvju zemē. Manai tautai jāiemanto redzīgas acis, lai redzētu kādā augsnē sēt, lai izaugtu laba un veselīga raža. Manai tautai jāiemācās Dieva bijība un Godināt Viņu, nevis Latvijā iesēto elkdievību, mums jātiek skaidrībā ar ko mums ir darīšana un iznīcināt to saknē. Gars ir gars un zelts ir tikai līdzeklis. Ja manai tautai nav Gara atziņas, tad arī zelts nepalīdzēs. Manai tautai ir vajadzīga gudrība!
Bībeles neprecīzais tulkojums sakarā par finansēm
„Vecos laikos, kad tika tulkota Bībele, cilvēki neticēja uzplaukumam un tādēļ to tulkoja attiecīgi savai saprašanai. Vienkārši, jeb parasti cilvēki neticēja, ka viņi var būt bagātāki par aristokrātiem, ja tagad būtu aristokrātu laiki, mēs būtu daudz bagātāki par viņiem.” -Teica Avanzini. Visu cieņu! Loģiski! Bet ja mēs ņemam vērā pasaules ekonomikas attīstību, tad varam izsekot tai līdzi un secināt, ka katru gadu naudas plūsma palielinās un naudas nozīme mainās ar katru jaunu gadu. Bet sakarā par Bībeles tulkojumu, varbūt Avanzini kungam vajadzēja paskaidrot, ka tulkotājiem bija svarīgāka garīgā informācija, nevis materiālā. Kaut gan, protams, arī tā ir svarīga. Pretējā gadījumā garīgi nenobrieduši klausītāji var nepareizi izprast Avanzini vēsti.
Iedrošinājums
Ļoti veiksmīgā veidā Avanzīnī kungs iedrošināja cilvēkus ziedot. Klātesošajiem piedāvājot ar upurēto naudu ievietotos konvertos nākt uz skatuvi, lai Avanzīni varētu uzlikt roku uz aploksnes un pajautāt ziedotājam „Vai tas ir īpašs ziedojums?” Jocīgi, vai tad nav jāaizlūdz par pašu ziedotāju? Šādu metodi redzēju pirmo reizi, vai tā ir Bībeliska?
Ko Avanzīnī vēlējās panākt? Psihologi to dēvē par psiholoģisko iespaidošanu. Manipulējot ar cilvēka kauna sajūtām un bailēm. Kāpēc aicinājums nākt pie skatuves? Jo visu klātesošo priekšā ziedotājam būtu kauns teikt, ka konvertā ir ielicis tik lielu ziedojumu, cik nu varējis atļauties un tik, cik sirds ir vēlējusies to darīt.
Laimīga sieviete?
Starp citu, novēroju netālu no sevis sēdošu sievieti, kura konvertā lika aptuveni 50Ls un nostājās rindā. Sieviete pamanīja, ka Avanzīnī aizlūdz par konvertu uzliekot uz tā roku. Droši vien sievietei sametās kauns, par to, ka Avanzīnī varētu sataustīt konverta saturu un tādēļ ātriem riksīšu solīšiem atgriezās savā vietā. Sieviete atvēra somu un izvilka maku un no tā izkratīja visas atlikušās birstošās naudiņas un atplēsa „zelta” konvertu, lai tajā iebērtu maciņa saturu. To izdarījusi viņa atgriezās rindā. Es viņu turpināju vērot. Stāvot rindā viņa izskatījās kā „izpērts suns”, es neredzēju laimes sajūtu. Kad pienāca viņas kārta sniegt „Jēzus kalpam” konvertu uz viņa uzdoto jautājumu: „Vai tas ir īpašs?” Viņa ļoti nepārliecināti atbildēja: „Jā!”. Atgriezusies savā vietā sieviete izskatījās sarūgtināta un jāsaka godīgi nožēlojami. Vai to, ko viņa darīja bija tas, ko no sirds ir vēlējusies?
Vai tāds ir Dievs? Vergu uzraugs?
Zelta atradnes Latvijā
Vai Latvijā dzīvo vientieši?
Savulaik uz Latviju brauca Kanādas latvieši un Vācijas latvieši, lai mācītu vientiešus latviešus Latvijā, kā jādzīvo. Piekukuļojot manu tautu ar banāniem, lai saņemtu balsojumu vēlēšanu laikā. Tagad… Jā! Mēs tiešām esam bagāta tauta un mums ir zelta atradņu bagāta zeme! Vienīgi, runājot par tām zelta atradnēm, vai gadījumā nav tā, ka, ja cilvēki atrodot zelta iedomu atradnes, sējot – upurējot, ieguldot finanses, zaudējot laiku un pat prātu pavadot vai pat pus mūžu, lai beidzot atrastu tajā zeltu, bet, ja tās tur dabā vienkārši nav? Tad vari visu mūžu sēt un rakt, bet tomēr neizrakt. Varbūt, ja manai tautai kāds no brīvas gribas vēlas iemācīt Bībelisku un latvisku ekonomiku, tad vispirms iemācīt, kā iegūt zeltu, nevis raut no nabaga tautas, to pašu pēdējo kreklu iemetot iedomu zelta atradnēs.
Runājot līdzībā, gotiņa ir jāpabaro, lai no viņas varētu izslaukt pienu, nevis otrādi.
Uzskatu, ka manai tautai ir jāprot nevis upurēt-ziedot, bet gan jāiemācās iegūt finanses, lai upurētu.
Tādēļ, tomēr atbraukušie „slaucēji” un pēc tam aizbraukušie brendi „miljonāri” nespēj atbildēt uz mūžīgi uzdoto vienu vienīgo jautājumu KĀ?
Ja Avanzini lekcija tiktu dēvēta par dievkalpojumu, tad nebūtu tik ļoti vīlusies, bet par cik pasākums tika dēvēts „Bībeles ekonomika”, tad biju cerējusi, ka vairāk dzirdēšu par ekonomikas jautājumiem. Tādēļ manas cerības neattaisnojās.
Starp citu, tieši tāda paša lekcija tikko bija notikusi Maskavā.
Nobeigumā vēlos atvainoties, ja esmu pārāk kritiski izteikusies, bet „Īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij..” (Sal.pam. 1: 20)
Pārdomām
„Neapzodz manu tautu!
Mana tauta ir dārgāka par $ zīmi.
Mana tauta ir svarīgāka par aploksni!
Manai tautai piemīt arī citas vērtības,
Ne tikai nauda, kā domā Tu.
Es vēlos brīvas gribas upuri, nevis piespiedu kārtā!
Tas neesmu Es!
Tas esi Tu!
Apstājies!
Vai apstādināšu Tevi ES!
Zini, lielāks par upura jēru Jēzus neviena nav!”
0 komentāri
Uzraksti, ko domā