SPEKTRS: Luterāņu arhībīskaps Jānis Vanags un mācītājs Juris Rubenis ir pret sieviešu ordinēšanu mācītāja amatam, jo Svētajos Rakstos par to neesot rakstīts, turklāt sieviete kalpošanai Dievam nav paredzēta. Kā Jūs varētu ko-mentēt šos vārdus?
Marija Šilkina: (smaida) Tad, kad Jura Rubeņa lut. draudzē bija mācītāju trūkums, 10 – 15 gadus atpakaļ, atļāva ordinēt par mācītājām sievietes un teikšu jums, ka labi viņas kalpo arī šobaltdien.
Mēdz būt dažāda sapratne par kādām no Bībeles rakstu vietām. Netiek pamatīgāk izpētīts, kāpēc konkrētajā vietā tiek rakstīts tā un ne savādāk. Piem: (1. Tim. 2:11-12) ir vienīgā vieta Bībelē, kurā ir rakstīts „sieviete apklusti”. Pāvils aizliedza sievietei sludināt Dieva Vārdu un šai rīcībai bija savs iemesls. Efesas pilsētā bija liels izvirtības līmenis. Sievietes, kuras agrāk dzīvojušas grēcīgu dzīvi, tagad nostājas vienā līmenī ar kalpotājiem vīriešiem un saņem tādas pašas tiesības, jo Bībele vēstī, ka Dieva priekšā visi mēs esam vienādi (Gal. 3:28). Sievietēm tika dota vara, bet, ja cilvēks dzīvojis nebrīvē un tagad ir brīvs, viņš pat nezina, ko ar šo brīvību darīt un dažkārt, nezinot kā rīkoties, nonāk sarežģītās situācijās. Kad Pāvils atnāca uz šo draudzi un ieraudzīja visas šīs nepareizās lietas, viņam tās likās šausmīgas. Pāvils aizliedza sievietēm mācīt savus vīrus, jo viņas jau bija aizgājušas savā augstprātībā par tālu.
Visās dzīves sfērās pozīcijas ir nepieciešams nolikt pareizā gultnē. Šajā gadījumā aizliegums teikts tikai vienu reizi konkrētā pilsētas un draudzes situācijā.
S: Vai tāpēc Bībeles lasītāji šo rakstvietu saprot kā adresētu visām draudzēm?
Marija Š: Jā!
Jaunajā Derībā ir minētas sievietes kalpotājas.
1) Piem: 2.Jāņa vēstule
„Izredzētai nama mātei…” Kad šie vārdi tika pētīti dziļāk , tika pieņemts viedoklis, ka šajā gadījumā iet runa par sievieti, kura ir mācītājas lomā.
2) Nesen šī tēma tika speciali pētīta un tika secināts, ka Jaunā Derībā tiek runāts arī par apustuļiem sievietēm. Bībelē ir rakstvietas attiecībā par vārdiem Avils un Priska, (Ap. d. 18:2) tātad tika lietots vispirms vīra vārds un tad sievas, jo pēc to laiku tradīcijām vispirms tiek uzrunāts cilvēks, kurš nes kalpošanu Dieva priekšā un tad, tiek pieminēts otrā laulātā vārds. Interesanti pavērot, (Rom. 16.nod., Priska un Akvils) ka dažās rakstvietās tiek pieminēts vispirms sievas vārds un tad vīra, kas liecina par to, ka sieva nesusi kalpošanu Dieva priekšā.
3) Lietotie vārdi tekstos Jūlija un Jūnija, (Rom.16:7 nosauc Avinu par apustuli…) patiesībā šo vārdu nekad nelika kā vīriešu vārdu, tas vienmēr bija sievietes vārds. Ari Foiba ir diakonija kalpotāja (Rom. 16. nod.)
4) Minētas arī sievietes pravietotājas. Tas nozīmē- nest Vārdu no Dieva, tātad, viņas bija Dieva kalpi. Pravietiskā kalpošana neietilpst tikai Dieva Vārda nešanā kā pravietojums cilvēku dzīvēs, bet tas arī nozīmē nostāties katedras priekšā un runāt Dieva Vēsti draudzei.
Es domāju, ka nevajadzētu būt nekādiem šķēršļiem, lai sieviete nevarētu būt mācītāja.
S: Kā sākās Jūsu mācītājas kalpošana Gardenē?
Marija Š: Sākotnēji kalpoju Dobelē, bet sakarā ar to, ka Gardenes draudzes locekļi finansiālu apsvērumu dēļ nespēja braukt uz Dobeli, tad ar Dobeles draudzes „Labā Vēsts” mācītāju svētību pārcēlos uz Gardeni. Dobeles draudzē biju skolotājas kalpošanā, kā arī sludināju Dieva Vārdu un vēlāk biju izvēlēta Diakonijas kalpošanai. Gardenē kalpošanu sāku kā mājas grupas līderis, jo tad vēl draudzes nebija. Ar laiku Dievs atklāja savu gribu veidot draudzi Gardenē un svētīja ar draudzes telpām. Pusgada laikā draudze izauga līdz 30 cilvēkiem.
S: Tādas mazpilsētiņas amplitūdai tas ir diezgan liels skaitlis.
M. Š.: Jā, diezgan. 1996. gada 14. decembrī notika draudzes atklāšana un pirmais lielais dievkalpojums.
S: Sarunās ar citiem mācītājiem, Jūsu viedoklis tiek ņemts vērā?
M. Š.: Jā, tikšanās reizēs ar mācītājiem ņem vērā manu viedokli, kad tas ir nepieciešams.
S: Neskatoties uz to, ka Jūs esat sieviete, vai Jūs aicina sludināt citās draudzēs?
M. Š.: Jā, aicina. Piem: Rīgā, draudzē „Labā Vēsts” , Liepājā, draudzē “ Emanuels”, Gulbenē, vienā no vasarsvētku draudzēm, Jelgavā, draudzē „Žēlastība”, Salaspils vasarsvētku draudzē, kā arī Dobeles Vasarsvētku draudzē „Labā Vēsts”.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā