Aleksandrs Ševčenko – cilvēks, kurš šokē sabiedrību. Šoka terapiju piedzīvo katrs, kurš ir saskāries ar viņa televīzijas programmu „UGOL” Neticami stāsti, piedzīvojumi, šokējoši kadri, kas neatstāj skatītāju vienaldzīgu. To, ko skatītājs uzskatījis un pieņēmis kā pašsaprotamu daudzu gadu garumā, piesūcies ar steriotipiskiem uzskatiem, noskatoties kaut ko tādu, spēj pārvērst senāk pieņemtos principus mazvērtīgus un liekus. Programma spēj mainīt domāšanu un liek saprast, ka nekas dzīvē nav vienāds, bet gan mainīgs un pilns ar Dieva krāšņiem, neatkārtojamiem piedzīvojumiem.
Konferences laikā no 13 – 15 aprīlim, kas notika draudzē „Patiesības vārds” aizņemtais programmas „Ugol” un mācītājs Aleksandrs Ševčenko atrada arī laiku atbildēt uz žurnāla „SPEKTRS” jautājumiem.
PEKTRS: Kādā veidā Jūs atlasāt varoņus savām televīzijas programmām, jo vērojot programmu „UGOL” šķiet tik ļoti netipiski un neticami stāsti?
Aleksandrs Ševčenko: Programmas iesākums ir meklējams 10 gadus atpakaļ un tad man bija ideja nofilmēt cilvēkus ar netipiskiem dzīvesstāstiem, jo zināju tādus. Pazināju trīs cilvēks un vēlējos ar viņiem uztaisīt interviju, lai tā paliktu viņiem par piemiņu. Tas arī bija viss. Kad tika uztaisītas šīs intervijas par tām uzzināja citi un parādījās vēl daudz jo daudz cilvēku ar neticamiem dzīves stāstiem. Tagad par cik mūsu programma ir zināma starp krievu valodīgajiem ārzemēs, cilvēki paši sūta mums dažādus sižetus un piedāvājumus. Tagad no šis informācijas pārpilnības esam spiesti cītīgi atlasīt pašu labāko.
Runājot par to, kādā veidā notiek atlase, varu teikt, ka vispirms mēs meklējam kādus 2 vai 3 cilvēkus, kuri labi zina šo cilvēku, kurš vēlas piedalīties programmā, ja šie cilvēki var apliecināt, ka labi pazīst un pat pierādīt, ka informācija ir patiesa, tad viss kārtībā. Protams, ka var būt arī otrādi. Lielu akcentu liekam uz dažādiem dokumentiem no slimnīcas vai kādām citām iestādēm, labi ja ir pierādošas fotogrāfijas, kāds cilvēks bijis slimības laikā un kāds kļuvis kad Dievs dziedinājis. Bet diemžēl daudzi, kuri iziet kāda veida grūtības nedomā pār fotogrāfijām. Žēl gan! Grūtāk ir ar pārdabiska veida informāciju. Kad cilvēks ir piedzīvojis kādu pārdabisku piedzīvojumu, piem: ka cilvēks ir nokļuvis ellē vai paņemts debesis. Protams, ka pēc tāda veida raidījumiem cilvēki raksta vēstules ar jautājumu, vai jūs tiešām varat pierādīt, ka raidījuma varonis ir bijis debesīs? Ko es varu atbildēt uz šāda veida jautājumu? Vienīgi varu pastāstīt par pašu šo raidījuma dalībnieku, ka viņa dzīve līdz šim ir bijusi nevainojama, ka nav ievērots, ka šis cilvēks kādreiz ir melojis. Šajā gadījumā ir jāsaka, vai nu jūs ticat vai neticat.
SPEKTRS: Vienīgi šo cilvēku nākotne izvēršas dažādi…
A. Ševčenko: Jā! jāsaprot, ka katrs cilvēks ir kārdināms. Un paklupt un nokrist var katrs. Vienmēr notiek risks pat Dievs riskē uzticoties cilvēkam. Kāda ir garantija, ka rīt es nepievilšu Dievu? Nav tādas garantijas. Cilvēks var nokrist, bet Dievs paceļ, jo Viņš ir saistījis Savu dzīvi ar mums. Ir bijuši tādi gadījumi, ka pēc pārraides ar kādu cilvēku pēc 3 gadiem viņš atstāj Dievu. Skatītāji mums lūdz, lai mēs noņemam šo pārraidi ar tāda veida cilvēku. Bet mans uzskats ir tāds, ja šī pārraide ir bijusi Dieva svētīta, tad kā es to varu noņemt, ja cilvēks ir pēc tam nokritis, tāda ir bijusi viņa izvēle.
SPEKTRS: Jūs šīs konferences laikā daudz esat runājis par ģimeni, vai Jūsu sieva arī piedalās pārraides veidošanā?
A. Ševčenko: Pārraides nevada, to daru es pats, runājot par sprediķiem, es to nedaru pārraides laikā. Tur es tikai un vienīgi uzdodu jautājumus. Mans viedoklis nefigurē. Starp citu, tas ir ļoti interesants darbs uzdot jautājumus. Padomju izlūki par to zināja un teica, ka sarunā uzvar tas, kurš uzdod jautājumus, atbildētajam ir jāattaisnojas.
SPEKTRS: Kā Jūs, par cik tagad esat arī mācītājs, izturaties pret tādiem kalpotajiem, kuriem ir kāds iekšējs grēks, viņš kalpo, bet kad viņa grēks atkailinās dēļ tā cieš apkārtējie?
A. Ševčenko: Ir divi aspekti. Pirmais, ja šis grēks jau tiek afišēts un par to zina arī citi. Otrs, ka par to neviens nezin, kā vien viņš pats. Un tad, kad viņš to apzinās dodas pie mācītāja pēc palīdzības.
SPEKTRS: Izskatīsim pirmo aspektu…
A. Ševčenko: Uzskatu, ka tāds kalpotājs zaudē spēku un varu kalpošanas laikā, tā kā viņš publiski grēko tā arī publiski vajadzētu šo grēku nožēlot. Un lūgt piedošanu. Sauls jautāja savai Izraēla tautai, par to, ko viņš ir izdarījis ļaunu tās priekšā, tauta nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. Tad Sauls teica, ka viņš tagad tiesās tautu. Saulam bija vara tiesāt citus, jo citi nespēja tiesāt viņu. Pretējā gadījuma tauta smietos un teiktu, ko tu man vari teikt paskaties uz savu grēcīgo dzīvi. Iespējams arī cita lieta, kad kalpotājs ir nožēlojis grēku, bet sabiedrība joprojām par to runā.
SPEKTRS: Kā jūs uzskatāt, vai sieviete var būt par kalpotāju?
A. Ševčenko: Kad Dievs neatrod vīrieti Viņš atrod sievieti. Dievam nav svarīgs dzimums. Jo Bībelē teikts „Dievs radīja cilvēku vīrieti un sievieti”. Kaut arī vēlāk ir teikts, ka vīra galva ir Dievs un sievai – vīrs. Jo vīrieša domāšanas veids ir savādāks nekā sievietei, viņam Dievs ir ielicis spēju būt par noteicēju. Sieviete nedrīkst pazaudēt savu būtību – sievišķību. Kad redzu televīzijas programmu, kurā sieviete iznāk boksa ringā ar boksa cimdiem rokās, ar uzaudzētiem muskuļiem, nogrieztiem matiem, tas ir šausmīgi. Pie manis vienu reizi uz konsultāciju atnāca sieviete 38 gadus veca un jautāja, kā lai viņa aprēcās, tad es atbildēju, lai viņa kaut vai izliekas, ka ir vāja. Jo viņa ir tik ļoti stipra… Vīrieša uzdevums ir aizstāvēt sievieti, bet ja viņa pati to dara…tad neatrodas vīrietis viņas dzīvē. Sievišķība ir vienmēr bijusi augsti vērtēta. Sātans ļoti spēcīgi ņirgājās par sievieti, tas, kas viņā ir skaists tiek nokauts. Sievietes primārais uzdevums ir dzemdēt. Jā! viņa iegūst savu karjeru tai var būt augstākā izglītība vai pat divas, bet ja viņa savā dzīvē nedzemdē, tad kāda viņas iekšējā daļa mirst, viņa zaudē savu būtību…
SPEKTRS: Vai tāda izlikšanās pēc tam neatspēlēsies… Varbūt viņai ir vienkārši jāsagaida tāds, kurš būs viņas cienīgs, novērtēs viņas spēku, nenobīsies, bet izaicinās uz divkauju un izrādīsies, ka ir stiprāks par viņu. Tā saka, ka no stiprām sievietēm vāji vīrieši bēg, tas taču ir labi! Atkrīt gumijas stiepšana. Tātad nav īstie. Bet īstais zinās, kā pārspēt viņas sievišķīguma spēku ar savu vīrišķības spēku?!.. Jā! Tā var būt cīņa, kas pārvēršas par kaujas lauku, cīnoties par varu un līdera pozīcijām, taču, ja viņa saskatīs viņā autoritātes garu un pārspēku, viņai būs viegli pakļauties savam noteicējam. Viņam cīņā jānosaka viņas stratēģiski vājās vietas un tad tajās jāielaiž savas mīlestības bultas un viņa pat nepamanīs kā iekļuvusi spēka lamatās…un sen jau mīlestībā pakļauta…(smaids).
A. Ševčenko: Diemžēl, mūsdienās ir savādāk… (pasmaida un nopūšas)…
SPEKTRS: Tad labāk dzīvot vienai, nekā visu mūžu mocīties ar zaķpastalu… Paldies Jums par interviju.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā