„Mēs uzskatām, ka pēc divdesmitā gadsimta desmitgadēs iedragātās morāles mums ir vajadzīgs garīgās un intelektuālās atjaunotnes ceļš.
Mums kopīgi ir jāveido nākotne un aicinājums jaunajai paaudzei.
Mēs ticam, ka mūsu bērni un mazbērni ar savu talantu, neatlaidību un gara stiprību padarīs Ungāriju atkal lielu.
Pamatlikums ir mūsu tiesiskās kārtības pamats: ungāru vienošanās pagātnē, tagadnē un nākotnē. Tas ir ietvars, kas pauž tautas gribu, formu tam, kā mēs vēlamies dzīvot.“ (No Ungārijas konstitūcijas preambulas)
2012.gada 1.janvārī stājās spēkā Ungārijas jaunā konstitūcija, kas tika ratificēta pagājušā gada aprīlī. Arī Latvijā sākušās runas par Satversmes maiņu. Ungārijas piemērs iedvesmo, jo Ungārijas pamatpostulāts ir : Dievs, svētī ungārus!, bet Latvijā skan: Dievs svētī Latviju! Taču Ungārija saņem pamatīgu Eiropas Savienības kritiku galvenokārt par to, ka tā izvēlējusies konservatīvo ceļu, nevis liberāli ideoloģisko kursu. Ungārija ir pirmā valsts, kas atklāti sacēlusies pret liberāļu Eiropas Svienībai uzspiesto morālās visatļautības politiku. Vienu pārmetuma šalti tā jau ir izcīnījusi, kad Budapeštas ielās izgāja apmēram 400 000 cilvēku ar plakātiem, paziņojot, ka Ungārijas valsts pastāv jau ilgāk kā tūkstoš gadu, bet ES un Komisija tikai dažus desmitus.
Neparedzētu tautas atbalstu jaunajai konstitūcijai ne tikai Ungārijā, bet arī Polijā, Lietuvā un citās valstīs, Briselei nācās atkāpties. Tā vairs neliek uzsvaru uz liberālismu, bet koncentrējas uz pārmetumiem par Centrālās bankas un tiesnešu neatkarības ierobežošanu.
Mēģināsim noskaidrot vai tiešām tiek ierobežota Centrālās bankas un tiesnešu neatkarība. Un lai vieglāk saprastu par ko ir sacelta ažiotāža piedāvājam Ivara Brīvera latviski iztulkotu Ungārijas konstitūcijas preambulu, kā arī viedokļus par tēmu izsaka Ivars Brīvers: Banku augstskolas profesors, Ventspils Augstskolas asociētais profesors, Latvijas Ekonomistu asociācijas Valdes priekšsēdētājs un Aleksandrs Kiršteins: Politiķis un arhitekts. Viens no autoriem grāmatai par nacionālajiem partizāniem “Nezināmais karš”. Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Augstākās Padomes un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. 1990. gada 4. maijā balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Divos Saeimas sasaukumos bijis Ārlietu komisiju vadītājs, kā arī vadījis dažādu partiju frakcijas. No 1995. līdz 1997. gadam Šķēles 1. Ministru kabinetā Kiršteins vadīja Īpašu uzdevumu ministriju Eiropas Savienības lietās.
Kā būt ar politnekorektumu?
Kas tad ir tik nedemokrātisks jaunajā Ungārijas konstitūcijā? Tie, kuriem tauta, Tēvija, Dievs un ģimene šķiet „politnekorekti„ jēdzieni, pauž savu sašutumu par šo jēdzienu iekļaušanu konstitūcijā, jo šeit šīs patiesās vērtības tiek stādītas augstāk par eirokrātu popularizētajām „Eiropas kopējām vērtībām”, kādas faktiski pastāv tikai uz papīra. Šeit gan šie cilvēki ir pārcentušies, jo katrs, kurš pats izlasīs Ungārijas konstitūcijas tekstu, atzīs, ka šīs vērtības jaunajā konstitūcijas pamattekstā ir izceltas pat mazāk nekā tas būtu vajadzīgs, un kā jebkura sevi cienoša tauta to vēlētos. Par šīm vērtībām tiek runāts galvenokārt Konstitūcijas preambulā.
Svētais Stefans, kura loma Ungārijas vēsturē ir nepārvērtējami augsta, tekstā ir pieminēts tikai dažās vietās.
Ģimene starp vīrieti un sievieti
Nav negaidīti, ka nosodījumu saņem Konstitūcijas L.1. punkta formulējums, kurā nav pateikts, ka laulība var pastāvēt arī starp viena dzimuma pārstāvjiem. Mēģināšu iztulkot šī panta formulējumu: „Ungārija sargā vīrieša un sievietes laulību, brīvprātīgi izveidotas laulības attiecības un ģimeni kā nācijas izdzīvošanas pamatu.” Lai meklē skabargu cita acī tie, kuri neredz baļķi savā. Mēģinājumi saskatīt homoseksuālisma nosodījumu tajā, kas nevis ir, bet kas nav uzrakstīts, agri vai vēlu dos panākumus. Varu vēl ieteikt Ungārijas konstitūcijas kritiķiem pamanīt arī šajā pantā ietverto sieviešu diskrimināciju, jo viņas, redz, ir minētas aiz vīriešiem (férfi és nő).
Ungārijas jaunā konstitūcija ir kā dadzis acīs gan Eiropas Komisijai, gan Eiroparlamenta kreisajam spārnam ar sociālistu Šulcu priekšgalā.
Viņiem daudz pieņemamāka bija staļiniskā 1949.gada konstitūcija, jo tā klusēja par tradicionālajām ģimenēm, piederību kristīgajai Eiropai vai bērnu tiesībām uz dzīvību no ieņemšanas brīža.
Ungāri nebaidās atzīt, ka tagadējā Sociālistiskā partija ir atbildīga par visiem komunistu noziegumiem pret ungāru tautu, jo ir to juridisko tiesību un ideoloģijas pārņēmēja. Ungāri pirmie ir atteikušies no liberāļu ieviestās jaunvalodas un ierakstījuši jaunajā konstitūcijā vārdus Dievs, kristietība, nacionālais lepnums.
Centrālās Bankas neatkarību apdraudēšana?
Ivars Brīvers: Uzmanīgi izlasīju Konstitūcijas 41. pantu, kurā it kā esot apdraudēta Centrālās Bankas neatkarība. Neko tādu man nevienā no šī panta apakšpunktiem neizdevās saskatīt. Vai Konstitūcijas kritiķi par Centrālās Bankas neatkarību apdraudošu uzskata pirmajā apakšpunktā minēto, ka „Ungārijas Nacionālā banka ir atbildīga par monetāro politiku„? Vai varbūt otrajā punktā minēto, ka „Ungārijas Nacionālās bankas vadītāju uz sešiem gadiem ieceļ Ungārijas prezidents”? Vai trešajā punktā minēto, ka „Ungārijas Nacionālās bankas vadītājs ik gadu ziņo Parlamentam par savu darbību”? Vai tas ir ceturtajā punktā minētais, ka „Ungārijas Nacionālās bankas vadītāja rīkojumi nedrīkst būt pretrunā ar likumu”? Ja šādos jautājumos Ungārijai, tāpat kā jebkurai citai neatkarīgai valstij, būtu vajadzīga saskaņošana ar „augstāk stāvošām institūcijām”, tad tas ļoti reāli liktu apšaubīt Ungārijas konstitūcijas B punktā rakstīto, kas savukārt Latvijas Satversmē ir formulēts pirmajā pantā, ka attiecīgi Ungārija un Latvija ir neatkarīgas un demokrātiskas valstis.
Ungāri, būdami neliela un savdabīga tauta gadu simtu garumā ir pratuši nosargāt savas vērtības, un šobrīd rāda savu apņēmību to darīt arī turpmāk. Es kā Latvijas patriots nostājos ungāru pusē.
Aleksandrs Kiršteins: Eiropas birokrātus nokaitināja Orbana valdības lēmums nestāties eirozonā vismaz līdz 2020.gadam, pārņemt no bankām pensiju fondus un uzlikt tām krīzes nodokli 0,5% no bilances vērtības. Tāpēc gan Komisija, gan Eiroparlaments paziņoja, ka uzsāk juridisku procedūru ar likumu „analīzi„ un sankcijām (iesaldējot jebkādu finansu palīdzību no ES un SVF), cerībā iespaidot ungāru valdību, lai tā pārskatītu esošo kursu.
Ungāri nebija apmierināti ar tik klaju iejaukšanos lietās, kuras neregulē Eiropas Savienības jurisdikcija un sarīkoja grandiozas protesta demonstrācijas, aizstāvot savu valdību un premjeru Orbanu.
Ungārijas tiesu sistēmu turpmāk uzraudzīs jauna institūcija, kuras vadītāju ievēl parlaments. Ungārijas prezidentam būs tiesības atlaist parlamentu, ja tas nav spējis līdz attiecīgā gada 31.martam pieņemt valsts budžetu. Lēmumiem, kas mainītu pensiju sistēmu vai fiskālo politiku, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. Oficiālais maksāšanas līdzeklis valstī ir forints, bet iespējamajai eiro pieņemšanai nākotnē būs vajadzīgas divu trešdaļu parlamenta deputātu balsis. Vēl ungāriem tiek izteikti pārmetumi par tiesnešu pensiju vecuma pielīdzināšanu pārējiem pilsoņiem – 62 gadi un valdības pārstāvja iecelšanu par vienu no Centrālās bankas prezidenta vietniekiem.
Papildus Aleksandrs Kiršteins „ES dubulstandarti ir demoralizējoši” (AUDIO)
Ungārijas pamatlikums
Dievs, svētī ungārus!
NACIONĀLIE SVĒTUMI
MĒS, UNGĀRU TAUTAS PĀRSTĀVJI, jaunajā tūkstošgadē, visu tagad un agrāk dzīvojošo ungāru vārdā paziņojam sekojošo:
Mēs esam lepni par to, ka Svētais Stefans pirms tūkstoš gadiem lika stingrus pamatus ungāru valstij, mūsu mājām, un padarīja to par kristīgās Eiropas daļu.
Mēs esam lepni par mūsu valsts pastāvēšanu, mūsu priekšteču brīvības un neatkarības cīņām.
Mēs esam lepni par ungāru tautas augsto intelektu.
Mēs esam lepni par to, ka gadsimtu gaitā esam sargājuši Eiropu, un rūpīgi vairojuši tās talantus un kopējās vērtības.
Mēs apzināmies kristietības lomu mūsu tautas saglabāšanā. Mēs cienām dažādās mūsu valsts reliģiskās tradīcijas.
Mēs apņemamies saglabāt iepriekšējo gadsimtu vētrās plosīto mūsu tautas intelektuālo un garīgo vienotību. Etniskās grupas, kas dzīvo kopā ar mums, ir daļa no ungāru politiskās sabiedrības un valsts veidošanas faktors.
Mēs apņemamies, ka mūsu mantojums, mūsu unikālā valoda, ungāru kultūra, etnisko minoritāšu valodas un kultūra, Karpatu baseinā esošās dabas un cilvēka radītās bagātības tiks saglabātas un saudzētas. Mēs esam atbildīgi par mūsu pēcnācējiem, tāpēc mēs rūpēsimies par viņu dzīves apstākļiem, apdomīgi lietojot materiālos, intelektuālos un dabas resursus.
Mēs ticam, ka nacionālā kultūra ir bagāts ieguldījums Eiropas vienotībai dažādībā
Mēs cienām citu tautu brīvību un kultūru, un vēlamies sadarboties ar visām pasaules tautām.
Mēs uzskatām, ka cilvēces pastāvēšana balstās uz cieņu pret cilvēku.
Mēs uzskatām, ka indivīda brīvība var attīstīties tikai kopībā ar citiem.
Mēs uzskatām, ka šīs kopības vissvarīgākie pamati ir ģimene un tauta, godinot pamatvērtības – uzticību, ticību un mīlestību.
Mēs uzskatām, ka sabiedrības spēks un katra cilvēka gods balstās uz darbu un cilvēka gara sasniegumiem.
Mēs uzskatām, ka mums ir pienākums palīdzēt trūcīgajiem un nespējīgajiem.
Mēs uzskatām, ka pilsonim un valstij ir kopīgi mērķi – laba dzīve, drošība, kārtība, patiesība un brīvība vispilnīgākajā mērā.
Mēs uzskatām, ka tautas vara tikai tad ir patiesa, ja valsts kalpo saviem pilsoņiem, izlemj viņu lietas godīgi, taisnīgi, bez ļaunprātības un aizspriedumiem.
Mēs cienām mūsu vēsturisko konstitūciju un Svēto Kroni, kas iemieso Ungārijas konstitucionālās iekārtas pārmantojamību un tautas vienotību.
Mēs nepieņemam mūsu vēsturiskās konstitūcijas pārtraukšanu svešzemju okupāciju dēļ. Mēs neatzīstam noilgumu nacionālsociālistisko un komunistisko diktatūru valdīšanas necilvēcīgajiem noziegumiem pret ungāru tautu un pilsoņiem.
Mēs nepieņemam 1949. gada komunistisko konstitūciju, jo uz to balstījās tirāniskā valdīšana, tāpēc atzīstam to par spēkā neesošu.
Mēs piekrītam pirmā brīvā Parlamenta pārstāvjiem, kuri savā pirmajā lēmumā paziņoja, ka mūsu šodienas brīvība izauga no 1956. gada revolūcijas.
Mūsu Tēvijas 1944. gada 19. martā zaudētā suverenitāte tika atjaunota 1990. gada 2. maijā, kad tika izveidota pirmā brīvi ievēlētā tautas pārstāvniecība. Šī diena tiek uzskatīta par jaunas demokrātijas un konstitucionālās kārtības sākumu mūsu valstī.
Mēs uzskatām, ka pēc divdesmitā gadsimta desmitgadēs iedragātās morāles mums ir vajadzīgs garīgās un intelektuālās atjaunotnes ceļš.
Mums kopīgi ir jāveido nākotne un aicinājums jaunajai paaudzei. Mēs ticam, ka mūsu bērni un mazbērni ar savu talantu, neatlaidību un gara stiprību padarīs Ungāriju atkal lielu.
Pamatlikums ir mūsu tiesiskās kārtības pamats: ungāru vienošanās pagātnē, tagadnē un nākotnē. Tas ir ietvars, kas pauž tautas gribu, formu tam, kā mēs vēlamies dzīvot.
Mēs, Ungāru zemes pilsoņi, esam gatavi veidot kārtību valstī uz tautas vienotības pamatiem.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā