(Tulkots no Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu uzrunas) Tulkoja un materiālus apkopoja Ilze Saulīte

Šī gada pavasarī palestīniešu teroristu grupējums Hamas parakstīja vienošanos ar Fatah, apvienojot spēkus cīņā pret Izraēlu ar mērķi panākt vienpusēju Palestīnas valsts dibināšanu. ASV prezidents Obama savā uzrunā, kas pāršalca pasauli, paziņoja, ka Izraēlai jāatgriežas pie 1967. gada robežām, lai panāktu mieru. Taču no šīm robežām Izraēla nespēj aizsargāt savu valsti un iedzīvotājus. Izraēlā tās sauc par „Aušvicas robežām,” jo norāda uz mēģinājumu otrreiz iznīcināt ebreju tautu, – tikai 70 gadus pēc Hitlera īstenotā Holokausta.
Šī gada 25. maijā Izraēlas vēstniecība Londonā publicēja premjera Netanjahu uzrunu, kas tika adresēta prezidentam Obamam un ASV Kongresam.
Citāti no uzrunas:
„Pirms diviem gadiem es atklāti solīju rast risinājumu, lai nodrošinātu divas valstis divām tautām: palestīniešu valsti līdzās ebreju valstij. Es apzinos, ka īsta miera labad no mums tiks prasīts atdot daļu ebreju dzimtās zemes.”
B. Netanjahu
„Nestabilajos Tuvajos Austrumos Izraēla ir vienīgais stabilais enkurs… Mani draugi! Jums nav jāizveido tauta Izraēlā. Mēs jau esam tauta. Jums nav jāievieš demokrātija Izraēlā. Mums jau tā ir… Jums nav jāsūta amerikāņu karaspēks uz Izraēlu, lai to aizsargātu. Mēs paši sevi sargājam. Jūs esat bijuši ļoti dāsni, apgādājot mūs ar ieročiem, lai mēs paši spētu aizsargāt Izraēlu. Paldies par jūsu nelokāmo apņemšanos atbalstīt Izraēlas drošību…”
„Atbalsts Izraēlas drošībai ir apdomāts ieguldījums mūsu kopējā nākotnē, jo ārkārtīgi svarīga cīņa pašlaik norisinās Tuvajos Austrumos – starp tirāniju un brīvību… Šis vēsturiskais brīdis nes sevī brīvības apsolījuma vēsmas un iespējas… Tomēr, priecājoties līdz ar citiem par cerībām, mums arī jāatceras, ka šīs cerības var tikt sagrautas tāpat, kā tas notika 1979. gadā Teherānā… Īsais demokrātijas pavasaris Irānā tika nežēlīgās un nepiedodošās tirānijas apturēts. Šī pati tirānija apspieda arī „Ciedru revolūciju” Libānā un uzspieda tai Hezbola varu.”
„Šodien Tuvie Austrumi atrodas liktenīgās krustcelēs. Tāpat kā jūs, arī es lūdzu, lai ļaudis šajā reģionā izvēlētos ceļu, pa kuru ir iets mazāk – brīvības ceļu… Izraēla vienmēr ir pieņēmusi šo ceļu. Tuvie Austrumi ilgstoši to ir noraidījuši… Mums ir brīva prese, neatkarīga tiesa, brīvā tirgus ekonomika, dzīvīgas parlamentārās debates…”
„Drosmīgie arābu protestētāji tagad cīnās, lai nodrošinātu šādas tiesības savai tautai un sabiedrībai. Mēs lepojamies, ka vairāk nekā miljonam arābu pilsoņiem [Izraēlā] ir bijušas šādas tiesības jau vairākas desmitgades. No vairāk nekā 300 miljoniem arābu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā vienīgi Izraēlas arābu iedzīvotāji izbauda patiesas demokrātijas tiesības. No šiem 300 miljoniem arābu mazāk kā puse no viena procenta ir patiesi brīvi, un tie ir Izraēlas pilsoņi. Šis zīmīgais fakts atklāj vienkāršu patiesību: Izraēla nav tā, kurā viss ir šķērsām Tuvajos Austrumos. Izraēlā ir tā, kā jābūt Tuvajos Austrumos.”
„Es ticu, ka Tuvie Austrumi, kur valdītu demokrātija, būtu tādi Tuvie Austrumi, kur valdītu miers. Taču mums jāsaprot, ka spēcīgas varas stāv pretī šādai nākotnei… Visspēcīgāk starp tām izpaužas Irāna. Tirāni Teherānā brutāli izturas paši pret saviem ļaudīm. Tie atbalsta uzbrukumus amerikāņu karaspēkam Afganistānā un Irākā. Šī tirānija pakļauj sev Libānu un Gazu. Tā sponsorē terorismu visā pasaulē.”
„Kad es šeit pēdējo reizi stāvēju, es runāju par briesmīgām sekām, kādas var atnest Irānas kodolieroču programma. Laiks strauji rit un vēstures svira drīz var pārsvērties. Lielākās briesmas, kādas jebkad ir apdraudējušas cilvēci, var drīz tikt atraisītas: militārais islāma režīms, apbruņots ar kodolieročiem…”
„Irāna, bruņojusies ar atomieročiem, radītu Tuvajos Austrumus kodolieroču rasi. Tā kļūtu par kodolieroču terorisma jumtu. Tā padarītu kodolieroču terorisma murgus par reāliem, nopietniem draudiem visai pasaulei. Viņi varētu ielikt bumbu jebkur – raķetē, kuģa konteinerā ostā, koferī uz lielceļa…”
„Draudi manai valstij nevar tikt pārspīlēti. Tie, kas tos noliedz, bāž galvas smiltīs. Mazāk kā septiņdesmit gadus pēc sešu miljonu ebreju noslepkavošanas, Irānas vadītāji noliedz ebreju tautas Holokaustu, tajā pašā laikā aicinot pilnībā iznīcināt ebreju valsti… Ir kaut kas, kas šos apvainojumus padara vēl smagākus: nosodījuma trūkums. Lielākā daļa starptautiskās sabiedrības šos aicinājumus mūs iznīcināt uzņem ar absolūtu klusēšanu. Tas pat ir vēl ļaunāk, jo daudzi steidzas nosodīt Izraēlu par to, ka tā aizsargā sevi no Irānas terorisma pilnvarām…”
Aušvica
„Ja vēsture ebreju tautai ir kaut ko iemācījusi, tad tas ir, ka mums jāuztver nopietni jebkādi uzsaukumi mūs iznīcināt.
Hitlera un Mufti sarunas
Mēs esam tauta, kas atdzima no Holokausta pelniem. Kad mēs sakām – nekad vairs, mēs ar to domājam – nekad vairs. Izraēla vienmēr paturēs tiesības aizsargāt sevi.”
„Mani draugi! Lai arī Izraēla būs vienmēr modra, lai sevi aizsargātu, mēs nekad nebeigsim meklēt mieru… Izraēla vēlas mieru. Izraēlai nepieciešams miers. Mēs esam panākuši vēsturiskas vienošanās par mieru ar Ēģipti un Jordāniju, kas ir bijušas spēkā gadu desmitiem…”
„Miera līgumi ar Ēģipti un Jordāniju ir svarīgi. Taču ar tiem nepietiek. Mums arī jāatrod ceļš, kā panākt paliekošu mieru ar palestīniešiem.
Pirms diviem gadiem es atklāti solīju rast risinājumu, nodrošinot divas valstis divām tautām: palestīniešu valsti līdzās ebreju valstij. Es vēlos iziet uz sāpīgiem kompromisiem, lai panāktu šo vēsturisko mieru. Tā ir mana atbildība kā Izraēlas vadītājam – vest manu tautu uz mieru. Man tas nav viegli. Es apzinos, ka īsta miera labad no mums tiks prasīts atdot daļu ebreju dzimtās zemes… Jūdejā un Samarijā dzīvojošie ebreji nav sveši okupanti. Mēs neesam briti Indijā. Mēs neesam beļģieši Kongo. Šī ir mūsu tēvu zeme – Izraēlas zeme, kurai Ābrahāms atnesa atklāsmi par vienu Dievu…, kur Jesaja redzēja vīziju par mūžīgo mieru.Nekāda vēstures sagrozīšana nevar noliegt četrus tūkstošus gadu seno saikni starp ebreju tautu un ebreju zemi…”
„Iedomājieties, kas notiktu, ja būtu miers. Miers atnestu jaunu sākumu abām tautām. Tas padarītu sapni par mieru starp arābiem un izraēliešiem par reālu iespēju. Ja no miera gūtie labumi ir tik skaidri redzami, kādēļ miers mums iet garām? Visi seši Izraēlas premjerministri kopš Oslo līguma parakstīšanas, ieskaitot mani, ir piekrituši dibināt Palestīnas valsti. Tad kādēļ nav panākts miers? Tādēļ, ka līdz šai dienai palestīnieši nevēlas pieņemt domu par Palestīnas valsti, ja tas nozīmē pieņemt arī ebreju valsti līdzās.”
„Mūsu konflikts nekad nav bijis par Palestīnas valsts izveidi. Tas vienmēr ir bijis par ebreju valsts eksistenci.

1947. gadā ANO balsoja par zemes sadalīšanu ebreju un arābu valstīm. Ebreji teica – jā. Palestīnieši teica – nē. Šajos gados palestīnieši ir divas reizes noraidījuši Izraēlas premjerministru dāsnos piedāvājumus dibināt Palestīnas valsti teritorijā, ko Izraēla ieguva Sešu dienu karā.”
„Viņi vienkārši nevēlējās izbeigt konfliktu… Viņi turpina mācīt savus bērnus ienīst [mūs]. Viņi turpina saukt laukumus sabiedriskās vietās teroristu vārdos. Vissliktākais – viņi turpina lolot fantāzijas par to, ka Izraēlu vienu dienu pārpludinās palestīniešu bēgļu pēcnācēji.”
„Mani draugi! Tam ir jābeidzas! Prezidentam Abbas jāizdara tas, ko izdarīju es. Es esmu stāvējis savas tautas priekšā un teicis: „Es pieņemšu palestīniešu valsti.” Ir laiks prezidentam Abbas nostāties savas tautas priekšā un pateikt: „Es pieņemšu ebreju valsti.”
„Šie četri vārdi izmainīs vēsturi. Tie paskaidrotu palestīniešiem, ka konfliktam ir jādara gals… Tie pārliecinātu Izraēlas ļaudis, ka viņiem ir patiess miera partneris. Ar šādu partneri Izraēla būtu gatava iziet uz daudz lielāku kompromisu…”
„Tuvajos Austrumos pastāvēs vienīgi tāds miers, kuru ir iespējams nosargāt. Tādēļ miera enkuram jābūt balstītam drošībā. Aizvadīto gadu laikā Izraēla atstāja dienvidu Libānu un Gazu. Bet mēs nesaņēmām mieru. Tā vietā mēs saņēmām 12 000 raķetes, ko Hezbola un Hamas raidīja no šīm teritorijām pār mūsu pilsētām un bērniem. ANO miera uzturētāji nenovērsa ieroču kontrabandu [šajās teritorijās]. ES novērotāji Gazā izgaisa vienas diennakts laikā.
Ja Izraēla vienkārši izietu ārā no savām teritorijām, ieroču plūsma nākotnes Palestīnas valstī būtu nekontrolējama. Raķetes, kas tiktu raidītas no šīm teritorijām, varētu aizsniegt katru māju Izraēlā mazāk kā minūtes laikā. Es vēlos, lai jūs arī par to padomātu. Iedomājieties, ka mums tagad būtu mazāk kā 60 sekundes, lai atrastu patvērumu no raidītās raķetes. Vai jūs dzīvotu tādā veidā? Arī mēs tā nedzīvosim…”
„1967. gada robežās Izraēla būtu tikai 9 jūdzes plata. Tādēļ tas ir absolūti svarīgi Izraēlas drošībai, lai Palestīnas valsts tiktu demilitarizēta… Stingri drošības pasākumi valstī ir nepieciešami ne tikai, lai nosargātu mieru, bet arī, lai aizsargātu Izraēlu gadījumā, ja miers tiek pārtraukts. Mūsu nestabilajā reģionā neviens nevar garantēt, ka mūsu šodienas miera partneri būs turpat arī rīt.”
„Palestīniešu mēģinājums uzspiest savas dzīvojamās apmetnes caur ANO neatnesīs mieru. Ikvienam, kurš vēlas redzēt konfliktu beidzamies, būtu stingri jānostājas šim mēģinājumam pretī… Miers nevar tikt uzspiests. Tam jātiek panāktam pārrunu ceļā.”
„Hamas nav miera partneris. Hamas joprojām ir teroristisks grupējums, kura mērķis ir iznīcināt Izraēlu. Viņu harta aicina ne vien likvidēt Izraēlu, bet tajā teikts: „nogaliniet ebrejus, kur vien jūs viņus atrodiet…”
Abbas un Hamas sarunas
Izraēla nevedīs sarunas ar Palestīnas valdību, ko atbalsta palestīnieši Al Kaidas veidolā. Tādēļ es saku prezidentam Abbas: „Salauziet savu līgumu ar Hamas! Izejiet uz mieru ar ebreju valsti! Un ja Jūs tā darīsiet, es apsolu: Izraēla nebūs pēdējā valsts, kas laipni uzņems Palestīnu kā jaunu ANO dalībvalsti. Tā būs pirmā, kas to darīs.”
Eurovision Publications, No 61, Autumn 2011 Materiālu apkopoja Ketija Mori.
Tekstu angļu valodā lasiet:

Grimstošās smiltis
sagatavoja Malkolms Hedings
Uz zemes šobrīd nav tādas vietas, kur nenotiktu kaut kāda veida sašūpošanās. Eiropu pārņem bankrots un tās dalībvalstis viena pēc otras grimst finansu haosā. Taču mūs sagaida vēl lielākas pārmaiņas.
ASV slīkst parādos un ir iesaistīta divos karos.
Arābu pasaule ir protestu pārņemta – tūkstošiem iedzīvotāju cenšas beidzot izlauzties no totalitāro režīmu diktatūras.
Āfrika turpina cīnīties ar nabadzību, karu, badu un valdību krīzi.
Trauksmes signāli atskan arī no Londonas grautiņiem un liesmām, jauniešu patvaļai plosoties ielās.
Pat Izraēlā iedzīvotāji sākuši protestēt pret augstajām dzīvokļu un pārtikas cenām.
Sarakstam var pievienot dabas katastrofas, kas nekontrolējami posta gandrīz katru zemeslodes pusi.
Taču daudz no iepriekš minētā ir cilvēku roku darbs.
Haoss ir it visur un līdz ar to nāk arī liels risks. Vācija mums nodemonstrēja, ka šāda haosa laikā cēlās spēcīgs līderis 1930. gados, dodot cerību un solot panākt kārtību, labklājību un mieru demokrātiskā ceļā. Viņš izrādījās tirāns, kam nav līdzīga cilvēces vēsturē, kas beigās nogalināja 53 miljonus cilvēku. Vai globālais haoss, kas pārņem pasauli šodien, atnesīs mums līdzīga līdera parādīšanos?
Pasaule ir noilgojusies pēc vadoņa, kurš spētu to izraut no arvien pieaugošajām likstām.
Ekonomiskais sabrukums apdraud visus. Bez stabilas finansu sistēmas vienkāršam iedzīvotājam nav nākotnes. No tā izriet, ka ekonomiskā stabilitāte ir galvenā problēma, ar ko saskaras pasaule. Lai to novērstu, ekonomisti un politiķi sākuši pieprasīt vienotu pasaules valūtu un spēcīgāku globālās valdības formu. Pagājušā gadā Krievijas prezidents iepazīstināja starptautisko sabiedrību ar globālās valūtas monētu. Viņš nejokoja.
No otras puses, Bībele brīdina, ka lielu satricinājumu laiki pārņems pasauli, lai sagrautu trauslos pamatus, uz kuriem cilvēce ir uzbūvējusi savus plānus un sistēmas. Šie satricinājumi parādīsies arī dabas katastrofu veidā. Bībele arī brīdina par vēl nepieredzētu nelikumību laikmetu. Tas viss notiek, jo pasaule ir kļuvusi pārāk smaga grēku nastas dēļ, saceļoties pret Dievu.
Bībele arī brīdina, ka no pasaules haosa celsies globālais līderis, kuram sākumā būs lieli panākumi, tādējādi gūstot negaidīti lielu masu uzticību. Viņš atnesīs pasaulei milzīgu postu līdzīgi kā Hitlers.
Mēs pareizi darīsim, ja nostāsimies uz Dieva Vārda pamata. Viss pārējais pametīs mūs slīkstam grimstošās smiltīs.

Laiks lūgt
sagatavoja Jurgens Bjulers 

ANO Drošības padome
Šī gada septembrī pasaules līderi pulcēsies ANO samitā Ņujorkā un spriedīs, vai ebrejiem ir tiesības dzīvot Izraēlā.
Starptautiskie uzskati balansē uz robežas, lai piespiestu Izraēlu atgriezties pie riska robežām, kādas valstij pastāvēja līdz 1967. gadam un piešķirtu šīs teritorijas Palestīnas valsts dibināšanai.
Pēc daudziem neskaidrību mēnešiem par to, ko īsti palestīnieši vēlas, Palestīnas pašpārvaldes amatpersonas beidzot apstiprināja augusta vidū, ka viņi pieprasīs tiesības pārstāvēt Palestīnu kā ANO dalībvalsts.
Petīcija par Palestīnas suverenitātes atzīšanu 1967. gada robežās tiks oficiāli iesniegta ANO ģenerālsekretāram Banam Ki Mūnam 20. septembrī. Palestīnas pašpārvaldes vadītāji sagaida, ka Bans nodos prasību Drošības padomei, kurā viņiem jau esot vairākuma atbalsts. Taču daudzi citi gaida, vai ASV neapturēs šo procesu, izmantojot veto tiesības.

Abbas un Bans Ki Mūns
Izraēla stingri pretojas palestīniešu kustībai, skaidrojot, ka vienpusēja suverenitātes pasludināšana būtu visu iepriekšējo vienošanos laušana, ko abas puses bija panākušas, kā arī starptautiski pieņemto konflikta risināšanas vadlīniju ignorēšana un nopietns drauds apturēt Miera procesu.
Pravieša Daniēla pieredze māca mums kādu svarīgu lietu: lai patiesība uzvarētu, ir jālūdz un dažkārt – ilgstoši. (Dan. 9.-10.nod.)
Šajā unikālajā laikā, kad norisinās cīņa par patiesību, ICEJ aicina kristiešus atbalstīt Izraēlu ar lūgšanām un arī praktiski.
Ecechiēla 36. nodaļā pravietis brīdina tautas par sekām, nostājoties pret Izraēlu.
„…jūs ar nicināšanu apdraudēja un no visām pusēm kaimiņi izrādīja rijīgu tieksmi pēc jums, tā ka jūs nokļuvāt vēl pāri palikušo tautu varā un nonācāt dažādu ļaužu ļaunās valodās…” (Ec.36:3)
„…tāpēc tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, sirds karstumā Es runāju pret vēl pāri palikušajām tautām un pret visu Edomu, kas visas kopā ar lielu sirdsprieku par citu nelaimi ar nicināšanu un pilnīgu bezjūtību bija piesavinājušās Manu zemi, lai aizdzītu un izplicinātu tās iedzīvotājus,
Tādēļ sludini par Israēla zemi un saki kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, Es pašlaik runāju Savā karstumā un bardzībā, tāpēc ka jums bija jāpanes citu tautu apsmiekls.
Tāpēc tā saka Dievs Tas Kungs: Es paceļu Savu roku zvērestam, ka tautām, kas jums visapkārt dzīvo, jācieš par saviem pazemojumiem un nopaļājumiem, ko tās teikušas par jums, pašām.”(Ec.36:5-7)
ANO samita „Durbanas III konference”, kas ieplānota šī gada septembrī Ņujorkā, sākumā tika paredzēta kā sanāksme, kuras mērķis ir apkarot rasismu un ksenofobiju. Taču arī iepriekšējās divas ANO konferences par rasismu (Durbanā 2001.g. un Ženēvā 2009.g.) izvērtās naida manifestācijā pret Izraēlu. Uzdevums bija vienkāršs – attēlot Izraēlu kā rasistisku aparteīdu valsti, kas ir galvenais šķērslis mieram pasaulē. Taču patiesība ir tāda, ka Izraēla ir vienīgā brīvā, demokrātiskā valsts Tuvajos Austrumos.
Samita ietvaros plānotais Palestīnas pašpārvaldes mēģinājums iesniegt balsošanai ANO Ģenerālasamblejā priekšlikumu atzīt vienpusēju Palestīnas valsts pasludināšanu tiek pasniegts kā nozīmīgs solis ceļā uz mieru Tuvajos Austrumos.
Taču realitāte ir tāda, ka ANO atbalsts priekšlaicīgai Palestīnas valsts dibināšanai
vienkārši apbalvotu Palestīnas pašpārvaldi par atteikšanos uzsākt sarunas ar Izraēlu,
par pastāvīgo sadarbību ar teroristiskajām organizācijām un par tās publiski pausto nostāju – nepieņemt Izraēlas kā ebreju valsts tiesības eksistēt un aizstāvēt savus iedzīvotājus. Izraēlas valdība brīdina, ka šāds solis ne vien pārvilktu strīpu Miera procesam, bet arī varētu kalpot par ieganstu [palestīniešiem] uzsākt jaunu intifadu (sacelšanos) pret ebreju tautu.
Šobrīd situācija ir samilzusi par lielu diplomātisko problēmu un neatliekamu lūgšanu vajadzību.
(Word from Jerusalem; September 2011; www.icej.org)

Par Izraēlas – Palestīnas konfliktu

Ziņas no ICEJ, Israel Today, Jerusalem Post, Maoz Israel un tekstā minētajiem informācijas avotiem.
Tekstā piedāvātie informatīvie video materiāli ir angļu valodā.
„ANO tika izveidota 1945. gadā, lai nodrošinātu starptautisko mieru un drošību, veicinātu valstu miermīlīgas attiecības, īstenotu starptautisko sadarbību un kalpotu par nāciju rīcības saskaņošanas centru.” (www.mfa.gov.lv)
2001. gadā Durbanā, Dienvidāfrikā, ANO organizēja „Pasaules konferenci pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un neiecietību” (saukta – Durbanas konference). Šajā sanāksmē no 192 ANO dalībvalstīm (ieskaitot Sudānu un Irāku), vienīgi Izraēla tika īpaši izcelta un nosodīta kā rasistiska valsts.
2009. gadā ANO otrajā „Durbanas konferencē” Ženēvā Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads bija viens no centrālajiem spīkeriem. Savā uzrunā viņš atklāti noliedza Holokaustu un aicināja veikt genocīdu pret ebreju valsti.
Šogad, 2011. gada 22. septembrī Ņujorkā ANO plānotajā trešajā „Durbanas konferencē” paredzama Palestīnas pašpārvaldes līdera Mahmuda Abbas uzstāšanās, kurš neatzīst Izraēlas kā ebreju valsts tiesības pastāvēt. Abbas cer iegūt ANO atbalstu vienpusējai Palestīnas valsts pasludināšanai, skaidrojot pasaulei, ka tas ir solis tuvāk mieram.
Izraēlas valsts amatpersonas ir pretējās domās, brīdinot, ka priekšlaicīga un vienpusēja Palestīnas valsts pasludināšana neatnesīs mieru Tuvajos Austrumos, bet pieliks tam punktu, jo tādējādi tiktu pārkāptas līdzšinējās Miera procesa vienošanās.
Izraēlas vēstnieks ASV apstiprina, ka ANO balsojums par Palestīnas valsts atzīšanu šī gada septembrī anulētu visus iepriekšējos Palestīnas pašpārvaldes sadarbības līgumus ar Izraēlu un ASV. (Josh Rogin,Foreign Policy)
Lai nepieļautu otru Holokaustu, organizācijas, kas aizstāv demokrātiju, brīvību un cilvēktiesības, starptautiski atzīti juristi un cilvēktiesību eksperti, kristiešu draudzes, kā arī vairāku valstu vadītāji ir nolēmuši neklusēt, izgaismojot pretrunas starp ANO mērķiem un ieilgušo diplomātisko nosodījumu Izraēlai.
Skatieties apkopotos faktus video materiālā: „ANO aizspriedumi pret Izraēlu – aicinājums protestēt pret Durbanas III konferenci.”

(Understanding UN Bias Against Israel — Invite to Durban 3 Protest, NYC, Sept 21) 03:56 min.
ASV, Kanādas, Izraēlas, Čehijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrālijas vadošās personas jau ir paziņojušas, ka nepiedalīsies tā sauktajā trešajā „Durbanas konferencē” Ņujorkā, kurā paredzama atklāta naida demonstrēšana pret ebreju tautu un valsti.
Bijušais Izraēlas vēstnieks ANO Dore Gold skaidro: „Oslo līguma (Oslo Interim Agreement Sept 28, 1995) 31.punkts nosaka, ka bez savstarpējām pārrunām nevienai pusei nav atļauts spert jebkādus soļus, kas mainītu Rietumu krasta un Gazas teritoriju statusu. Ja palestīnieši mainīs teritoriju statusu, apejot pārrunas, tā būs vienpusēja rīcība, kas pārkāpj vienošanos. Ja ES valstis izlems atbalstīt palestīniešu virzīto programmu ANO, tās sniegs roku Oslo līguma pārkāpējiem. Šo līgumu Baltajā namā prezidenta Klintona klātbūtnē kā lieciniece parakstīja arī ES. Tad Izraēlā radīsies jautājums – vai kāds jebkad vēl uzticēsies Eiropas Savienībai kā dalībniecei Miera procesā, ja tā pārkāpj līgumu, ko pati parakstījusi?”
Detalizētu skaidrojumu par „okupēto teritoriju” mītu skatieties Izraēlas Ārlietu ministrijas sagatavotajā video: „Izraēlas – palestīniešu konflikts…”, ko iesaka Izraēlas vēstniecība Latvijā 
vai – http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=XGYxLWUKwWo
(Israel Palestinian Conflict: The Truth About the West Bank) 06:17 min.
Palestīnas pašpārvalde nav izpildījusi prasības, kādas paredz īstenot Miera procesa vienošanās pirms Palestīnas valsts dibināšanas: atzīt Izraēlas kā ebreju valsts tiesības pastāvēt, pārtraukt terorismu, nodrošināt Izraēlai aizsargājamas robežas, atstāt Vecpilsētas svētvietas ebreju kontroles zonā un citas.
Skatieties apkopotos faktus video materiālā: „Septembrī palestīnieši gatavojas pasludināt savu valsti?”, kurā skaidrotas pretrunas Palestīnas pašpārvaldes politikā – centieni panākt mieru ar teroristisko organizāciju palīdzību.

(Palestinians to declare statehood in Sepember?) 07:11 min.
„Jeruzalemes sabiedrisko lietu centrs” (The Jerusalem Centre for Public Affairs) ir izveidojis izglītojošu video, kurā atspoguļota sagaidāmā situācija, Izraēlai atgriežoties pie 1967. gada robežām: „Izraēlas drošības vajadzības ilgtspējīgam mieram.”
Skatieties video: www.jcpa.org/ vai – http://www.youtube.com/watch?v=ytWmPqY8TE0 (Israel’s Critical Security Needs for a Viable Peace) 5:27 min.
„Eiropas koalīcija – par Izraēlu” (European Coalition for Israel) ir izveidojusi dokumentālu īsfilmu „Dodiet mieram iespēju” par Izraēlas likumīgajām tiesībām uz savu vēsturisko dzimteni, kas tika starptautiski atzītas Nāciju līgas sanāksmē Sanremo 1920.gadā.
Dokumentālajā īsfilmā starptautiski atzīti juristi un cilvēktiesību eksperti izskaidro sagrozītos priekšstatus par Izraēlas – Palestīnas konfliktu, balstot savus pētījumus uz starptautiskajiem likumiem, līgumiem un vēstures faktiem. Filmu paredzēts demonstrēt vairāku galvaspilsētu parlamentos, TV kanālos un interneta portālos.
Skatieties dokumentālo īsfilmu: „Dodiet mieram iespēju”
(Give peace a chance) 15 min.

Izraēlas Ārlietu ministrijas apkopotajos faktos lasām:
• Priekšlaicīga Palestīnas valsts atzīšana sagādās sarežģītus jautājumus un dilemmu starptautiskajai sabiedrībai, ieaicinot savā vidū Hamas.
• Ņemot vērā neseno Hamas un Fatah izlīgumu, atbalsts priekšlaicīgas Palestīnas valsts izveidei 1967. gada robežās nozīmētu brutālās teroristu organizācijas Hamas, kas tagad kontrolē Gazas reģionu, atzīšanu de facto.

Detalizētu izpētes materiālu angļu valodā par Izraēlas – Palestīnas konfliktu iespējamslejupielādēt 

Kristiešiem Latvijā
Lūdzot par Saeimas vēlēšanām, neaizmirsīsim lūgt arī par ANO Ģenerālās asamblejas iespējamo balsojumu šī gada septembrī – par Palestīnas valsts izveidi Izraēlā, kas var kritiski ietekmēt notikumu attīstību visā pasaulē. Lai Dievs dod gudrību arī Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam, kurš teiks runu ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā!
Domājot par savas valsts labklājību un izmaiņām valdībā, lūgsim arī par Latvijas ārpolitiku un Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kuri Izraēlai svarīgos brīžos pauž Latvijas nostāju un publicē ziņojumus, uz kuriem, savukārt, atsaucas mediji. Mēs vēlamies, lai Latvija būtu svētīta un pazīstama pasaulē kā Izraēlai draudzīga valsts, kuras iedzīvotāji novērtē ebreju tautas ieguldījumu kristietībā.
Tālāk minētie jautājumi nodarbina daudzu kristiešu prātus, kuri lūdz par Izraēlu.
Kam tautas gatavojas nodot Izraēlas zemi un Varenā Ķēniņa pilsētu Jeruzalemi (Mat.5:35) šī gada septembrī – Izraēla Dievam un Viņa derības tautai vai Allāham un viņa fanātiskajiem sekotājiem? Lai Dievs „izjauc pagānu tautu nodomus”, kas nav saskaņā ar Viņa gribu! (Ps.33:10-11)
Kādi ir to kristiešu motīvi, kuri atbalsta Palestīnas valsts izveidi Izraēlā? Kā iespējams savienot šīs divas kustības, kas nereti novērojamas kristīgajās aprindās pasaulē: grēku nožēla par Holokaustu Eiropā un arābu politisko spēlīšu atbalstīšana Tuvajos Austrumos? Vai ar vārdiem uz lūpām „nekad vairs!” tiek bruģēts ceļš otram Holokaustam? Vai Holokausts civilizētajai Rietumu sabiedrībai neko nav iemācījis un mums draud vēstures atkārtošanās citā izpildījumā? Kristieši, kas atbalsta Palestīnas pašpārvaldes plānus, patiesībā atbalsta mēģinājumu otrreiz iznīcināt ebreju tautu un nu jau arī vienīgo ebreju valsti pasaulē.
Ja palestīniešiem – arābu tautai jau ir 21 valsts, bet ebrejiem viena vienīga, tad ko Palestīnas pašpārvalde vēlas panākt Izraēlā – lai Dievs mums palīdz ieraudzīt, saprast un rīkoties!
Drosmīgs solis cīņā par taisnību var izmainīt ļoti daudz. Varbūt tas ir viens zvans, vēstule vai tikšanās ar atbildīgām personām, cita viedokļa paušana, patiesas informācijas izplatīšana, izglītojošu materiālu publicēšana vai melu un propagandas atspēkošana… Jebkuras aktivitātes, uz kurām pamudina Dievs, ir patiesības balss klusumā, ko radījusi pasīva vienaldzība; gaisma, kas atmasko tumsas darbus un palīdz saredzēt virzienu haosā; sāls, kas novērš pūšanas procesus sabiedrībā.
2. Pasaules kara priekšvakarā pasaules sabiedrība bija cietsirdīgi pasīva un apātiska, nedarot neko, lai novērstu Holokaustu, par kuru Vācijas vadonis Hitlers raidīja signālus jau vairāku gadu garumā, smalki izklāstot savus nodomus grāmatā „Mana cīņa” („Mein Kampf”) un citos veidos.
Šie paši spēki no jauna apdraud ebreju tautu un valsti, tikai citā veidolā. Vai šoreiz Draudze izturēs eksāmenu, kurā reiz izkrita? Tikai atsevišķi indivīdi palīdzēja ebrejiem nelaimē 2. Pasaules kara laikā, jo ļaunuma mehānisms jau bija iedarbināts un pretoties tam bija par vēlu, vai arī nozīmēja lielu risku.
Vai Draudze nogulēja 1930. gados raidītos trauksmes signālus? Vai tā bija kļuvusi kurla un akla, vai tikai izlikās tāda esam? Kā būs šoreiz? Dieva iestādījums virs zemes – Kristus miesa, kurai dota vara sasiet un atraisīt, pasludināt patiesību visās jomās un iespaidot apstākļus, – vai tā izmantos savu autoritāti šajā kritiskajā laikā? Vai atrunas „Dieva prāts notiks tik un tā” nenozīmē sasiet Kristus miesai rokas un kājas, aizbāzt muti un ausis tā, ka tikai galva ir domāt spējīga? Ko galva var izdarīt bez miesas? Protams, Dievs ir Visvarens, taču Viņš Sevi ir saistījis ar Savu Vārdu un devis varu virs zemes Draudzei, cerot uz mūsu atsaucību un paklausību.
Holokausts bija cilvēku roku darbs, kurā nav vainojams Dievs. Jautājums ir – ko darīja Draudze, sabiedrība un valstu vadītāji, lai novērstu traģēdiju, kas nebija vienas diennakts, mēneša vai gada gatavots plāns, bet vairāku gadu garumā virzīta programma? Praviešos teikts, ka tautas sodīja Izraēlu tālu pāri Dieva nodomiem jeb mēriem.
Kāds mācītājs intervijā LKR sacīja, ka Draudze ir bezzobaina, atbildot uz jautājumu – kādēļ daudzi kristieši Rietumos pāriet no kristietības islāmā? Lai Dievs mums palīdz atgūt veselību, pacelt balsi un ietekmēt notikumu attīstību savā zemē un arī ārpus tās robežām!
Par līdzīgiem jautājumiem LKR raidījumā „Būsim kopā” stāsta Izraēlas Holokausta memoriāla departamenta „Jad Vašem kristīgie draugi” direktore Suzanna Kokkonen.
Klausieties 2. septembra raidījumu 

© ICEJ Latvija
2011.gada septembris
Tulkoja un materiālus apkopoja Ilze Saulīte
[email protected]
www.icej.org