Kritiķu „Jājamais zirdziņš” – Latvijas Republikas Satversmes 99.pants 
”Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts”.

          Pārņemot ASV tradīciju, Latvijā jau otro gadu tika rīkotas „Latvijas Valsts Lūgšanu brokastis”. Tās notika 9.novembrī viesnīcā „Radisson SAS Daugava”. Uz tām aicināto vidū bija Valsts prezidents Valdis Zatlers goda viesa statusā, Saeimas un valdības locekļi, uzņēmēji, kā arī vadošo konfesiju mācītāji.

  Lūgšanu Brokastu vēsture

„Lūgšanu brokastu” vēsture aizsākās ASV 1953.gadā, kad pasākumā piedalījās 3400 viesu, tajā skaitā politiķi un slavenības no daudzām ārvalstīm.
Amerikā šo tradīciju iedibināja norvēģu ieceļotājs un ceļojošs garīdznieks Abrahams Vereide, kurš darbojās Sietlā. Par paraugu izvirzot Jēzus dzīvi un darbību, viņš izveidoja palīdzības fondu trūcīgajiem.
Drīz līdzīgas grupas, tika izveidotas Sanfrancisko, Čikāgā un Vašingtonā, kur atrodas organizācijas galvenā mītne.
Tagad, Amerikā „Lūgšanu brokastu” oficiālie rīkotāji ir kongresa deputāti.
Pasākuma dalībniekus, kuru vidū ir sabiedriskie darbinieki, politiķi, zinātnieki un mākslinieki, katru gadu uzrunā ASV prezidents Džoržs Bušs.
Amerikā „Lūgšanu brokastis” ir nosvinējusi savu 50. gadadienu.

Lūgšanu Brokastis Latvijā

9. novembrī, „Lūgšanu brokastis” atklāja virspriesteris Aleksandrs Nagla, aicinot visus pielūgt Dievu lūdzot „Mūsu Tēvs debesīs.” Rīcības komitejas vadītāja Inese Šlesere, uzrunājot dalībniekus, sacīja: „Mēs nākam kopā, lai atjaunotu un stiprinātu mūsu ticību un labāk iepazītu viens otru, lūdzot Dieva gudrību, Viņa vadību un svētību visai mūsu tautai un Latvijas zemei.”

  Latvijas prezidenta Valda Zatlera vēsts

Norisēs Latvijas prezidents Valdis Zatlers tomēr nevarēja piedalīties, bet atstāja vēstījumu, kuru vakara vadītāji nolasīja pasākuma laikā. Tās galvenā pamatdoma:

„Šis ir pārdomu un pārmaiņu laiks katram no mums. Laiks, kas mūs mudina apstāties un izvērtēt sevi, un ja kādu no dzīves pamatvērtībām esam nozaudējuši, atgriezties pie tām. Tieši šobrīd ir laiks saprast par kādu sabiedrību mēs tapsim. Pats esmu uzņēmies atbildību ne vien cilvēku, bet arī Dieva priekšā. Valsts pamatā ir tās tauta, jo tautas augstākā vērtība ir cilvēks. Cilvēks kā vislielākā vērtība Dievam. Dievs ir atdevis savu vienīgo dēlu šīs vērtības – cilvēka – pestīšanas dēļ. Šodien ir pavisam viegli savu vērtību uzspodrināt vai paaugstināt ar dažādām laicīgām lietām, lēmumiem vai prasmēm. Taču tās būs vien iedomātas vērtības. Savu patieso vērtību cilvēks var apzināties vienīgi attiecībās ar sevi un Dievu,” Valsts prezidents šīs Lūgšanu brokastis saskata kā avotu, „kas attīra, dod spēku un veldzē mūs katru no jauna. Šajās brokastīs lūdzu par manas tautas spēku meklēt un atrast sevi. Lai katrs cilvēks kā vislielākā vērtība Dieva tautai apzinātos savu vērtību savai tautai – Latvijai.”

Lūgšanu brokastu laikā tika lūgts par mieru Latvijā, mūsu karavīriem miera misijās. Šinī lūgšanā vadīja NBS ģenerālis Juris Vectirāns, NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš teica, ka „Irākā visi mūsu sūtītie karavīri tic Dievam.” Īpaši tika aizlūgts par Latvijas valsts vadītājiem. LR Saeimas deputāts Artis Pabriks nolasīja vairākas Rakstu vietas no Bībeles, kas parāda Dieva mīlestību un varu pār tautām, armijām, ķēniņiem. „Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu” (Psalmi 33:12). Par valsts vadītājiem aizlūdza prezidents Guntis Ulmanis – lai varētu pacelt acis uz Dievu, kas var dot un dot spēku nest to atbildību, kas vadītājiem uzticēta. Noslēgumā kopīgā aizlūgšanu vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Pēc kopīgi dziedātās Valsts himnas – lūgšanas „Dievs, svētī Latviju”, svētības vārdus sacīja Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Pēc „Lūgšanu brokastu” norisēm, speciāli SPEKTRS.COM interviju sniedza eksprezidents – Guntis Ulmanis; Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs – Dainis Turlais; Romas katoļu baznīcas kardināls – Jānis Pujats; Mūziķis -Igo Fomins, Ārlietu ministrs – Artis Pabriks; draudzes „Jaunā paaudze” mācītājs – Aleksejs Ļedjajevs; (LPP/LC) līderis – Ainārs Šlesers; Reklāmas aģentūras Z.O.O.M radošais direktors -Ēriks Stendzenieks.

  Jājamzirdziņš

SPEKTRS.COM intervējamajiem uzdeva jautājumu, sakarā par to, ka Satversme paredz – „Baznīca ir atdalīta no valsts”. Un balstoties uz to, kritiķi akcentē, ka politiķiem nevajadzētu piedalīties tāda vaida pasākumā.

Guntis Ulmanis atbildēja: „Tā ir mākslīgi radīta problēma. Tas nav gluži pareizi, tādā veidā nodalīt šo jautājumu. Iespējams, ka tāda veida akcents ir veidojies tādēļ, ka politiķi paši ir norobežojušies no garīgām vērtībām”. Bet Dainis Turlais uzskata, ka frāze „Baznīca ir atdalīta no valsts” nav attiecama uz to, kas notika pasākuma laikā. Turklāt tās esot dažādas lietas. Dainis Turlais uzsvēra: „Daudzi runā par tādiem jautājumiem, kuros nav kompetenti. Reliģija, ja tā var izteikties ir zinātne. Ticība ir cilvēku dvēsele. Turklāt, ticīgs var būt gan politiķis, gan ubags. Es esmu ticīgs cilvēks. Ticība ir palīdzējusi vienmēr un visur! Un lai Dievs dod mums spēku to vienmēr saglabāt”.

Jānis Pujāts uz šo jautājumu atbildēja tieši:” Kāpēc gan ne? Tas ir tik brīnišķīgi, ka visi kopā varam atrasties pozitīvā atmosfērā un divas stundas pavadīt lūgšanas noskaņā. Manuprāt, tas ir vienreizējs gadījums. Bet runājot par politiku mēs nedrīkstam aizmirst, ka politikas pamats ir morāle. Ne pa velti tauta runā un vēlas sagaidīt godīgu politiku. Pirms jebkāda jautājuma izskatīšanas vispirms jādomā par tās morāli. Un kad tas tiks pilnībā ievērots, tad valstī viss būs kartībā”.

Guntim Ulmanim tika uzdots papildus jautājums. Vai garīguma trūkuma dēļ pastāv tik lielas problēmas politikā?

Eksprezidents atzina, ka pastāv arī praktiska rakstura problēmas. Politiķi nepārtraukti stāv izvēles un jaunu izaicinājumu priekšā. Mēs vispār esam tāda tauta, kas nepārtraukti par sevi cīnās. Pārvarot vienu barjeru, jāpārvar nākošā. Kādreiz bija jāpierāda vēsturiskie fakti, tagad pastāv jauna veida problēma, kuru nezin kā uzveikt. Un tagad mēs esam kritiskas robežas priekšā. Visa pamatā ir šaubas un neticība garīgām vērtībām. Lai izkliedētu šaubas

J. Pujātam tika jautāts par Amerikas tradīcijas vajadzību iedibināšanu Latvijā. Un vai pasākuma laikā tika kārtotas arī politiska rakstura lietas, par kuru varbūtību tik ļoti bija satraukušies masu mēdiji. Kardināls uzsvēra, ka nav svarīgi no kurienes kaut kas nāk, bet svarīgi kas nāk! Tā ir laba tradīcija un domājams, ka tai būs ilgs mūžs. Bet jautājumā par politiskajiem risinājumiem pasākuma laikā netika runāts, bet gan par jautājumiem, kas skar „vertikāli”(Domāts, lūgšana). Un to J. Pujāts uzskata par vissvarīgāko lietu. Ja tādā veidā tiktu risinātas lietas, tad viss pārējais tiktu pielikts

   Iedvesmots

I.Fominam iespaidi par pasākumu bija pozitīvi. Mūziķim paticis, ka ar savām runām uzstājās cilvēki, kuri ļoti labi apzinājās, kāda mērķa vadīti un kur atrodas. Priecē dažādu cilvēku apvienošanās vienkopus vienotībā. Bet īpaši patikusi bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa runa. I. Fomins tic Dievam un apzinās, ka ar Viņa palīdzību visas lietas ir risināmas.

Par dvēseli

Artim Pabrikam jautāts, kāpēc šajā pasākumā netika pielaisti masu mēdiji un TV?

Bijušais ārlietu ministrs atzina, katas netika darīts tādēļ, lai kaut ko slēptu no sabiedrības. Bet šajā gadījumā klātesošo mērķis bija viens otram izklāstīt savu dvēseli. Un šajās stundās viņi attālinājās no savām profesijām, runājot par kādām kopīgām tēmām, piemēram, ticība un no tās izrietošām vērtībām. Tādus vārdus no bijušā ārlietu ministra bija pārsteidzoši dzirdēt, kā arī uzstūrēšanos „Lūgšanu brokastis”, ja ņem vērā, ka „Pride 2006”laikā Artis Pabriks neaizstāvēja Latvijas tautas intereses, kas nostājās pret apkaunojošo pasākumu. Viņš kārtoja visus drošības pasākumus, lai homoseksuāļi no viesnīcas „Latvija”, kuru aplenca ģimeņu vērtību aizstāvji un kristieši, varētu izkļūt neskarti. Vai Artis Pabriks ir „pārmetis savu kažociņu”?

 Ekstrēmists A. Ļedjajevs

Draudzes mācītājam „Jaunā Paaudze” Aleksejam Ļedjajevam tika uzdoti cita veida jautājumi, galvenokārt par viņa viedokli sakarā par to, kāds varētu būt iemesls vienam no masu mēdijiem avīzei „Diena” atspoguļojot šo gaidāmo pasākumu īpaši akcentējot, ka tas būtu nepieņemami, ja tajā piedalītos „ekstrēmists” A. Ļedjajevs.

Mācītājs komentēja: „Avīze „Diena” ir iebiedēšanas stāstiņu speciālists. Un tautas dezorientēšanas un profanācijas meistars. Vakar es biju „sektants”, šodien „ekstrēmists”, interesanti kas es būšu rīt? Nezinu, kādus vēl pagonus man uzliks. Man ļoti patika atbilde, kad šo pašu jautājumu uzdeva vienam no organizatoriem, tas ir, ar kādām tiesībām, jūs esat uzaicinājuši uz šo pasākumu „ekstrēmistu” Ļedjajevu? Viņš atbildēja, ka, ja Ledjajevu uzaicināja uz „Lūgšanas brokastīm” Vašingtonā ar prezidentu Dž. Bušu, tad vai nu kur, bet tur zina, kurš ir „ekstrēmists” un kurš nav”.

Sakarā par „Lūgšanu brokastīm” mācītājs atzina, ka „Lūgšanu brokastīs” Latvijā piedalījies pirmo reizi. Un prieks redzēt nozīmīgus cilvēkus, kuri apvienojas ar visu konfesiju mācītājiem apzinoties, ka Latvija ir kristīga valsts un tai ir nepieciešama Dieva palīdzība. A. Ļedjājevs akcentēja, ka mums nav jākaunas par ticību Dievam. Mums vajag apzināties, ja Dievs mūs neaizstāvēs, tad neviens mūs nepasargās. Novēlums pasaukumam – pieaugt ar aktīvākām uzrunām. A. Ļedjajevs paredz, ka Dievs vienmēr atbild! Ņemot vērā, ka mēs atrodamies pretrunīgā sabiedrībā, nepieciešams apvienojošs faktors. Nedrīkst pieļaut, ka sabiedrību šķeļ liberāli mēdiji, piemēram, avīze „Diena” un portāls „Delfi” rakstījuši, ka J. Pujāts nosoda A. Ļedjajevu par to, ka viņš „lien” politikā. Tas ir absurdi! Burtiski tikko ir runāts ar J. Pujātu un viņš teica: „Mēs neesam ienaidnieki!”. Pateicoties „Lūgšanu brokastīm” cilvēki apvienojas. A. Ļedjajevs akcentēja, ka mums nav nekā dalāma, jo visiem ir viena ticība, kristības un spēks Jēzū Kristū! Viena valsts un viens liktenis!

Ģimenes tēmas problemātiskā situācija

A. Šlesera kungam lūdzot dalīties iespaidos par „Lūgšanu brokastīm” vispirms tika dots neliels ieskats vēsturē. Proti, Amerikas Savienotās Valstīs „Lūgšanu brokastis” notiek vairāk nekā 50 gadus. Un tās galvenais patrons ir ASV prezidents. Tajās piedalās gan bijušie prezidenti, esošie kongresmeņi, politiķi un citu valstu līderi. Viņi netiek dalīti pēc politiskās vai cita veida piederības. Bet attiecībā par iespaidiem politiķis uzskata, ka pasākums ir svētīgs un svarīgi, lai tas notiktu katru gadu. A. Šlersers vēlētos, lai šo pasākumu nepolitizētu, nezākātu. Jo pirms pasākuma, no preses puses, tika vērsti skarbi vārdi pret Latvijas valsts prezidentu V. Zatleru. Izteikumi bijuši sekojoši: „Ko viņš ir iedomājies, brokastot ar šādiem un tādiem cilvēkiem?!”

Politiķis īpaši pasvītroja, ka galvenie šā pasākuma organizatori ir vadošo konfesiju vadītāji. Turklāt, „Lūgšanu brokastu” galvenais mērķis ir aizlūgšana vienam par otru. Tāpēc tādi teikti vārdi no preses puses ir nepieņemami. Spektrs.com jautāja, kādas ir A. Šlesera kunga pārdomas par to, kāpēc „Lūgšanu brokastis” ir paredzētas reizi gadā? Politiķis labprāt atklāja, ka, pasākumā tika dalītas anketas un viens no jautājumiem bija: „Vai Jūs vēlētos, lai „Lūgšanu brokastis” notiktu vairāk nekā reizi gadā, mazākās grupās?” Tad lielākā daļa atbildējusi: „Jā!” Tas nozīmējot, ka pastāv iespēja organizēt šādas tikšanas reizes biežāk, vienīgi mazākās grupās visa gada garumā. Kāpēc nosaukumā ir ietverts vārds brokastis? Arī par šo jautājumu politiķis izrādījās kompetents un atzina, ka varētu arī nebrokastot, bet „Lūgšanas brokastis” padara ģimenisku un neformālu atmosfēru. Ēdot vienu un to pašu ēdienu, zūd atšķirība starp cilvēkiem, izceļot vienotību. Bet sakarā par novēlējumu

A. Šlesers teica: „Mans novēlējums, lai „Lūgšanu brokastīs” piedalītos un apvienotu vairāk apmeklētāju un lai tās kvalitāte nezustu. Domāju, ka šim pasākumam Latvijā ir liela loma un nākotne. Jo mēs esam lielas izšķiršanās priekšā, izvēloties kādas vērtības mēs sludināsim. Kad Eiropā demogrāfija ir kritiskā stāvoklī un dzimstība ģimenē vidēji ir viens bērns, tad tas nozīmē, ka ģimenes vērtībām ir jānostiprinās. Ģimenes tēma mums ir aktuāla un par to mums vajadzētu runāt un aizlūgt visbiežāk”.

 Diena centusies pasākumu padarīt par politisku figūru sanākšanu

Pēdējā intervējamā persona bija E. Stendzenieka kungs. Kāpēc viņš bija ieradies, Z.O.O.M radošais direktors detalizēti izklāstīja, ka atnācis ziņkāres vadīts. Ielūgumā bija uzrādīti cilvēku uzvārdi, kurus viņš augsti ciena un respektē. Piemēram, Artis Pabriks, Jānis Vanags, Inese Šlesere. Sākotnēji nebijis nekādas skaidrības par „Pusdienu brokastu” nozīmi, vai tas nozīmē, ka vairāk kā divas stundas stāvēt uz ceļiem un dziedāt dziesmas no grāmatas, izrādījās, ka nekas tamlīdzīgs nenotika. Ieejot zālē ieraudzījis galdiņus ar numuriņiem un apsēžoties pie viena no tiem secinājis, ka cilvēki, kuri sēž līdzās nerunā par reliģiska veida dogmām, par politiku un uzņēmējdarbību. Kaut gan runā par noskaņojumu sabiedrībā. Bija prieks redzēt tik daudzus un dažādus cilvēkus vienkopus, kuri nestrīdas.

Ē. Stendzenieks sašutis stāsta: „ Skumji bija redzēt, kā virkne mēdiji un sevišķi avīze ”Diena” ir centusies šo pasākumu izveidot, kā politisko figūru sanākšanu, kurā tiek pieņemti lēmumi un angažētas politiskas personas. Ar nagu izskriet cauri 350 cilvēku lielam aicināto sarakstam pēkšņi atklāt, ka uz pasākumu dosies arī mācītājs A. Ļedjajevs un pasniegt to, kā tādu ārkārtas situāciju, paziņojot, ka „Lūgšanas brokastīs” Valsts Prezidents V. Zatlers tiksies ar A. Ļedjajevu. Tādēļ nekādā gadījumā prezidentam nevajadzētu ierasties uz „Lūgšanu brokastīm”. Nu, absolūtās muļķības. Pusdienās bija ieradies arī žurnāla „Defakto” žurnālists Sandijs Simjonovs, kurš uzstājās ar runu, kā arī Atis Pabriks uzstājās ar brīnišķīgu runu. Tik pat labi, tad avīzē varēja rakstīt, ka V. Zatlers tiksies ar S. Simjonovu. Tādēļ žēl, ka avīze „Diena” pauž savus uzskatus un ir visnotaļ ateistiska. Uzspiež savu negatīvo noskaņu visai pārējais sabiedrības daļai. Var jau būt, ka no pasākuma cilvēki iziet pārlaimīgi un ir atraduši savu dzīves patiesību, mērķi un piepildījumu, izstarojot absolūto svētlaimi, bet arī tādā gadījumā vajadzētu izturēties nedaudz iecietīgākiem pret cilvēkiem, kuru motivācija un rīcība ir neizprotama un nav tuva”.