Kā jau ziņots un brīdināts, ka Krievijas ietekme Latvijā ir ietekmīga. „Trojas zirgs” tiek gatavots arī ar „Saskaņas Centra” palīdzību un kā jau PSRS laikabiedriem KGB tika mācīts, viena no metodēm, kā stabilizēt situāciju ir „atkaušanās” un uzmanības novēršana, tad arī “skolnieki” to piekopj.
Rezonanse par šo tēmu ir izskanējusi arī pasaulē atpazīstamā presē. Kaut arī Krievijas prese nekaunīgi atļāvusies apkaunot un nomelnot „Visu Latvijai” tomēr neviens tam uzmanību nepievērš, jo kā saka „Suņi rej, bet karavānas iet uz priekšu” Šajā gadījumā “Saskaņas centra” līderis Jānis Urbanovičs par Francijas laikraksta “Le Monde” publikāciju “Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus” vērsies Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Jājautā kāpēc gan tāda reakcija?!..
Urbanoviča neapmierinātību izpelnījies viens no vadošajiem Francijas laikrakstiem “Le Monde” un žurnālista Pjotra Smolara publikācija. Tajā minētos faktus J. Urbanovičs lūdzis pārbaudīt SAB un “par pārbaudes rezultātiem (..) informēt visus Saeimas deputātus, kā arī masu informācijas līdzekļus”, – ziņo spektrs.com/la.lv

Pjotrs Smolars pirms vēlēšanām pabijis Rīgā, ticies ar Latvijas politiķiem un citiem interesantiem ļaudīm, tajā skaitā, iespējams, arī Latvijas specdienestu pārstāvjiem. Galvenais žurnālista secinājums: satraucoša ir arvien pieaugošā Krievijas ietekme un “Maskavas jaunā stratēģija attiecībā pret Baltiju”. “Maskava atbalsta krievvalodīgo kopienu Latvijā mazāk uzskatāmi nekā pagātnē, toties efektīvāk,” raksta P. Smolars. Krievijas vēstniecība, iespējams, cenšas veicināt separātisma tendences Latgales reģionā, izmantojot “sociālās un ekonomiskās” programmas, kultūras projektus un krievvalodīgo pedagogu apmaiņas programmas.
Pēc specdienesta pārstāvju domām, turpina P. Smolars, Latvijā tiekot būvēts “sava veida krievu „Trojas zirgs”, lai maldinātu ekonomiskās krīzes skarto sabiedrību.
Slēptais mērķis: Latviju pārvērst par kaut ko līdzīgu “KGB republikai, kāda pastāv Krievijā”. “Šo uzdevumu veiktu apmēram desmit Rīgā nobāzējušos Krievijas aģentu, bet finanšu dzinējspēka lomā nokļūtu lielais bizness,” turpina žurnālists. Šim mērķim tiekot atvēlēti visai ievērojami līdzekļi: 2005. gada Saeimas vēlēšanās prokrievisko partiju atbalstam tikuši izsniegti aptuveni 2,2 miljoni eiro. “”Saskaņas centra” vadība noliedz, ka saņēmusi jelkādu ārvalstu finansējumu,” raksta P. Smolars, bet uzsver šīs partijas parakstīto vienošanos ar Putina “Vienoto Krieviju” un to, ka šā gada 9. septembrī “SC” premjerministra kandidāts J. Urbanovičs kādā restorānā ticies ar Krievijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu un Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu.
“PCTVL”, pēc rakstā minētā, “ar tiešu premjerministra Vladimira Putina atbalstu” pirms 2009. gada Eiroparlamenta vēlēšanām vajadzējis saņemt ap 500 000 ASV dolāru. Tiek pieļauts, ka naudu saņēmusi arī “PCTVL” līdere Tatjana Ždanoka, lai dibinātu “Eiropas krievu aliansi”. Abu partiju domstarpības it kā bijis spiests risināt pat A. Vešņakovs, kurš norādījis, ka “SC” var darboties Rīgā, “PCTVL” – pārējā Latvijas teritorijā. Tiktāl P. Smolars.

Jāpiebilst,ka viņš nav vienīgais, kurš rakstījis par Krievijas vēlmi pastiprināt savu ietekmi Baltijā, izmantojot arī Latvijas politiskos spēkus.