SPEKTRS jau iepriekš ziņoja par stratēģijas plāna (Latvija 2030) niansēm.

Stratēģijā minēti rādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030.gadam. Starp lielā „ūdens liešanas” klāsta akcentēsim dažus punktus, – ziņo spektrs.com

Līdz 2030.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits var sarukt līdz 2 miljoniem, šodien Saeimas deputātus informēja Latvijas ilgtspējīgas stratēģijas “Latvija 2030″ grupas vadītājs Roberts Ķīlis.

Jautājums bez atbildes: Interesanti, kad Ķīļa kungs pēdējo reizi ir pētījis statistikas datus šodienas skatījumā, lai prognozētu šādu statistiku 2030. gadam?!

Stratēģija: Ķīlis secināja, ka nākamajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būs tikai kā hobijs nevis kā viena no prioritārajām un eksportspējīgākajām nozarēm valstī, jo pašreizējā Latvijas ekonomikas struktūra neveicina ilgtspējīgu saimniekošanu laukos.

Jautājums bez atbildes: Kaut gan tieši lauksaimniecībā un zvejniecībā Latvija vienmēr bijusi konkurētspējīga. Pat šobrīd Latvijas lauksaimnieki spēj eksportēt piena produktus un graudus, aktīvi strādā, lai varētu eksportēt arī cūkgaļu. Stabili attīstās aitkopības, dārzeņu un augļu nozares.

Stratēģija: Kravu apgrozījumam Latvijas ostās no 63,6 miljoniem tonnu 2008.gadā līdz 2030.gadam būtu jādubultojas.

Jautājums bez atbildes: kā tas būtu iespējams panākt, ja Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās, Ķīlis nav paskaidrojis.

Stratēģija: Runājot par ārējo sasniedzamību, stratēģijā norādīts, ka Latvijai ir jākļūst par izdevīgāko un pievilcīgāko tranzīta ceļu preču plūsmām no Krievijas un Āzijas uz citām Eiropas Savienības valstīm un otrādi.

Jautājums bez atbildes: Ko šajā gadījumā nozīmē vārds „izdevīgāko?” Un izdevīgāko kam?

Stratēģija: Lai uzlabotu iekšējo sasniedzamību, galvenie virzieni ir autoceļu tīkla attīstība un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība.

Jautājums bez atbildes: Vai sabiedriskā transporta sistēmas attīstība jeb skaita palielināšana garantē, mazāk sastrēgumu uz tiltiem?

Stratēģija: Ķīlis uzskata, ka ar veselības un sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību esot problēmas. Palielinājusies arī sociālā nevienlīdzība.

Jautājums bez atbildes: Kad sociālā vienlīdzība ir bijusi, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas?

Stratēģija: Savukārt iespēju vienlīdzības un vidusslāņa veidošanās ietvaros rīcības virzieni ir kvalitatīvas izglītības un bērnu aprūpes pieejamība; darba tirgus pieejamība un diskriminācijas mazināšana.
Jautājums bez atbildes: Par kāda tipa diskrimināciju ir runa?

Stratēģija: ir uzstādīts mērķis par dzīves līmeņa uzlabošanu, lai iedzīvotāju skaits Latvijā būtu lielāks. Tomēr Ķīlis atzina, ka stratēģijas mērķis ir maksimāli izmantot iedzīvotāju skaita kritumu, jo alternatīva būtu vismaz pieci bērni katrā ģimenē vai ap 400 tūkstošiem imigrantu.

Jautājums bez atbildes: Kāds tad būtu dzīves līmeņa uzlabošanas risinājums? Kāpēc uzsvars ir uz imigrantu, bet ne viesstrādnieku vai migrantu piesaistes Latvijas darba tirgū? Turklāt latviešu tautai nevis trūkst svešzemes iedzīvotāju, bet gan runa ir par latviešu tautas izmiršanu. Kāpēc par prioritāti nav izvirzīta Latvijas iedzīvotāju atgriešana no ārzemēm?
Turklāt ir daudzas valstis, kuras ir krietni mazākas par Latviju, bet dzīves līmenis ir daudz augstāks, piemēram, Islande vai Luksemburga. Latvijā 1937 gadā bija apmēram 1,9 milj iedzīvotāju, bet neviens neizjuta migrantu nepieciešamību.
Igaunijā šobrīd ir ap 1,3 milj. iedzīvotāju, tomēr krīzi pārdzīvo vieglāk. Varbūt tomēr jautājuma risināšana būtu, nevis migrantu piesaiste, bet gan kaut kas cits?

Kāda izeja?

Protams, valsts vīriem nevajadzētu pieņemt pretrunīgu stratēģijas plānu. Kāpēc viņi izvēlas šo ceļu, droši vien katram iesaistītajam deputātam ir savi motīvi. Tomēr domājams, ka atbilde ir meklējama varbūt ne tur, kur to ir ierasts saskatīt. TAS IR GARĪGAIS AKLUMS, kas diemžēl saista, ne tikai mūsu “gudrās galvas”, bet arī tautu kopumā. Arī tauta nav bez grēka. Tauta izvēlas lādēt (vārdos-kritizēt, nosodīt), bet neizvēlas svētīt deputātus, lai tie varētu turpmāk pieņemt pareizus lēmumus. Tauta “saista un paralizē” valdību, tā vietā, lai to atbalstītu, aicinātu uz sadarbību un izteiktu savus reālus piedāvājumus. Tauta sola  „gāzt valdību” bet uzcelt ” jaunu” neprot. Tauta spēj lauzt cerību, bet nespēj raisīt ticību. Šo sarakstu varētu turpināt, bet vai ir tā vērts..

Aicinājums

Latviešu tauta, iemācīsimies piedot viens otram, svētīt viens otru, ticēt viens otram un paļauties.

Dievs, svētī Latviju!