Rasnačs vēstulē prezidentam norāda, ka jēdzieni “okupācija” un “okupants” ir juridiski korekti un atbilst starptautisko tiesību normām. Deputāts atsaucas uz 1949.gada 12. augusta Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā, kurā noteikts: “Okupētāja valsts nedrīkst deportēt vai pārvietot daļu tās civiliedzīvotāju uz teritoriju, ko tā okupējusi”.
“PSRS, kas 1940. gada 17. jūnijā un pēc tam – 1944. gada rudenī atkārtoti bija okupējusi Latvijas Republiku, turpmākajos gados līdz LR neatkarības atjaunošanai iepludināja Latvijas teritorijā simtiem tūkstošus civilpersonu un daudzus desmitus tūkstošus militārpersonu. Šīs personas juridiski korekti būtu apzīmēt par “okupācijas rezultātā ieceļojušām civilpersonām un viņu tiesiskajiem pēcnācējiem. Ar jēdzieniem “okupants” un “civilokupants” Trešās atmodas laikā un vēlākajos gados apzīmēja šīs militārpersonas un civilpersonas un viņu tiesiskos pēcnācējus,” norāda Rasnačs.
Deputāts arī uzskata, ka “minētajiem cilvēkiem nevajadzētu apvainoties par šādu apzīmējumu, jo tas juridiskajā aspektā lielāko daļu no viņiem pieskaita Molotova – Ribentropa pakta upuru skaitam”. “Krievijas Federācijai, kas starptautiski atzīta par okupētājvalsts PSRS mantinieci, būtu jāatlīdzina Latvijai tās okupācijas rezultātā nodarītais kaitējums,” uzskata deputāts.
Arī pvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Juris Dobelis ir neizpratnē par Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājumu vairs nelietot vārdu „okupants”, nodēvējot to par valsts pirmās personas „jocīgu pārsteigumu”.
„Tas ir nepieņemami. Kalendārā 17. jūnijs ir Latvijas okupācijas diena un šāds prezidenta paziņojums izklausās jocīgi, kamēr kalendārā ir šāda diena. Varbūt beigās prezidents vispār neatzīs okupāciju?,” sašutumu pauda Dobelis.
STRĪDA PRIEKŠMETS
Iepriekš Valsts prezidents Valdis Zatlers, atbildot uz laikraksta „Telegraf” lasītāju jautājumiem, norāda: ja kādam nav skaidra Latvijas pozīcija attiecībā uz okupācijas faktu, ir iespēja apmeklēt Okupācijas muzeju. Vienlaikus gan viņš aicina beidzot neizmantot vārdu „okupants” attiecībā uz kādu krievu tautības iedzīvotāju Latvijā.
„Okupācija noslēdzās, kad valsti pameta pēdējais Padomju Savienības karaspēka pārstāvis. Tāpēc patlaban mums Latvijā vajadzētu norunāt, ka vārdu „okupants” vairs neizmantosim,” — teica Zatlers.
PRETRIECIENS
Pēc Latvijas valsts prezidenta izteikumiem laikrakstā, Saeimā apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) tika sagatavots un iesniegti grozījumi Satversmē un Pilsonības likumā, kas paredzētu atvieglot pilsonības iegūšanas kārtību un paplašināt nepilsoņu tiesības.
IEROSINĀJUMA BŪTĪBA
Visiem nepilsoņiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, piešķirt pilsonību.
Un izslēgt 101. panta normu, kas neļauj nepilsoņiem piedalīties pašvaldības vēlēšanās, nosaka tikai vienu pašvaldības darba valodu – valsts valodu, kā arī nosaka, ka tikai Latvijas pilsoņi var pildīt valsts dienestu.
DEPUTĀTU VIEDOKĻI
Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Juris Dobelis Saeimā teica:
„Tas nozīmē — ja netiek iekšā pa durvīm, kāpj iekšā pa logiem. Kā šādā gadījumā var nelietot vārdu „okupants” un „okupācija?”
Pēc deputāta domām, ir labi, ka Saeimā ik pa laikam parādās šādi ierosinājumi, jo tad lieku reizi var atgādināt vēsturi.
Deputāta kolēģis Pēteris Tabūns (TB/LNNK) sešdesmit gadīgos nepilsoņus nosauca par ienaidniekiem. „Tā ir valsts iekārtas demontāža. Cilvēkiem, kuri negrib iekļauties mūsu sabiedrībā, jo ignorē mūsu likumus un tikumus, dosim pilsonību?”,- neizpratnē pauda deputāts.
ATBILDE
10. decembrī Saeima tomēr noraidīja nepilsoņu tiesību paplašināšanu. PCTVL piedāvātie grozījumi tika noraidīti ar pārliecinošu balsu vairākumu.
NOBEIGUMĀ
Iespējams, ka visa šī jezga varēja arī nenotikt, ja Latvijas prezidents būtu ieņēmis stingru pozīciju un nostāju, nebaidoties no Krievzemes izvērstā provokatoriskā spiediena, atgādinot patieso Latvijas vēsturi.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā