Latvijas pilsoņi bez latviskas izcelsmes, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai, varēs mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis”. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.maijā, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. Likumprojekts paredz iespēju mainīt tautības ierakstu uz “latvietis” vai “lībietis (līvs)” arī personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi un valodas zināšanas. Patlaban likums šādas tiesības paredz personai, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss.
Čigānes/Judina priekšlikums paredz noteikt, ka cilvēks, kuram neviens sencis nav latvietis, var kļūt par latvieti. Piemēram, mamma ir krieviete, tēvs kirgīzs un arī neviens no vecvecākiem nav latvietis, bet neskatoties uz to, izpildot noteiktus kritērijus,(augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai.) šāda persona varēs kļūt par latvieti.
Par balsojumu Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) komentē: “Tas ir murgs, kurš nonivelē izpratni par to, kurš ir piederīgs latviešu tautai. Ja vien 3.lasījumā netiks veikti grozījumi, tad turpmāk jebkurš iebraucējs, kurš izpildīs noteiktus kritērijus varēs kļūt par latvieti.”
0 komentāri
Uzraksti, ko domā