ASV interese par pasaules pašreizējās kārtības saglabāšanu un tās klātbūtne Eiropā, no Baltijas valstu viedokļa, ir vitālu pamatvajadzību jautājums. Bez ASV ietekmes Eiropa vairs nebūtu tā Eiropa, kuru pazīstam šodien. Krievijas vēlmēm, kuras diemžēl attiecībā uz savām valstīm pārāk labi apzināmies, tādā Eiropā būtu daudz lielāka ietekme. Tieši šā iemesla dēļ ir ļoti labi saprotama daudzu latviešu griba ASV klātbūtnes jautājumā iztikt bez eksperimentiem, sak’, labāk lai nav ideāls šīs lielvalsts vadītājs, bet lai tā ir ar mums.

Hilarijas Klintones nepārprotami paustais viedoklis par attiecībām ar Krieviju un visu NATO dalībvalstu drošības garantijām lika pat ideoloģiski ļoti atšķirīgiem Baltijas valstu iedzīvotājiem turēt īkšķus par demokrātu kandidātes uzvaru. Jo Tramps, lai arī daudziem idejiski pieņemams kā pretstats totalitārajam ultraliberālismam, jautājumus par tieši Baltijas valstīm tik nozīmīgajām lietām atstāja neziņas un pretrunīgu mājienu vakuumā. Daudziem vēlēšanu iznākuma gaidās nācās risināt pretrunu starp ideoloģiskām simpātijām un pragmatisku ģeopolitisku interešu apzināšanos.

Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES un Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā acīmredzot ir būtiski notikumi kādā garākā savstarpēji saistītu procesu ķēdē, kam, visticamāk, būs turpinājums, piemēram, dažādu ES dalībvalstu nacionālās vēlēšanas vai ideju par Eiropas bruņoto spēku veidošanu. Cik tālu šī ķēde vedīs, un kā tas pārkārtos spēku samērus pasaulē? Lai kā mums daudz kas nepatiktu Eiropas Savienības un Rietumu pasaules pašreizējo līderu rīcībā, pati sistēma ir tā, kas ļāvusi Latvijai izsprukt no ļaunuma impērijas (lietoju bez pēdiņām) nagiem.

Vai Trampa priekšvēlēšanu izteikumi par NATO garantiju relatīvismu un ASV “policista” lomas mazināšanu ir tikai spēle uz savu publiku vai pārliecība, kas rezultēsies prezidenta rīcībā? Vai ASV politiskā sistēma spēj līdzsvaroti novērst tādu hipotētisku prezidenta rīcību, kas ir pretrunā līdzšinējam ASV stratēģiskajam kursam? Atļaušos teikt, ka to nezina neviens.

Donalds Tramps ir teicis, ka ASV pilsoņu intereses viņam būs pirmajā vietā. Šis nu ir princips, kas būtu ievērojams arī latviešiem. Latvijas intereses ir pirmajā vietā. Līdz ar to emocionāla sašutuma paušana par vēlēšanu rezultātiem pat no augstu Latvijas amatpersonu puses nav atbildīga rīcība valsts interesēs. Latvijas vēstījumam jau kopš priekšvēlēšanu laika un vēl vairāk tagad jābūt skaidram un nepārprotamam. Latvija būs ciešs un uzticams ASV sabiedrotais neatkarīgi no tā, kurš ir prezidents, un to pašu sagaidām no sava partnera.

Latviešu diasporai un politiķiem ar kontaktiem ASV Republikāņu partijā tagad jāieslēdz tikpat aktīvs lobijs kā pirms mūsu valsts uzņemšanas NATO, prasot skaidru  nostāju attiecībā uz NATO robežu neaizskaramību, ko jaunajam prezidentam būtu jāapliecina pēc iespējas ātrāk.

Līdzīgas ziņas:

ASV kristiešu līderi par Donalda Trampa uzvaru

Viktors Birze: Kāpēc Donalds Tramps? Jeb mana personiskā trampisma anatomija 

Ēriks Jēkabsons: Mediji īsteno linča tiesu pret Trampu