Kas var notikt vienā mazā brīdī, acumirklī, sekundes simtdaļās? Ļoti daudz kas! Sekundes daļās notiek nelaimes un avārijas, pavisam mazs laiks ir vajadzīgs. lai izdzistu cilvēka dzīvība. Bet arī – mazs brīdis, kurā mēs pieņemam pareizus vai nepareizus lēmumus, izdarām izvēles par labu Kristum vai pasaulei, izvēlamies turpināt cīnīties vai padoties velna kārdinājumiem. Jo arī kārdinājumi no sātana, kas ir neizbēgami katra patiesa kristieša dzīvē, ir īslaicīgi, salīdzinājumā ar to godību, kuru Dievs dod kā balvu pēc tam!
„Salīdzinot ar mūžību, pat visa mūsu dzīve ir tikai īss brīdis”, – saka draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis 11. septembra dievkalpojumā. Tomēr tas izšķir tik daudz!
Vēl mazu brīdi, un jūs Manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs Mani atkal redzēsit.” Tad daži no Viņa mācekļiem runāja savā starpā: “Ko Viņš grib teikt ar šiem vārdiem: mazu brīdi, un jūs Manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs Mani redzēsit, un: Es aizeju pie Tēva?” Tie sacīja: “Ko Viņš ar to grib teikt: mazu brīdi? – Mēs nesaprotam, ko Viņš runā!” Jēzus noprata, ka tie gribēja Viņam jautāt, un sacīja viņiem: “Vai par to jūs spriežat savā starpā, ka Es sacīju: mazu brīdi, un jūs Manis neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs Mani redzēsit? Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs raudāsit un sērosit, bet pasaule priecāsies; jūs skumsit, bet jūsu skumjas tiks vērstas priekā. Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē. Arī jums tagad ir skumjas. Bet Es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems. Jāņa 16:16-22
Interesanti, ka Jēzus par Savām ciešanām saka Saviem mācekļiem: „Tas ir tikai īss brīdis!” Trīs gadu kalpošana, izsmiekls, zaimi, nāve pie krusta un trīs dienas kapā – tas ir īss brīdis salīdzinājumā ar Dieva godību mūžībā, ar izglābto miljoniem, kuri pielūdz Jēzu! Skumjas būs tikai trīs dienas. Ciešanas un grūtības – tikai trīs dienas. Pēc tam – problēmas risinājums, prieks un uzvara! Un šo prieku mums vairs neatņems neviens!
Ko mūsu dzīvēs nozīmē vārdi „mazs brīdis?” Mācītājs Mārcis Jencītis kā allaž, savu svētrunu ir sakārtojis sīki pa punktiem:
1. Mazs brīdis kārdinājumā. Velns caur miesu piemet mūsu dvēselei savas domas. Reizēm mēs pat varam vai fiziski sajust, kā kāds ar varu laužas mūsu dvēselē ar idejām, par kurām mēs skaidri zinām, kā tās nav mūsu. Diemžēl neviens kristietis no tā nav atbrīvots. Ja kāds saka, ka viņam kārdināšanu nav, tad viņš melo! Ja jau Jēzu sātans kārdināja tuksnesī, tad jo vairāk tas sagaida arī mūs. Tad cilvēks aizmirst par sekām un ir tik viegli spert nepareizu soli. Bet ja tu paklausi velna balsij un sper šo nepareizo soli, tu vari pazaudēt VISU! Tādās reizēs mūs no grēka var pasargāt tikai parasts prāta un gribas lēmums. „Es zinu, kas ir pareizi, kas ir nepareizi un es izvēlos rīkoties pareizi. Šo domu, velns, es nogriežu un izmetu ārā!”
Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā, ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manu pārmācību; tad lai nu viņi bauda no sava ceļa augļiem un lai atēdas paši sava padoma. Jo, ko neprātīgie iekāro, tas viņus nogalina, un ģeķus pazudina viņu pašu pārgalvība. Bet, kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes.” Salamana pamācības 1:29-33
„Ja tu sagrēkoji un mašīna uzreiz virsū neuzbrauca, tad tas vēl nenozīmē, ka Dievs tevi nav atstājis”, – saka mācītājs. „Vienai kārībai sekos vēl viena, tad nākamā, un beigās tā tevi pazudinās! Un ja tu arī atgriezīsies un patiesi nožēlosi savu grēku, sekas tavā dzīvē būs vienalga” Viņš stāsta par savu dienestu padomju armijā, kad kādu reizi viņi, vairāki karavīri, tika pieķerti kādā pārkāpumā un nogādāti pilsētas komendantūrā uz trijām diennaktīm. Kamerā bija ap divpadsmit kareivjiem, neciešams karstums. Kā tualete tika izmantots spainis. Reiz uzraugs aizrādīja, ka spainis ir pilns un to nepieciešams iznest. Tomēr viņu vidū neesot bijis neviens jauniņais, bet vecie dienesta biedri turējuši zem sava goda darīt šādu darbu. Uzraugs deva laiku piecas minūtes. Ja šajā laikā spainis nebūs iznests, viņš to apgāzīšot turpat, kameras vidū. Tomēr neviens nevēlējās darīt melno darbu. Pēc piecām minūtēm ienāca uzraugs un ar kāju apgāza spaini. Ar to vēl nebija diezgan, viņš uzkaisīja pa virsu hlora pulveri. Telpa, kurā jau tā bija neciešami karsts, piepildījās ar neciešamu smaku! Kā viņi visi, neatkarīgi no sava stāža dienestā, esot metušies to visu satīrīt! „Piecas minūtes, mazs brīdis, un cik daudz mēslu!” – saka mācītājs. „Tikai tāpēc, ka šajās piecās minūtēs mēs pieņēmām nepareizu lēmumu”. Kas ir tie mirkļa kārdinājumi, kuros mēs krītam grēkā, kārībās un izdarām nepareizas izvēles? Jauniešiem – padraudzēties ar bezdievjiem pēc skolas, pasēdēt kādu vakaru viņu kompānijā. Jauniem vīriešiem – pornogrāfija, ar kuru ir pārpildīts internets un kura pati uzlec uz datora ekrāna ne lūgta, ne gaidīta. Tad ir tik viegli padoties kārdinājumam, nedomāt par sekām un turpināt skatīties. Tie var būt dusmās izteikti vārdi un lāsti. Bēgšana no dzīves grūtībām uz ārzemēm vai radiem laukos. Projām no atbildības, projām no ģimenes, projām no draudzes un no Dieva. „Kāpēc cilvēkos ir tik daudz grēku, tik daudz mēslu, ka pat ar divām reizēm būt inkaunterā ir par maz, lai iegūtu pilnīgu brīvību?” – jautā Mārcis Jencītis. „Tāpēc, ka bērnībā ir pieņemti nepareizi lēmumi. Mammas un papi savu ērtību un mīļā miera labad neaudzināja mūs paši, kā Dievs paredzējis, bet nodeva bērnudārzā, kur valsts mūs izglītoja pēc bezdievīgas programmas. Draudzēšanās, tuvas attiecības un laulības ar neticīgajiem. „Es viņu atgriezīšu pie Kristus!” Kādi velna meli! Drīzāk tavs neticīgais draugs vai draudzene ievedīs tevi elles rīklē!”
2. Nodevības saknes ir mazās lietās. Mūsu personīgajās attiecībās ar Dievu ietilpst arī pienākums sekot līdzi tam, ko mēs darām, runājam un domājam, sekot līdzi savai dzīvei saskaņā ar piecām kristieša prioritātēm”, – saka mācītājs. Kā mēs izpildām savus mazos pienākumus draudzē, mājas grupā, savā kalpošanā? Vai nekurnam un nerunājam sliktu par draudzi un tās vadītājiem? Kādi esam savās ģimenēs? Varbūt esam neizvēlīgi vārdos? Vai mūsu darba devējs var mums uzticēties? Vai izpildām savus pienākumus kārtīgi un līdz galam? Pirms Jūda kļuva par nodevēju, viņš kļuva neuzticams mazās lietās. Būdams kasieris Jēzus komandā, viņš sāka zagt naudu no kases. Nenodod savu ģimeni, darba devēju un savu draudzi! Nenodod Jēzu!
3. To, kas ikvienam no mums ir grēks, Dievs nosaka saskaņā ar katra ticības līmeni. Nebūt nav jānoskatās pornofilma vai jāizdzer litrs degvīna, lai varētu teikt: „Šis gan tagad ir nodevis Jēzu!” „Mēs katrs esam savā ticības un atbildības līmenī”, – saka mācītājs. „Ja kalpotājs draudzē nav kārtīgi sagatavojies savai kalpošanai, tas viņam var būt tikpat liels grēks Dieva priekšā, kā kādam jaunatgrieztajam, kurš izdomā pīpēt narkotikas. Kas vairāk pazīst Dievu, tam arī ir lielāka atbildība. Kam vairāk dots, no tā arī vairāk prasīs!
4. Ir divu veidu pārbaudījumu brīži – mirkļa kārdinājums un parastas grūtības ceļā uz mērķi. Grūtības būs vienmēr! Kristus cieta īsu brīdi, atnesot mūžīgu, neizsakāmu godību. Ticībā ejot uz saviem mērķiem, mēs pārvaram sevi un apstākļus, un tas atnes rezultātu. Katrā gadījumā grūtības būs! Tās ved tevi vai nu uz panākumiem, vai uz katastrofu!
5. Tev ir spēks pastāvēt kārdinājumos un pārvarēt grūtības. „Izmetiet ārā no sava leksikona vārdus: es nevaru!” – aicina mācītājs. „Mums Dievs ir devis spēku staigāt pāri katram ienaidnieka spēkam. Tad, kad mums ir kārdinājumi, mums ir spēks pieņemt pareizus lēmumus un darīt pareizas lietas. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru!”
Un, kad vakars metās, tie atveda pie Viņa daudzus velna apsēstus, un Viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos, ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas. Mateja 8:16-17
Cik ērti reizēm ir izlikties vājam un nevarīgam! „Kristīgās draudzes klupšanas akmens ir nepareizs uzskats, ka, ja jau mēs sagrēkojam un Jēzus ir nomiris par mums, tad mēs varam mierīgi grēkot tālāk”, – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Taču Jēzus paņēma mūsu vājības, lai darītu mūs stiprus. Es varu pastāvēt kārdinājumos! Es varu pārvarēt ciešanas un grūtības. Kopā ar Jēzu es varu pakļaut savu miesu Dieva gribai un nenodot savu Kungu. Kopā ar Jēzu es varu pastāvēt savās kristieša prioritātēs”.
a. Tēvs nenodod Dēlu. Kristus nenodeva Tēvu, bet uzņēmās ciešanas pie krusta, piepildot sava debesu Tēva prātu visā pilnībā un izdarīja Savu uzdevumu līdz galam.
b. Kristus mani nenodos nekad! Cilvēki mani var nodot un arī nodos. Mans Kungs Jēzus – nekad! Tāpēc līdzināšos Jēzum, Kurš nav nodevējs. Pat, ja cilvēki nodos mani, es nenodošu!
c. Es nenodošu savu ģimeni un savus bērnus bezdievīgā vidē. Es audzināšu viņus dievbijībā. Es nepārkāpšu laulību un nenodošu savu dzīvesdraugu.
d. Uzticēto kalpošanu es izpildīšu līdz galam. Es nenodošu savu draudzi un savu kalpošanu un savus vadītājus.
e. Savā darba vietā es izpildīšu savus pienākumus līdz galam.
6. Grūtību brīži ir īsi uz mūžības fona. Tikai caur grūtībām mēs sasniedzam uzvaras. Mācītājs stāsta par to, kā ērgļi māca savus bērnus lidot. Viņu ligzda ir silta, izklāta ar dūnām un atrodas nepieejamā vietā. Tad ērgļu mamma sāk pamazām vilkt mīkstās dūnas ārā no ligzdas. Cietie žagari, no kuriem vīta ligzda, traucē mazajiem ērglēniem mierīgi gulēt un pamazām viņi sāk just diskomfortu. Tad ērglis sāk ligzdu kratīt. Mazuļi ar mazajiem nadziņiem ieķeras mātes mīkstajās spalvās un tur jūtas labāk, nekā cietajā ligzdā. Kādā brīdī māte paceļas spārnos kopā ar ērglēniem, kuri paslēpušies viņai zem spārniem. Jaunie putni pierod atrasties lidojumā, tā viņiem ir jauna, neiepazīta pasaule un lidojot kopā ar mammu viņi jūtas daudz labāk, nekā ligzdā. Viņi ar nepacietību gaida, kad atkal varēs ieķerties mammas mīkstajās, siltajās spalvās zem spārniem un doties kārtējā lidojumā. Tad kādā reizē, esot jau lidojumā, māte nokrata mazos ērglēnus no sevis! Bet pēc īsas brīža viņa palido tiem apakšā un uzsēdina uz saviem spārniem. Tā jaunie ērgļi mācās lidot! „Tas ir veids, kā Dievs audzina arī mūs, Savus bērnus!” – saka mācītājs. „Tikai pārvarot grūtības un kārdinājumus, mēs iemācāmies lidot. Ja tu nevēlies iet cauri grūtībām, tu nogriez savu svētību!”
Pazīstamais sludinātājs Orals Roberts savas kalpošanas sākumā pelnīja tikai 50 dolārus nedēļā. Viņam bija galīgi veca, sagrabējusi mašīna. Piebraucot pie savas mājas, viņš ietriecās kaimiņa limuzīnā un sadauzīja to. Viņš dzirdēja kārdinātāja balsi: „Brauc ātri projām! Neviens to neredzēja, neviens to neuzzinās!” Tomēr Roberts pazina Dieva ienaidnieka balsi. Viņš devās pie kaimiņa, atzinās un teica: „Es tev visu atlīdzināšu!” Pēc dažām dienām kaimiņš, tobrīd vēl neticīgs cilvēks, teica Oralam Robertsam: „Tev Dievs dos lielu kalpošanu. Tu nevari vairs braukt tādā vecā mašīnā. Dod man savu veco automašīnu, bet es tev došu jaunu!” Šis vīrs tirgoja „Buick” markas automašīnas. Orals jau no bērnības sapņoja braukt „Buick” mašīnā, bet šī zīmola automašīnas ir ļoti dārgas. Šis neticīgais autotirgotājs, kurš nepazina Dievu, nevarēja zināt par jaunā sludinātāja Orala sapņiem, tomēr Dievs lietoja viņu. Mirkļa kārdinājums neatzīties autoavārijā varēja maksāt Oralam Robertam visu viņa kalpošanu un nākotni. Taču tad, kad viņš paklausīja Dievam un atzinās, viņš piedzīvoja neparasti svētību caur neticīga cilvēka rokām!
7. Es varu pastāvēt tad, kad mani nodod. Jēzus piedzīvoja nodevību. „Viens no jums mani nodos!” – Viņš teica. Kaut arī Jēzum sāpēja Jūdas nodevība, tomēr Viņš pastāvēja līdz galam. „Mēs varam pastāvēt arī tad, ja mūs nodod!” – saka mācītājs. „Ja mana ģimene un bērni mani nodod, es tāpēc neesmu šķirams no Dieva. Ja mani nodos, es tomēr nenodošu!”
Tagad mēs saprotam, ka Tu zini visu un Tev nav vajadzīgs, lai kāds Tevi jautātu; tāpēc mēs ticam, ka Tu no Dieva esi nācis.” Jēzus tiem atbildēja: “Tagad jūs ticat? Redziet, nāk stunda un ir jau klāt, kad jūs izklīdīsit katrs savā vietā un Mani atstāsit vienu. Bet Es neesmu viens, jo Tēvs ir pie Manis. To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” Jāņa 16:30-33
Kad cilvēki mani nodod, Tēvs ir ar mani! Ja man ir personīgas attiecības ar Viņu, tad viņš man dod spēku pastāvēt. Kad mani nodod, mans Tētis dod spēku man nenodot!
8. Tēvs piedod mums, ja mēs no sirds nožēlojam savu neuzticību un atkrišanu. Viņš kūst no laimes, kad mēs atgriežamies no saviem grēkiem un ņem mūs atpakaļ!
Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. 1. Jāņa 1:9
Savas svētrunas noslēgumā mācītājs lūdz, lai Dievs uzrāda ikvienam klātesošajam katru nodevību, katru nepaklausību un nolaidību mazās lietās. „Īss brīdis, kurš var maksāt dzīvību. Atgriezieties no grēkiem! Lai mūsu vidū nav nodevēju! Atgriezieties pie Tēva, Kurš ir mīlestība. Viņš gaida, lai samīļotu tevi!” – sauc mācītājs. Viņš izstāsta dažus piemērus no vēstures, kur cilvēki, ejot cauri vajāšanām, savu mocītāju priekšā izvēlējās mocekļa nāvi un nenodeva savu Kungu Jēzu. Šie notikumi aizskar klātesošo sirdis un daudzu acīs ir redzamas nožēlas asaras. Pēc brīža Zinātņu akadēmijas lielās zāles skatuve, kur pirmo reizi notika „Kristus pasaulei” dievkalpojums, ir pilna ar cilvēkiem, kuri nožēlo savus grēkus un meklē Dievu.
Artūrs Danenbaums
0 komentāri
Uzraksti, ko domā