Leonards Inkins
Emocijas ir loģikas ienaidnieks,
emocijas liedz domāt loģiski
un izdarīt saprātīgus secinājumus.
Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma manipulācijas ar citiem uzņēmumiem, pārdevēja manipulācijas ar pircējiem, mācītāju manipulācijas ar ticīgajiem un neticīgajiem, kā arī šeit neminētās – bija, ir un būs.
Tās var novērst, tikai mainot cilvēka vērtību kritērijus, pasaules skatījumus un uzvedības normas. Līdz tam mums katram ir jāizaug un līdz tam cilvēcei vēl tāls ceļš ejams. Tuvākajos simts gados tas, manuprāt, nenotiks. Mēs turpināsim viens ar otru manipulēt, citi manipulēs ar mums, un nebeidzamās manipulācijas ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Manipulācijas citam ar citu jau ir kļuvušas par normālām uzvedības normām.
Laba sadzīvošana
Normāli ir, ja politiķi sola to, ko vēlas dzirdēt vēlētājs. Normāli ir, ka laulātie, darba kolēģi, draugi, paziņas, saka cits citam to, ko otrs grib dzirdēt. Runa nav par melošanu, runa ir par labu sadzīvošanu. Nonākuši esam jau līdz tam, ka daudzi jūtas aizskarti, ja ar tiem runā bez aplinkiem, sauc lietas īstajos vārdos un nemanipulē. Viņi ir neizpratnē – vai tad es vairs pat manipulāciju neesmu vērts?
Manipulēt nozīmē vadīt. Iedarboties uz cilvēku emocijām, panākt to, ko vēlies mainīt cilvēka vai cilvēku uzvedībā un rīcībā. Manipulēt nozīmē emocionāli ietekmēt, lai panāktu konkrētu rīcību, pasaules skatījumu un domāšanu. Tas ir veids, kā ar psiholoģiskām metodēm ietekmēt cilvēku. Arī tautas un valstis, pat rases.
Manipulācijas ir grūti pamanāmas un, tiem, kuri notikumus vērtē tikai mēneša ietvaros, spēcīgas un profesionālās manipulācijas paliek nepamanītas, nesaprastas un nenovērtētas.
Katram no mums ir kādas vēlmes, iegribas, ieceres un plāni. Vīrietis, kurš vēlas apprecēt, izpatikt, vai izmantot kādu sievieti veic dažādas sarežģītības manipulācijas. Bieži sieviete (upuris) pat nojauš un saskata, ka ar viņu manipulē, bet ar manipulācijām panāktais emocionālais pārdzīvojums liedz domāt saprātīgi. Pasniegti ziedu mēdz izģērbt un atbruņot.
Pakļaušana
Izcilais latviešu domātājs Aleksandrs Balodis grāmatā «Kosmozofija» par hipnotizēšanu (kas ir viens no manipulāciju instrumentiem) raksta, ka katrā cilvēkā ir no Dieva ielikts pašaizsardzības mehānisms. Cilvēkam piemīt pašsaglabāšanās instinkti. Tos uz brīdi var atslēgt, radot spēcīgus emocionālus pārdzīvojumus.
Cilvēku bez viņa piekrišanas nevar programmēt, hipnotizēt un citādi ievirzīt, jo pašsaglabāšanās instinkts un ģenētiskā atmiņa to sargā, pat tad, kad cilvēks nenovērtē draudošās briesmas.
A. Balodis uzskata, ka ir vairāki emocionāli stāvokļi, kad no Dieva ieliktās «bruņas» nedarbojas. Tad, kad cilvēks rēc (nevis smejas, bet ierēc), tad, kad cilvēks ir nobijies, un tad, kad cilvēks ir emociju varā. Tajā brīdī cilvēka zemapziņu var viegli ietekmēt. Paies gadi, un ietekmētais apgalvos, ka viņš pats to izdomāja, ka viņš pats pie tā nonāca, bet patiesībā pirms pāris gadiem, kad skatoties kādu filmu vai, esot kādā koncertā, vai citādi, kad viņam bija atslēgtas «bruņas», «to pakļāva» hipnozei, programmēšanai vai citām ietekmējošām darbībām.
Zemapziņas programmēšana
Ir teikts, ka sātanam nav lielāka prieka, kā tas, kad viņa apsēstais pats sev padara galu. Ja viņš gribētu, viņš spētu cilvēku iznīcināt, bet cilvēkā Dieva ieliktais pašsaglabāšanās instinkts viņu sargā. Bet kad izdodas cilvēku emocionāli ietekmēt tā, ka tā zemapziņā var ielikt ko tādu, ka cilvēks pats sevi iznīcina, tas jau ir sasniegums.
Cilvēks, emocionāla pārdzīvojuma iespaidā spēj nogalināt un spēj aizstāvēt, spēj ziedoties un iet bojā. To spēj gan, tā teikt, labie, gan sliktie cilvēki. Profesionālie manipulatori jau sen ir novērtējuši mākslas nozīmi cilvēka dzīvē.
Māksla labu laiku bija galvenais (labā nozīmē) manipulāciju instruments, līdz šo vietu aizvien vairāk aizņem tādas skaņas, tādi attēli un tādas darbības, kuras iepriekš māksla uzskatīja par antimākslu.
Manipulatoru instrumenti ir arī blefs, demagoģija, propaganda un citi.
Katrs no mums ir saskāries ar situāciju, kad ģimenē neklausa bērni, savā starpā sastrīdas vecāki, rodas nesaskaņas ģimenē, kolektīvā un pat valstī.
Kā mēs to risinām? Cenšamies ieskatīties problēmas būtībā, saskatīt un atzīt savas kļūdas? Nē, mēs uzskatām, ka tie citi ir vainīgi, tādēļ ar dažādām manipulācijām cenšamies viņus «nolikt pie vietas».
Sieva provocē vīru un tad sauc policiju, bērnus ietekmējam ar siksnu, kliegšanu, draudiem un saldumiem, vecākus ar nelikšanos zinis par tiem. Kāpēc tā rīkojamies? Tāpēc, ka vēlamies, lai citi rīkojas tā, kā uzskatām par pareizu.
Roberta Epšteina ziņojums par manipulācijām internetā
Turpinājumā palūkosimies uz instrumentiem, kādus izmanto pret mums citi, lielāki un prasmīgāki manipulētāji.
2019. gada 19. jūlijā ASV Senātā nopietni klausījās, domāja un sprieda par to, kā lielas interneta kompānijas manipulē ar interneta lietotājiem. Manipulatori komentāros var iebilst sakot, ka pasaulē ir daudz iedzīvotāju un to, ar kuriem var manipulēt ar interneta palīdzību ir mazākums.
Skaitļos varbūt tā arī ir, bet jāsaprot, ka tieši tā cilvēces daļa, kura izmanto Google, Twitter un Facebook, ir tā, kur tiek ražoti moderni ieroči, kur top modernas tehnoloģijas un cits. Tā ir tā cilvēces daļa, kura ietekmē pārējo cilvēci atļauju neprasot. Tāpēc pietiek, ja manipulē ar ASV vēlētāju un uz Irāku krīt bumbas… Ja manipulēt ar Irākas iedzīvotājiem, tad šo manipulāciju rezultātā pasaulē nekas nemainās.
ASV Senātā 19. jūlijā klausījās „Amerikas uzvedības pētījumu un tehnoloģiju institūta” vecākā pētnieka Roberta Epšteina (Robert Epstein) ziņojumu par to, kā internets iespaido sabiedrisko domu un interneta lietotājus.
Kaut pats viņš ir ASV Demokrātu partijas piekritējs tomēr informēja, ka, veicot pētījumus, ir nonācis pie secinājuma, ka 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās par H. Klintoni trīs miljoni vēlētāju ir nobalsojuši, tikai pateicoties manipulācijām internetā.
Kā iespējams manipulēt ar sabiedrisko domu?
Manipulācijas ar sabiedrisko domu un emocionāla ietekmēšana notiek individuāli. Par to viegli pārliecināties. Ierakstiet, piemēram, Gūgles meklētājā manu vārdu un uzvārdu. Apskatiet, ko meklētājs jums piedāvās. To pašu darbību izdariet no cita cilvēka datora vai interneta kafejnīcā.
Atklāsiet, ka katrā konkrētā gadījumā meklētājs piedāvās informāciju par mani citā secībā. Tādā, kas (algoritma prāt) ir nepieciešama konkrētam datora lietotājam būs virspusē un tā, kas nevēlama saraksta apakšā.
Kā tas darbojas? Dators bez datorprogrammām ir tikai nekaitīgs dzelzis. Bet, kad datorā tiek instalēta konkrētam mērķim paredzēta datorprogramma, kurā ir iekļauti speciālam uzdevumam paredzēti algoritmi (veicamo darbu priekšraksti), tad algoritms ņemot vērā tajā iestrādātās komandas, katrā konkrētā gadījumā rīkojas individuāli.
Runa nav par primitīviem algoritmiem, piemēram, tiem, kas palīdz datora tastatūrai pārtapt raksta zīmēs. Nospiežam uz tastatūras «a» taustiņu un algoritms izdara to, kam tas radīts – uzzīmē uz ekrāna burtu «a».
Algoritmi
Divdesmit pirmajā gadsimtā algoritmi (lai vieglāk saprast paliksim pie šī nosaukuma) ir daudz spējīgāki. Algoritmu radīšanā tiek izmantoti citi algoritmi, kuri «konsultē» un iesaka, kas jāiekļauj jaunradāmajā veicamo darbu priekšrakstā. Algoritmi spēj sadarboties ar citiem algoritmiem. Tie ir veidoti tā, ka spēj savas darbības saskaņot, konsolidēt un ir atšķirībā no cilvēkiem ļoti disciplinēti. Viņi nekad nekļūdās. Dators pats nekad neko nedara, viņš tikai izpilda datora lietotāja komandas vai to, ko liek darīt algoritms.
Piemēram, lai karavadonis varētu veiksmīgi veikt karadarbības viņam ir nepieciešama informācija par pretinieku, par laika apstākļiem, par armiju izvietojumu un daudz citas informācijas. Viņam ir jābūt vēsturiskām zināšanām, kā kāds cits karavadonis ir rīkojies, kādas šai rīcībai bija sekas. Apkopojot to, ko viņš zina, to, ko nojauš, to, ko izdevās uzzināt – karavadonis rīkojas.
Algoritmi darbojas līdzīgi. Jau senajā Ķīnā karamāksla mācīja, ka, ja kaimiņos dzīvo stiprs pretinieks un tu nevari viņu uzveikt kaujā, tad degradē to, padari kaujas nespējīgu un tad sakauj.
Algoritmi to visu prot. Viņi zina gan mūsu seksuālo orientāciju, gan kulinārās vājības, gan politiskos uzskatus un reliģisko piederību, kā arī vēl daudz ko par mums. Nav jēgas uzskaitīt, vieglāk ir secināt, ka algoritmi par mums zina visu. To, ko viņi nezina, tie izmantojot iestrādātās, prasmes prognozē un secina.
Tāpēc bieži par to vai sieviete ir stāvoklī ātrāk uzzina lielveikals un tikai tad arī sieviete.
Informatīvās apkalpošanas mašīna
Mēs iepērkamies un maksājam ar kartēm, mums ir atlaižu kartes, mēs lidojam ar lidmašīnām, mēs braucam ar auto, uzpildām degvielu, ātruma kameras redz, pa kuriem ceļiem braucam, kaut ātrumu nepārkāpjam. Visa informācija caur dažādiem specializētiem algoritmiem nonāk vienviet, kur tā tiek apstrādāta, klasificēta un pret mums (individuāli) tiek virzīti emocionālie pārdzīvojumi, lai mūs programmētu un izmantotu. Dažu, lai padarītu par dzērāju, dažu – par narkomānu un dažu par tāda, kurš nesaskata dzīvei jēgu. Ar algoritmu palīdzību mūs ietekmē, par ko balsot, ko pirkt, kas ir skaisti un kas nē.
Cilvēks ir radījis mašīnu, kas iznīcina (sākumā) citus, un tad pienāk arī mašīnas «radītāja» rinda. Par mākslīgo intelektu sauc to, ka algoritmi iemācās paši rakstīt algoritmus un tos pilnveidot. Pagaidām tas ir tikai ieceru līmenī, bet, kas zin, kā būs rīt.
2016. gadā Gūgle manipulēja ar diviem ar pusi miljardiem interneta lietotāju. Nē pat puse no tiem, nav nodzērusies vai mirusi. Bet daudziem miljoniem ir mainījušies politiskie uzskati, Gūgles sniegto emocionālo pārdzīvojumu rezultātā (attēli, video, audio) daudzi nespēj izvērtēt faktus, vēsturiskās patiesības. Piemēram, kad kāds no politiķiem apgalvo, ka mūsdienās bēgļu nometnes ir tas pats, kas koncentrācijas nometnes Otrā pasaules kara laikā, šo apgalvojumu var pasniegt atbilstoši ilustrētu un šādi iedarboties uz skatītāju un klausītāju emocijām. Totāli emocionāli apstrādāts un emocionāli atkarīgs cilvēks var pat reizrēķinu aizmirst. Pat tad, kad viņam kāds teiks un pierādīs patiesību, viņš vienalga nespēs to uztvert un atzīt.
Emocionālā ietekmēšana
ASV Senātā 19. jūlijā Roberts Epšteins apgalvoja, ka viņš, veicot pētījumus, ir precīzi konstatējis cik D. Trampa atbalstītāju, pateicoties apstrādei internetā, ir no viņa novērsušies un balsojuši par H. Klintoni. Tas panākts galvenokārt tikai mainot to informāciju, ko atrod datora lietotājs Gūgles meklētājā, kā arī šīs informācijas secību.
Tā niecīgā ietekme, kuru, ar savām publikācijām un darbībām tīmeklī, ir panākuši blogeri, salīdzinot ar interneta kompāniju mērķtiecīgo rīcību, ir niecīga. Pat gadījumā, ja kādam no interneta blogeriem izdodas ar publikācijām internetā gūt panākumus – lielā mērā – tā ir interneta portāla īpašnieka labvēlīga attieksme, ne tikai blogera talanta sasniegums. Portāla īpašnieks vienkārši pieļauj, ka kāds ar savām publikācijām kļūst populārs, jo viņš lej ūdeni uz tām pašām dzirnavām.
Roberts Epšteins veica pētījumu ar, kuru pierādīja, ka, ja pret interneta lietotājiem izmanto tādu emocionālo ietekmēšanu, kādu pret vēlētājiem izmantoja Gūgle 2016. gadā, tad gandrīz astoņdesmit procentu interneta lietotāju ietekmēšanai pakļaujas un dod priekšroku citam politiskam spēkam. Manipulācijas bija zemapziņas līmenī un tāpēc grūti pamanāmas, jo tās cilvēki uzskata nevis par uzspiestām domām, bet paša viedokli. Šādi ietekmēts cilvēks nav spējīgs domāt un vērtēt racionāli, kā arī izdarīt pareizus secinājumus. Viņš cenšas rīkoties, tā kā visi, bet, kā rīkojas un domā visi, to viņam, protams, priekšā pasaka Gūgle.
Nacionālsociālisms
Ja kāds vēlas, kaut ko noskaidrot vai uzzināt, tad viņš jautā «mātei Gūglei» un Gūgle atbild. Piemēram, ja cilvēks interesējas, kas ir nacionālsociālisms viņam pastāsta, ka tā ir cilvēkus nīstoša ideoloģija, piesauc gāzes kameras un citu. Un tikai saraksta beigās, viņš atrod informāciju, kas patiesībā ir nacionālsociālisms. Ka šis vārds sastāv no diviem vārdiem un latviski tas būtu – tautiskais taisnīgums.
Kad interesents meklē, kas ir fašisms, tad Gūgle pastāsta, ka fašisms tas ir holokausts un hitlerisms, kaut Vācijā nevienu dienu nav bijis fašisms. Tas bija Itālijā.
Rezultātā cilvēkā valda nevis prāts, bet radītās dogmas un pret tām nedarbojas vēsturiskā patiesība, skaitļi un loģika. Faktiem vairs nav nozīmes, un tie nedarbojas.
Astoņdesmit procentu cilvēku patstāvīgai apstrādei pakļaujas. Lielās interneta kompānijas manipulē ar publikācijām, kādas paslēpjot, pat uzliekot ierobežojumus to skatīšanai, un kādas uzbāzīgi nepārtraukti piedāvā. Dažu aktīvāku interneta darboni atslēdz no sociālajiem tīkliem vai Jūtūbes.
Instruments
Algoritmi, protams, ka strādā un spēj daudzas darbības veikt patstāvīgi, bet viņu darbību uzmana cilvēki, kuriem ir konkrēti mērķi. Lielās interneta kompānijas (un ne tikai lielās) bieži ir tikai instruments, lai sasniegtu to, ko vēlas.
Ja neko nemainīt un ar katru dienu ar vien lielāku ietekmi uz mūsu pasaules skatījumu un politisko izvēli, kā arī reliģiozo pārliecību iegūs interneta giganti Google, Twitter un Facebook, tad esam nolemti. Algoritmi paliks ar vien gudrāki, mēs aizvien atkarīgāki un mūsu dzīve arvien bezjēdzīgāka.
Ja tā turpināsies laikraksti papīra formātā pārstās iznākt, nedrukās vairs grāmatas, nebūs TV un radio. Visi pulcēsimies sociālajos tīkos, kur ar mums prasmīgi manipulēs.
Nebūs vairs skolu, mācīsimies internetā, eksāmenus kārtosim internetā un drīz vairs neatšķirsim, vai dzīvojam reāli, jeb viss notiek kādā virtuālā vidē.
Brīdinājums
1961. gadā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers brīdināja, ka tehnoloģiju un tehnikas attīstība var cilvēci pazudināt, jo saujiņa neviena neievēlētu cilvēku (šo tehnoloģisko kompāniju īpašnieki) var tā ietekmēt cilvēku rīcību, ka ir spējīgi pilnībā mainīt to dzīvi.
Tas attiecas arī uz mums.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā