Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara?

Nākamais solis var būt iespēju meklējumos, neiedarbinot NATO 5.pantu, iegūt ietekmi ES un NATO valstī. Tādu operāciju veiksmīgi var veikt valstī, kur uzticība valsts pārvaldei, izpildvarai un likumdošanas varai ir zema, kur sabiedrība ir sašķelta.

Latvijas piemērs

Es piedāvāju veikt analīzi uz manas valsts piemēra. Latvijā ir daudz problēmu, jo vēl PSRS laikos Latvijā latviešu bija 50%, pilsētās mazāk nekā puse. Kad veidojām Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), Latvijā bija 20 000 atvaļināto PSRS virsnieku. Mūsu NBS nekad nav bijuši tik lieli.

Svarīgi ir vienoties par jēdzienu drošība un aizsardzība vienotu sapratni. Drošība ir plašāks jēdziens, kas ietver politisko, ekonomisko, sociālo un fiziskās drošības jeb aizsardzības jomu. Latvijā budžets sastāda tikai ~30% no IKP, liela ēnu ekonomika, ļoti zema uzticība valdībai un parlamentam utt. Es pieskaršos aizsardzībai.

Pirms iestāšanās NATO valsts aizsardzības politika balstījās uz totālās un teritoriālās aizsardzības principiem. Mēs plānojām kara laikam veidot 50 000 lielus NBS. Iestājoties NATO, mūsu valsts aizsardzības politikai jābalstās uz kolektīvo viedo aizsardzību. Daudzi lielu izmanību veltīja pašaizsardzībai un to saprot savdabīgi, jo nevar piekrist ASV vēstnieces teiktajam Saeimā, ka NATO valstu pašaizsardzība ir kolektīvā viedā aizsardzība.

Latvijā pirms kara bija brīvprātīgā Aizsargu organizācija, kuras sastāvā bija 60 000 aizsargu un jaunsargu, bet tikai 150 aktīvā dienesta karavīri. Aizsargu organizācija nebija Kara ministrijas pakļautībā un finansējumā. Atjaunojot Latvijas neatkarību, tika izveidota Zemessardze (ZS), kas vēlāk tika iekļauta NBS sastāvā. Pirms iestāšanās NATO valsts aizsardzības plāns balstījās uz ZS kaujasspējām.

Iestājoties NATO, atsakoties no obligātā militārā dienesta (OMD) un izveidojot profesionālos NBS, svarīgi ir noteikt brīvprātīgas ZS organizācijas uzdevumus. Latvijā pirms II pasaules kara Aizsargu organizācija palīdzēja policijai nodrošināt fizisko drošību valstī. Tagad ZS varētu risināt līdzīgus uzdevumus, bet, veicot Ukrainas notikumu analīzi, var prognozēt, ka 21. gadsimtā šie uzdevumi kļūst daudz sarežģītāki.

Valsts aizsardzības mācība

Atsakoties no OMD, Latvijā uzsāk ieviest skolās “Valsts aizsardzības mācību”. Speciāli tiek gatavoti pasniedzēji Sporta akadēmijā. Mācībās ietver izdzīvošanas iemaņas dažādās dzīves situācijās. Viena sadaļa ir militāra. Vecākajās klasēs ar lauku nometnēm. Daļa jauniešu iesaistās Jaunsardzē un vēlāk brīvprātīgi stājas profesionālajos NBS vai ZS.

Latvijā ir 2019. gadā izstrādāta un apstiprināta jaunā Nacionālā drošības stratēģija (Latvijā šo dokumentu sauc Nacionālā drošības koncepcija (NDK)). Tagad tiek gatavota jaunā Valsts aizsardzības koncepcija (stratēģija) (VAK), kur ir NATO valstīm zināmas lietas, ka valsts aizsardzības politika balstās uz NATO viedo aizsardzību. Vienlaikus tiek izstrādāta jauna sistēma – Visaptveroša valsts aizsardzība (VVA).

Visaptverošā valsts aizsardzība – ārpus NATO valstīm tā ir totālā aizsardzība, bet NATO valstīm tā nodrošina, pirmkārt, fizisko drošību valstī, kamēr nevar iedarbināt NATO vienošanās 5. pantu. Otrkārt, militārā konflikta gadījumā, kad darbojas 5. pants, nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu (HNS). Tiek plānots veidot kopēju drošības speciālistu izglītības iestādi.

Latvijas pieredze var būt interesanta un noderīga citām valstīm, lai mazinātu fiziskās drošības draudus valstī.

Dr.habil.sc.ing Kārlis Krēsliņš