Juris Rubenis

Brāļu draudzes Jaunā Gada izraudzītais lozungs: „Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.” (Ecēhiēla 36:26-27)

Jaunā Gada novēlējumos mēs bieži lietojam vārdu JAUNS! Piemēram, vēlējot jaunus panākumus. Kāds domātājs ir sacījis, ka satiekot kaut ko jaunu, ir tā, ka Tu izbīsties. Ja Tu saki: „Vai, kāda skaista jauna lietiņa.” Tad tomēr tas nav nekas jauns, tā ir jaunā lieta vecās kombinācijās.

Patiesi saskarsmē ar kaut ko Jaunu, tas vienmēr izbiedē. Bībelē un pamodinošas dzīves notikumos nepārtraukti satiekam patiesi izbiedētus cilvēkus. Baiļu iemesls ir skaidrs, ja es satieku kaut ko patiešām jaunu, tad es nezinu un nevaru zināt, ko ar to darīt. Tad es nezinu, kā rīkoties. Ja piedzīvotais ir patiešām kaut kas jauns, tad mana vecā pieredze vairs neder. Tad man kaut kas jāmācās pilnīgi no jauna. Tāpēc nav pārsteigums, ka lieli garīgi notikumi cilvēkus izbiedē. Tu nonāc situācijā, kādā iepriekš nekad neesi bijis.

Katrs Jaunais Gads ir ziņa par kaut ko tiešām jaunu šajā esamībā, kas vēl gaida uz mani. Es visu vēl nezinu. Es visu vēl neesmu iemācījies kontrolēt. Tas, ko es redzu un aptveru vēl, nav viss. Tikai dažas reizes savā dzīvē esmu saticies ar kaut ko jaunu. Un tās sajūtas man vēl neizdzēšami ir palikušas atmiņā.

Viena Tava pātības daļā skaidri jūt, ka tas ir nepieciešams. Tieši to es ilgstoši un visbiežāk neapzināti esmu meklējis. Taču šī atskārsme otrā Tavā pātības daļā izraisa milzu izbailes, jo ja tā ir patiesība, tad gandrīz viss manā dzīvē ir jāpārveido. Un tas šķiet ir pārāk daudz prasīts.

Man jāatzīst, ka satiekoties ar kaut ko pilnīgi jaunu, arī es esmu reāli nobijies. Esmu vispirms dažus soļus atkāpies, aiz bailēm no milzīgām pārmaiņām, ko tas izraisīs. Aiz bailēm atvērties kaut kam nesaprotami jaunam. To ko es vairs nespēju kontrolēt un saprast. Protams, pēc kāda laika es tomēr uzdrīkstējos spert soli atkal uz priekšu. Taču tas nav bijis viegli. Satikties ar kaut ko pavisam jaunu sevī, pasaulē, esībā ir ļoti satraucoši un satricinoši. Taču tas Tevi patiešām maina.

Jaunais Gads iestājas, tad, kad mēs saskaramies ar patiešām kaut ko jaunu. Tas ir kaut kas, ko mēs piedzīvojam pašā sevī. „Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu.” Tāda ir satikšanās ar Dievu. Izrādās, ka jaunais nāk nevis no jaunām idejām, bet no jaunas sirds un jauna gara.

Ko tas nozīmē? 25. decembris līdz 6. janvārim noslēdzas vecais un sākas jaunais gads. Galvenais notikums šajā laika posmā ir Jēzus Kristus piedzimšana manī. Tas, kas mūs uzrunā Ziemassvētkos, bet ko, iespējams, nesaprotam, bet kā magnētisma vilkmi jūtam ir tas, kas vēlas piedzimt mūsos. Es satieku kādu, kas reprezentē manī mītošo jauno cilvēku, to, kas es visdziļākajā nozīmē esmu. Un pēc kā es apzināti vai neapzināti ilgojos.

Tā ir jaunā dzīve manī, kas vēlas dzimt. Dzimšana vienmēr norāda uz iekšējiem procesiem. Neviens cilvēks nepiedzimst no ārpuses. Tas norāda uz patiesi jaunu avotu, tāpēc mums vajag nevis jaunās idejas vai koncepcijas, bet vispirms jaunu sirdi.

Runa ir nevis par Tavu garu, bet par to, kas notiek vai nenotiek Tavā sirdī.

Sirds-mūsu garīgais centrs., no kura izriet pārējās aktivitātes-mentālā, emocionālā, fiziskā veidā. Sirds apvieno tās lietas, kuras prāts nespēj aptvert. Sirds-cilvēka centra metafora. Vieta, kurā liesmo Dievišķā noslēpuma tagadne. Sirds- esības viduspunkts, tajā zemapziņa satiekas ar apziņu, dziļumi ar augstumiem un svētais ar ierobežoto. Šī vieta vienmēr deg. Sirds- iekšējais avots. Atliek vien brīnīties, kāpēc cilvēki, tik maz smeļ no šī avota – sirds. Sirds- dzīvības avotu straume. Lai savā sirdī varētu atrast mieru un kļūt ar vienotu esību ar Dieva noslēpumu. Sirds- ieejas durvis, kas ved cilvēku sastapties ar Dievišķo noslēpumu. Lūgšanas vārdu skaņa ir saistīta ar sirdspukstiem, un tas noved Tavas personas centrā- dzīvības gaismā. Ap to tiek apvienots viss cilvēka, emociju un kaislību SPEKTRS. Tas, kas neapvienojas ap sirdi, ir soli pa solim, jāatlaiž. Tā veidojas cilvēka personiskās dzīves jaunā ievirze, kas pārmaina attiecības ar citiem cilvēkiem. Tas ir ceļš no galvas domāšanas pie sirds domāšanas. Tāpēc sirds lūgšana cilvēku noved pie paļāvības pilnīga miera. Tā ir mīlestības atklāšana. Piedzīvojot mīlestību, Tevi iedrošina atbildēt. Mīlestība ir nevis, ko Tu dari, bet kā Tu dari. Tāpēc svarīgi ir atrast savu sirdi, nonākt tajā, pamosties tajā, un dzīvot tajā. Tas ir vislielākais mūsu dzīves uzdevums. Iepazīt un pieņemt to. Sākumā mēs to nesaprotam. Parasti tas noskaidrojas tikai dzīves otrajā pusē.

Dievs nevis triviāli novēl Laimīgu Jauno Gadu, bet noliek mūsu priekšā apsolījumu. „Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.” (Ecēhiēla 36:26-27)

Ko Tu vēlies Jaunajā Gadā? Es vēlētos tikai vienu lietu- jaunu sirdi, kas jūt, mīl, uztver un apvieno.

Jaunu sirdi un jaunu garu! Āmen!