„Divas šķietami nesavienojamas koncepcijas spēj vienlaicīgi attēlot dažādus patiesības aspektus … Tās spēj pēc kārtas kalpot faktu demonstrācijā, pat neiestājoties tiešā konfliktā.” (Luijs de Brojī -Louis de Broglie, franču fiziķis).
Atbilde: Brīnumaina piedzimšana no Svētā Gara. Nevainīgā Marija kļuva grūta pārdabiskā veidā. Tāds ir Jēzus sākotnējās dzīves apraksts, ar kuru varam iepazīties evaņģēlijā, taču ieskatīsimies arī zinātniskajā laukā, lai rastu ieskatu, par to, kā tas ir iespējams, kas sen jau pastāv…
Trīssimtus gadus atpakaļ zinātnieks Īzaks Ņūtons daudz domāja par gaismas īpašībām. Viņš veica dažādus eksperimentus. Viens no tādiem bija gaismas atstarošana no spoguļiem un izlaižot to caur prizmām. Zinātnieks nonāca pie secinājuma, ka gaisma sastāv no daļiņu plūsmas. Aptuveni tajā pašā laikā kāds cits Nīderlandes zinātnieks Kristians Gjuigens arī izdarīja virkni eksperimentu un secināja, ka gaisma ir viļņveidīga. Taču tajā laikā Ņūtona autoritāte bija tik spēcīga, ka zinātniskajā pasaulē gandrīz nemaz neievēroja Gjuigensa idejas. Pēc simts gadiem Tomass Jangs publicēja savus spīdošos eksperimenta rezultātus, kas demonstrēja gaismas interferenci, kas tika izlaista caur divām spraugām. Sasniegtie rezultāti apstiprināja viļņu gaismas teoriju.
Taču tikai XIX gadsimtā tika atzīta viļņu teorija ar Klarka Maksvela palīdzību. Maksvels pierādīja, ka gaismai piemīt elektriskais un magnētiskais lauks.
1900. gadā Maks Planks izvirzīja tā dēvēto kvanta teoriju par to, ka gaisma sastāv no mazām daļiņām- kvantiem.
Rodas jautājums, kā gaismu raksturot vai viļņveidīgu, vai kvantu plūsmu?
No vienas puses dažas pazīmes, piemēram, difrakcija un interference ir raksturīgas tikai viļņu teorijai. No otras puses, tādas parādības, piemēram, gaismas mijiedarbība ar atomu sistēmu, fotoelektrisko efektu, kā arī diskrētā spektrālās līniju eksistence ir izskaidrojama tikai kvantu teorijas terminiem.
No tā izriet, ka dažādi apstākļi ir izskaidrojami dažādi šķietami nesavienojamos un pretrunīgos aprakstos.
Kvantu teorijas attīstības laikā, tās izskaidrošanai talkā nāca arī matemātiski risinājumi.
Luijs de Brojī (Louis de Broglie) franču fiziķis. Franču fiziķis Luijs de Brojī (1892 – 1987) 1923. gadā izteica hipotēzi, ka starp gaismas un vielas īpašībām pastāv dziļa analoģija. Viņš pieņēma, ka divējādas īpašības piemīt ne tikai gaismai (vai elektromagnētiskajam starojumam), bet arī daļiņām, un viļņu –korpuskulu duālisms ir matērijas vispārīga īpašība.
Klasiskajā filozofijā duālisms tiek raksturots kā attiecības starp prātu un matēriju. Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
Ņemot vērā, ka Bībelē ir teikts ka gars kļuva par miesu, tad arī šajā gadījumā apziņa jeb doma ir primārā, no domām , garīgā avota sastāv Visums, un matērija ir sekundāra. Tā ir domas, garīgās avota projekcija šajā realitātē.
Sengrieķu filozofi – Sokrāts, Platons, Aristotelis – jau sen ir izskaidrojuši pasaulei to, ka lietas jeb matērija ir otršķirīga, primāra vienmēr būs dvēsele, ideja, viss nemateriālais.
No garīgā viedokļa duālisms ir nekas cits kā nemitīga Gaismas cīņa ar Tumsu.
Interesanta doma tiek ietverta Bībelē aprakstā par Jēzu Kristu, ka Viņš jau bija pirms piedzimšanas. Kā to saprast? Jēzus Kristus kopā ar Tēvu atrodoties ārpus laika no Piektās dimensijas piedalījās pasaules radīšanā. Tikai pēc tam Dievs sūtīja savu Dēlu uz zemi, (Trešā dimensija) lai piedzimtu kā cilvēka bērns, taču Dieva iemiesojums, lai glābtu pasauli.
Jēzus Dieva Dēls mira pie krusta, mūsu grēku dēļ. No mums ir atkarīgs pieņemt, saprast un dzīvot tajā, ko Dieva Dēls ir atstājis.
„Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. “(Rom 8:1-17)
Jēzus cilvēka dēls un Dieva Dēls, kā tas ir iespējams? „ Jo Dievam nekas nav neiespējams.” (Lūk 1:37)
0 komentāri
Uzraksti, ko domā