Materiālu tulkoja un apkopoja Ilze Saulīte

Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Izraēlas delegācija devās ar melnām lentītēm, tā pieminot vienpadsmit Izraēlas sportistus, kurus palestīniešu kaujinieki pirms četrdesmit gadiem noslepkavoja Minhenes olimpiādes laikā. Uz šādu žestu izraēliešus pamudināja Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Žaka Roges atteikums pieminēt traģēdiju olimpiādes atklāšanas laikā, veltot Izraēlas sportistu piemiņai vienu minūti klusuma brīdi. AFP Last updated: July 28, 2012

Palestīniešu pašpārvalde izteica pateicību SOK par atteikšanos noturēt klusuma brīdi Izraēlas sportistu piemiņai. Palestīniešu pašpārvaldes (PP) oficiālā ziņu aģentūra „Vafa”  pārraidīja, ka palestīniešu Futbola federācijas vadītājs Jibril Rajoub nosūtījis vēstuli SOK, izsakot pateicību par Roges pausto nostāju. „Sports ir mīlestības tilts, kas visus  vieno un izstaro mieru. Sportam nav jākalpo par faktoru, kas šķeļ un veicina rasismu,” rakstīja Rajoub – bijušais PP drošības dienesta komandieris. Izraēlas amatpersona par palestīniešu pausto nostāju sacīja: „Ja Palestīnas pašpārvaldes vadība nevēlēsies norobežoties no teroristiskās pagātnes un negribēs atzīt Minhenes slaktiņu par brutālu teror-aktu, tad Izraēlai radīsies nopietni jautājumi par tās patiesajiem nolūkiem centienos sasniegt mieru un izlīgumu.” Izraēlas Ārlietu ministrijas pilnvarotā persona Danijs Ajalons pauda nosodījumu Palestīnas pašpārvaldei par vēstules saturu, kurā aicinājums veltīt klusuma brīdi izraēliešu upuriem  nosaukts  par rasismu: „Nē, izraēliešu  noslepkavošana tikai par to, ka viņi bija izraēlieši,  ir rasisms, nevis lūgums godināt viņu piemiņu,” – tā Ajalons rakstīja Facebook – „Turklāt, Palestīnas pašpārvaldes mediji attēlo Minhenes teroristus kā zvaigznes, kuru iemītajās pēdās jāturpina iet. Tagad, vairāk kā jebkad agrāk, ir nepieciešama minūte klusuma, lai ne tikai godinātu vienpadsmit nogalināto Izraēlas sportistu piemiņu, bet arī, lai demonstrētu opozīciju tiem, kas slavina slepkavas kā varoņus un aicina citus sekot viņu piemēram.”

The Jerusalem Post; „PA thanks IOC for refusing Munich victims  memorial”

Četrdesmit gadu laikā nogalināto sportistu tuvinieki bija atkārtoti vērsušies pie Starptautiskās Olimpiskās komitejas ar lūgumu iekļaut vienu minūti garu klusumabrīdi olimpiādes atklāšanas laikā – kad tiek pārstāvēta Izraēla, taču bez panākumiem. Šogad upuru tuvinieku un Izraēlas delegācijas lūgumam pievienojās arī vairāku valstu vadītāji, kuri uzskata, ka Minhenes olimpiādes slaktiņš nav tikai Izraēlas traģēdija, – tas bija globālā terorisma izpausmes veids, kas mūsdienās ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem draudiem mieram pasaulē. Pret to ir jācīnās kopīgiem spēkiem nākotnes civilizācijas labā, un terorisma upuru pieminēšana ir neatņemama sastāvdaļa šajā cīņā par mieru, brīvību un demokrātiju. Ar klusuma brīdi tiek godināta upuru piemiņa, pausta līdzjūtība upuru tuviniekiem, tiek atklāti nosodīts terorisms un pausta nostāja cīnīties pret to, – tā ir apņemšanās norobežoties no jebkāda veida diskriminācijas, ksenofobijas un naida. Tāpat kā 1972. gadā bija vērojama atšķirīga sportistu nostāja pret uzbrukumu olimpiādes dalībniekiem, tā arī šodien vairāku tautu delegācijas un sportisti izrādīja iniciatīvu, dažādos veidos paužot solidaritāti ar Minhenes olimpiādē bojā gājušo sportistu ģimenēm. 1972. gadā olimpiādes laikā Minhenē atradās sportisti, kuri protestēja pret lēmumu turpināt spēles, it kā nekas briesmīgs nebūtu noticis. Tika noturēts piemiņas pasākums un sacensības turpinājās. Taču daži sportisti sakravāja mantas un devās mājās, nespējot savienot nāvi, ciešanas un zaudējumus ar sacensībām un uzvaras prieku. 2012. gada spēļu laikā Itālijas komanda un citu tautību sportisti rada iespēju pieminēt Minhenes traģēdiju, neskatoties uz SOK noraidošo attieksmi, tā atgādinot pasaulei, kas notika olimpiādes vēsturē pirms 40 gadiem, apliecinot, ka izraēliešu sportisti nav aizmirsti, vienlaicīgi demonstrējot nesamierināšanos ar SOK pausto attieksmi.

Franču peldētājs Fabiens Gilots pēc komandas uzvaras 400m distancē dalījās priekā ar līdzjutējiem, paceļot roku un demonstrējot tetovējumu ebreju valodā: , בלעדיהם כלום אני kas nozīmē: „Bez viņiem es neesmu nekas.” Fabiens paskaidroja, ka veltījis šo uzrakstu savas vecmāmiņas vīram Maksam Goldšmitam– ebrejam, kurš izdzīvoja Aušvicā un kuram bijusi liela ietekme sportista dzīvē. July 31, 2012 By Norman Lebrecht

Minhenes olimpiādes traģēdija 1972 Vairāk par Minhenes olimpisko spēļu traģēdiju skatieties:1972 Munich Olympics Massacre of Israeli Atheletes

http://www.youtube.com/watch?v=gEy5OOS1eAI Tragedy of the Munich Games

http://www.youtube.com/watch?v=JyWCccQ_kTo&feature=endscreen The Tragedy of the Munich Games – clip 2

http://www.youtube.com/watch?v=TtKoBDbTsZk

„Es darīšu Jeruzalemi par paceļamu sacīkstes akmeni visām tautām; visi, kas lūkos to pacelt, sagriezīs sevi uz tā…” Cak12:3

Pēc vairākām dienām un karstām debatēm plašsaziņas līdzekļos, Starptautiskā Olimpiskā komiteja negaidīti pārsteidza pasauli, ar klusuma brīdi godinot 1972. gada olimpiādē bojā gājušos Izraēlas sportistus. Kaut gan tas nenotika olimpiādes atklāšanas laikā, kā lūdza Izraēlas delegācija un upuru tuvinieki, šāds solis liek cerēt, ka Rietumu civilizācijas sirdsapziņas balss vēl nav zudusi. SOK tika pārmesta dubultstandarta izmantošana, jo pieminēt citu traģēdiju upurus olimpiādes laikā tā atrada iespējas. Tāpat pārmetumi izskanēja par mēģinājumiem izdabāt arābu propagandai. „Miera labad” kopš 1996. gada SOK ir atzinusi palestīniešus par tautu, ļaujot tās delegācijai pievienoties olimpiskajām spēlēm, pārstāvot „savu valsti.”

Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abbas fotogrāfija Londonas olimpiādē redzama blakus citām godājamām valstu galvām. Un šogad uz brīdi, olimpiādes pirmajās dienās, jau arī Izraēlas galvaspilsēta Jeruzaleme tika pierakstīta palestīniešu teritorijām kā galvaspilsēta. Vēlāk SOK pārvietoja Jeruzalemi tur, kur tai jābūt – uz Izraēlu, izraisot protestu vētru. Lai izvairītos no konflikta, SOK vispār izņēma galvaspilsētu nosaukumus no pārstāvēto tautu saraksta, lai viss būtu „politkorekti.” Izraēlas sportistus 1972. gadā nolaupīja un nogalināja palestīniešu teroristiskais grupējums „Melnais septembris.” Ir izskanējis apgalvojums, ka teror-aktu tolaik finansēja pašreizējais Palestīnas pašpārvaldes prezidents
Kādēļ ir tik problemātiski pieminēt traģēdijas, kas skārušas ebreju tautu, un izteikt nosodījumu terorismam  pret  Izraēlas valsti? Tādēļ, ka tas prasa atbilstošu rīcību – norobežošanos no antisemītisma, cīņu pret melu propagandu, rasismu un globālo terorismu. Tādēļ, ka upuru piemiņas godināšana ir attieksme, kas pauž nosodījumu rasu naidam un jebkādai

diskriminācijai, vienlaicīgi prasot pieņemt mērus, lai nekas līdzīgs nevarētu atkārtoties. Tādēļ šodien daudzi arī nevēlas pieminēt un nosodīt Holokausta traģēdiju, vai pat aizstāv kustību, kas noliedz Holokaustu.Mahmuds Abbas, kurš noliedz Holokaustu un arī nenožēlo 1972. gadā paveikto Minhenē. Vienīgais no arābu līderiem, kurš 1972. gadā nosodīja uzbrukumu izraēliešiem, bija Jordānijas karalis Huseins. Olimpisko spēļu mērķis sākotnēji bija vienot tautas pāri politikai un rasu naidam. Šo miera ilūziju sagrāva 1972. gada teroristu uzbrukums olimpiādei Minhenē. Nevēloties saukt lietas īstajos vārdos, SOK šodien apliecina, ka sports un politika tomēr ir savienojami. Jan Markell July 31, 2012 

Nav iespējams būt Izraēlas draugam, nenosodot uzbrukumus, kas tikuši vērsti pret ebreju tautu un nedarot neko, lai mazinātu antisemītismu mūsdienās. Tas ir izaicinājums, pirmkārt, kristiešiem, kuri saņēmuši Svētos Rakstus un Glābēju Jēzu no ebreju tautas. Aizstāvot savas ticības vecāko brāli Izraēlu, mēs vienlaicīgi rūpējamies arī paši par savu nākotni.

Augusts 2012;  [email protected]