2014.gada 24.maijā Latvijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Latvijas pārstāvībai Eiropas Parlamentā jāievēl astoņi deputāti.

Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles atskaite par padarīto.

Panākta ES finansējuma piešķiršana “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektam

Eiropas Parlaments līdz ar 2014.-2020. gada daudzgadu budžetu apstiprināja arī jaunu ES finanšu instrumentu – CEF (Connecting Europe Facility – Eiropas Savienošanas instruments) ES nozīmes transporta, enerģētikas un digitālo tīklu infrastruktūras projektu īstenošanai. Roberts Zīle kopā ar kolēģiem panāca to, ka šim finansējumam būs piesaistīti arī ES Kohēzijas fonda līdzekļi. Tas nozīmē, ka Baltijas valstīm paveras iespēja īstenot “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektu (no Tallinas līdz Varšavai), no ES saņemot finansējumu 85% apmērā no projekta kopējām izmaksām. Vēl pirms divarpus gadiem „Rail Baltica” nebija iekļauts ES prioritārajos projektos, un tam bija iespēja saņemt tikai 30% ES līdzfinansējumu.

Veicināta Baltijas valstu enerģētikas neatkarība

Roberts Zīle rīkojis vairākas starptautiskas konferences un sarakstījis neskaitāmas publikācijas, lai veicinātu ES un Latvijas sabiedrības izpratni par Baltijas valstu enerģētiskās atkarības no Krievijas problēmu. “Eiropas Savienošanas instrumenta” (CEF) enerģētikas sadaļā tika panākts, ka projekti gāzes un elektroenerģijas piegāžu diversifikācijai var saņemt ES atbalstu līdz pat 75% apmērā no izmaksām. Par šo naudu Baltijas valstis varētu uzbūvēt reģionālu sašķidrinātās gāzes termināli, ja būtu tāda politiskā griba.

Panākta ES izpratne par riskiem, ko rada lielās nerezidentu naudas klātbūtne Latvijā

Strādājot pie Eiropas Parlamenta pozīcijas par eiro ieviešanu Latvijā, sarakstot daudzas publikācijas un sniedzot intervijas gan Latvijas, gan ārvalstu medijiem par Latvijas iestāšanos eirozonā, mūsu finanšu sistēmu, eirozonas krīzi un virzību uz banku savienību, R. Zīlem izdevās pievērst ES amatpersonu uzmanību un iekļaut attiecīgā Eiropas Parlamenta rezolūcijā atsauci uz riskiem, ko Latvijas finanšu sistēmai rada lielais nerezidentu naudas īpatsvars banku sektorā. Būtiski, ka pateicoties Eiropas Parlamenta stingrajai nostājai ir izdevies panākt ES Banku savienības izveidi ar vienotu banku uzraugu, kas nozīmē, ka arī nerezidentu naudas plūsmas tiks uzraudzītas daudz stingrāk.

Termiņuzturēšanās atļauju tirgošana aktualizēta ES līmenī

Pateicoties Roberta Zīles aktivitātēm, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā līdzās ES pilsonības tirgošanas nosodīšanai tika izteiktas bažas arī par termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas praksi atsevišķās ES dalībvalstīs. Eiropas Komisija tā rezultātā apņēmās nākotnē rūpīgi sekot šādām dalībvalstu investīciju programmām, kas apdraud drošību un finanšu caurskatāmību visā Šengenas zonā. Paredzams, ka nākamajā sasaukumā Eiropas Parlaments pieprasīs Eiropas Komisijai konkrētu rīcību šo programmu ierobežošanai.

Apstādināta Latvijas ostām nelabvēlīga ES regulējuma virzība

Roberts Zīle kopā ar kolēģiem ir iebildis pret tādu ES regulējumu ostām, kurā netiek ievēroti atšķirīgie ģeogrāfiskie un tirgus apstākļi, kādos tās darbojas. Ir panākta ES izpratne, ka jāņem vērā specifiskie konkurences apstākļi, kādos atrodas Latvijas un citu Baltijas valstu ostas, sastopoties ar Krievijas diskriminējošo politiku. Eiropas Parlaments rezultātā nav nobalsojis par Latvijai nelabvēlīgo jauno Ostu pakalpojumu direktīvas projektu.

Stiprinātas aviopasažieru tiesības

Roberts Zīle ar kolēģiem Eiropas Parlamentā panāca tādu ES aviopasažieru tiesību regulējumu, kas nodrošinās lidojumu galīgās cenas godīgu norādīšanu aviokompāniju mājas lapās un reklāmās, tajā ietverot arī nodevas par maksājuma administrēšanu un banku maksājuma karšu izmantošanu. Eiropas Parlamenta atbalstītais regulas variants novērš arī aviokompāniju iespējas aizbildināties ar ārkārtējiem apstākļiem tad, kad realitātē tādu nav, un neizmaksāt kompensācijas pasažieriem par aizkavētiem vai atceltiem reisiem.

Pastāvīgi norādīts uz Krievijas radītajiem riskiem kaimiņvalstīm

Roberts Zīle vēl pirms Ukrainas krīzes daudzkārt brīdināja ES kolēģus par Krievijas ārpolitikas patieso mērķi – būtisku ģeopolitiskās ietekmes palielināšanu savu kaimiņvalstu, tostarp Baltijas valstu, teritorijā un Krievijas impērijas faktisku atjaunošanu Eirāzijas savienības veidolā. Pateicoties Roberta Zīles un viņa kolēģu aktivitātēm, Eiropas Parlamentā ir panākta izpratne, ka attiecībās ar Krieviju ES nepieciešams ieņemt vienotu nostāju un vadīties no ES kopējo interešu un vērtību viedokļa.

Panākts Baltijas valstu dzelzceļa uzņēmumiem izdevīgs ES dzelzceļa regulējums

Strādājot pie ES vienotās dzelzceļa tiesību aktu paketes, Robertam Zīlem kopā ar kolēģiem izdevās panākt vairākas Baltijas valstu un Somijas dzelzceļa uzņēmumiem būtiskas atrunas, kas saistītas ar to unikālo situāciju – cita platuma sliedēm un vēsturisko saistību ar Krievijas dzelzceļa telpu. Šīs atrunas nodrošina, ka ES likumu dēļ netiek apgrūtināta Baltijas valstu dzelzceļa pārvadātāju konkurence ar Krievijas un citu trešo valstu pārvadātājiem.