“Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu. 
Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā.
Tavi namdari jau steidzas šurp, bet tavi postītāji un iznīcinātāji dodas projām no tevis.
Pacel savas acis un raugies visapkārt! Viņi visi jau sapulcējušies un nāk pie tevis! “Tik tiešām, ka Es dzīvoju,” saka Tas Kungs, “kā dārgas rotas tu apliksi viņus ap sevi un apjozīsies ar viņiem kā līgava ar jostu.
Jo tavas drupu vietas, tavi tuksneši un tava izpostītā zeme būs turpmāk taviem iedzīvotājiem par šauru. Tavi postītāji tad jau būs projām.” (Jes.49:13) 

“Paņem šo rakstu vietiņu savai dzīvei un zini, ka šajā gadā tas Kungs Tevi ceļ. Īpaši Tevi. Viņš ir ar Tevi, būs ar Tevi un paliks ar Tevi, un nekad Tevi nepametīs. Kaut arī Tu dzīvo nedraudzīgā vidē Tev ir misija, bet visi Dieva dotie apsolījumi ir Tev dāvināti.” (“Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške)