SPEKTRS.COM brīdināja, par bīstamības iespējamību, ja Saeima lems piešķirt pareizticīgajiem ziemassvētkiem valsts svinamu dienu 7. janvāri.Krusta karus nomaina ikonu karš? Viedoklim pievienojas arī Dzintra Hirša: par brīvdienu piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanai  un Drošības Policija.

Drošības policijas priekšnieks intervijā Nekā Personīga apliecina – no kara zonas atgriezušies musulmaņu radikāļi mūsu valsts drošībai rada nopietnu apdraudējumu. Vēl sarunā Normunds Mežviets atklāja, ka nopietni savu ietekmi Latvijā izvērsusi Pareizticīgo baznīca, apmācot jauniešus un piesaistot savām aktivitātēm arī latviešus. Baznīca sev cenšas piesaistīt latviešus un jauniešus,-ziņo spektrs.com/TVNET.LV

- Kāda ir Latvijas musulmaņu kopienas aina? Vai ir redzami kādi radikalizācijas procesi?

Mežviets: - Mūsu musulmaņu kopiena ir salīdzinoši neliela, salīdzinot ar citām kopienām citās Eiropas valstīs. Un musulmaņu kopienas locekļi ir samērā labi integrējušies sabiedrībā. Protams, es neslēpšu, ka mūsu dienesta redzeslokā periodiski nonāk cilvēki, kurus mēs varam raksturot kā ekstrēmus vai radikāli tendētus. Un viņu operatīvai kontrolei pievēršam īpašu uzmanību.

- Cik tādu cilvēku ir? Tie ir daži, desmiti?

Mežviets: - Tie ir vairāki cilvēki. Precīzu skaitu es atturēšos komentēt.

- Vai tie ir, ja tā var teikt, «īstie musulmaņi», kas tādi piedzimuši, vai arī tādi, kas pieņēmuši šo ticību salīdzinoši nesen?

Mežviets: - Tie ir gan šajā ticībā dzimuši cilvēki, gan tie ir arī konvertīti.

- Kādā veidā notiek Latvijā dzīvojošu musulmaņu savervēšana karošanai ārvalstīs?

Mežviets: - Mūsdienās terorisma draudu kontrolē negatīvu lomu diemžēl ieņem internets un modernās tehnoloģijas. Un ir neskaitāmi gadījumi, kad cilvēki radikalizējas praktiski vienīgi internetā, viņi internetā uzņem islāmistu propagandu, sakontaktējas ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, nodibina kontaktus, izveido informācijas apmaiņu, dodas pat uz terorisma riska reģioniem, lai piedalītos karadarbībā.

- Vai tas notiek arī ar musulmaņiem Latvijā?

Mežviets: – Atsevišķi gadījumi ir bijuši. Jā.

- Vai ir iespējams sagatavot cilvēkus šeit internetā, lai tie rīkotu teroraktus?

Mežviets: – Jā, jo internets ir pilns ar terorisma apmācības materiāliem, kur iespējams iegūt informāciju, kā apieties ar šaujamieročiem, kā izgatavot sprāgstvielas, tā ka praktiski ir iespējams tāds variants, ka cilvēks, kurš ir radikāli tendēts, nekad mūžā nav ticies savā valstī ar ekstrēmi tendētām personām, viņš neapmeklē nekādas lūgšanu vietas, nepiedalās diskusijās, visas darbības veic tikai un vienīgi internetā, radikalizējas, kontaktē, nodibina sakarus un dodas arī uz terorisma riska reģioniem, lai iesaistītos karadarbībā. Ņemot vērā, ka šis cilvēks musulmaņu vidē fiziski nekur nefigurē, specdienestiem ir objektīvas grūtības iegūt par viņu informāciju. Žargonā runājot – viņš nekur nav «izgaismojies».

- Raugoties uz termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāju profīlu, vai ir cilvēki, kas ir nākuši no šādām riska valstīm un kuriem atļaujas ir atteiktas?

Mežviets: - Termiņuzturēšanās atļaujas pieprasa arī cilvēki no riska valstīm, un līdz šim ir atteikts arī. Jā.

- Pamatojoties tieši uz to, ka šiem cilvēkiem varētu būt nelabi nodomi, šeit dzīvojot Latvijā?

Mežviets: – Jā.

- Par Latvijas pilsoņiem, kas karo Ukrainā separātistu pusē, no presē pieejamās informācijas redzams, ka šie cilvēki ir nākuši no nacionālboļševikiem. Vai šīs organizācijas biedru loma ir novērtēta šai aspektā? Un ja jā, tad kā?

Mežviets: -Nacionālboļševiki spēlē ļoti nozīmīgu lomu Ukrainas krīzes kontekstā. Separātistu grupējumos, kas cīnās pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem, ir ļoti liels īpatsvars tieši šo nacionālboļševiku atbalstītāju. Šī kustība Krievijā pastāv vairāk nekā 20 gadus, savulaik tajā darbojušies vairāki tūkstoši cilvēku, kas joprojām saglabājuši uzticību šiem ideāliem. Un, lai iesaistītos karadarbībā Ukrainā, tiek izmantota kustības infrastruktūra, tiek mērķtiecīgi vervēti, apmācīti, nacionālboļševikiem ir pašiem savi kaujas grupējumi, un tāpēc tā nav sagadīšanās, ka daļa no tiem, ko Drošības policija ir identificējusi kā personas, kas piedalās karadarbībā, viņas ir saistītas ar nacionālboļševiku kustību Latvijā.

- Par citiem apdraudējumiem. Nepilsoņu kongress, Par dzimto valodu – šīs organizācijas bija minētas pērnā gada DP pārskatā kā tādas, kas šķeļ sabiedrību un darbojas ar Latgales separātisma idejām. Cik tās ir populāras krievvalodīgajā sabiedrībā?

Mežviets: – Manā vērtējumā Nepilsoņu kongress nav domubiedru grupa, kas būtu īpaši populāra Latvijas krievvalodīgo sabiedrībā. Es vēlētos akcentēt, ka Nepilsoņu kongress vispār nav organizācija. Tā nav oficiāli reģistrēta un ir vienkārši domubiedru grupa, kura pretendē publiskajā telpā uz nepilsoņu tiesību aizstāvību. Tā ir neleģitīma struktūra, kurā tikai pēc sev zināmiem principiem notikušas vēlēšanas, kurās it kā nepilsoņi ir ievēlējuši savus priekšstāvjus, lai viņi it kā pārstāvētu nepilsoņus sarunās ar Latvijas valsti un starptautiskajās institūcijās. Patiesībā tas tā nav. Daudzām Krievijas tautiešu politiku realizējušām institūcijām ir raksturīga vēlme uzdot vēlamo par esošo.

- Cik liela ir Pareizticīgo baznīcas ietekme uz krievvalodīgās sabiedrības viedokli par notikumiem? Un kā Krievijas politiķi to izmanto?

Mežviets: -Krievijā baznīca ir ļoti cieši saaugusi ar valsts varu, tā ir tradīcija Krievijā jau no seniem laikiem. Īpaši pēdējos gados un Ukrainas krīzes kontekstā šī Pareizticīgās baznīcas līderu saistība ar Krievijā valdošo režīmu ir ļoti cieša. Un Krievijas pareizticīgo baznīca uzskata, ka visi pareizticīgie cilvēki, kuri atbalsta reliģiju, viņi veido vienotu veselumu, kas ir ļoti cieši saistīts ar Krieviju un reproducē Krievijas unikālo lomu pasaules civilizācijā.

Krievijas un Latvijas pareizticīgajai baznīcai kā jebkurai reliģiskai konfesijai ir noteikts potenciāls, lai ietekmētu vismaz zināmu sabiedrības daļu.

- Tad jūs varat teikt, ka Krievija var izmantot Latvijā esošo Pareizticīgo baznīcu kā vienu no ietekmes svirām uz šeit dzīvojošiem krievvalodīgajiem?

Mežviets: – Es domāju, ka noteikti. Jā.

- Cik aktīvi viņi to izmanto?

Mežviets: - Pēdējā laikā mēs redzam, ka arī Latvijas Pareizticīgā baznīca kļūst arvien aktīvāka, vairāk attīsta sadarbību ar bērniem un jauniešiem. Cenšas piesaistīt pareizticībai jaunāko paaudzi, aktīvi strādā arī ar latviešiem. Tā ka, protams, Pareizticīgo baznīca ir aktīva.

- Ko tas nozīmē, ka viņi strādā ar jauniešiem un aktīvi iesaista latviešus?

Mežviets: – Paplašinās tas cilvēku loks, kas ir uzticīgs pareizticības vērtībām. Ņemot vērā, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca ir ļoti cieši saistīta ar valsts varu, tad automātiski tiek veidota lojalitāte Krievijai, krievu pasaules konceptam, priekšstatam par Krievijas unikālu ģeopolitisko civilizācijas misiju pasaules kontekstā.