Jautājums un piedāvājums: Lasīju spektrs arhīvu un uzdūros rakstam par zemes magnētisko lauku. Gribu piedāvāt tēmu par antīkām kartēm. Ar antīko karšu saistītām mīklām un noslēpumiem. Tie ir jautājumi bez atbildēm. Pasaulē ir atrastas antīkas kartes. Tās ir atstātas bez ievērības un uzskatītas par fantāziju augļiem.

Senajās kartēs Antarktika parādīta bez ledājiem! Tāda ir Antarktika kartēs, kopš 16 gadsimta, bet Dienvidpolu oficiāli atklāja tikai 1818. gadā. Kā tas var būt? Kā varēja Dienvidpolu bez ledus pareizi iezīmēt antīkajās kartēs? Tas labi redzams Čarla Hapgūda (Charle Hapgood)1966. gada oriģināldarbā ”vecās jūras ķēniņa ģeogrāfiskās kartes” ir antīko ģeogrāfisko karšu studijas pārsteidzošs rezultāts. Arī 18. gadsimtā ģeogrāfs Filips Buašē (Philipe Buache) publicēja Antarktikas karti. Dienvidpols tajā ir bez ledus. Šīs kartes izdošanas laikā, Antarktika vēl nebija oficiāli atklāta.

Kā šādus izskaidrojumus var savienot ar Dievu un Bībeli? Varbūt šīs kartes ir radītas ar kādas augstākas civilizācijas, citplanētiešu palīdzību? Tajā laikā ir izmantotas mums vēl nezināmu, augsti attīstītas tehnikas ar sevišķi precīziem mērinstrumentiem. Bet saskaņā ar mūsu zinātnisko pasaules uzskatu pirms pāris tūkstošiem gadu Zemi apdzīvoja tikai akmens laikmeta cilvēki.

Atbilde: Paldies par piedāvājumu apskatīt tik saistošu tēmu, turklāt ar noslēpuma intrigu. Kurus gan neinteresētu atklāt kādas jaunas zemes teritorijas, lai tās varētu nosaukt savā vārdā un saviļņoti paziņot par to ģeogrāfu asociācijai, taču ātri vien izrādītos, ka iedomāto zemi jau kāds cits sen jau atklājis. Arī Kolumbs tā domāja, taču kā izrādās vadoties arī pēc senlaiku kartēm, 2.gadu tūkstoša vidū pirms Kristus dzimšanas feniķieši apmeklēja Ameriku un gadu tūkstotī pirms mūsu laika skaitīšanas ar kuģi apbrauca Āfriku. Par to saistoši apraksta Hainke Sudhofs (Heinke Sudhoff), savā grāmatā “Piedod, Kolumb” (Sorry, Kolumbus).

Kurš gan nevēlētos jūras dzelmē, vai klinšu aizās atrast pirātu noslēptos dārgumus. Taču atrodot tos un ierodoties krastā ar atradumu, valsts vara piedzīvojumu meklētāju jau sagaidītu ar platu smaidu un pateicības izteikšanu par palīdzību izmeklēšanai. Izrādītos, ka atrasto mantu piederību oficiāli pieteicis kāds cits un jau sen pazaudētais ir meklēts, turklāt juridiski pierādītu, ka atradējam pat neviens procents nepienākas par pūlēm, bet ja tas pretotos, tad apcietinātu par citas mantas nelikumīgu piesavināšanās mēģinājumu.

Salamans reiz teica, ka nekas šajā pasaulē nav jauns. Proti, „Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules.
Vai kaut kas kādreiz notiek, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir kaut kas jauns! – Tas jau sen ir bijis laikos, kas ir bijuši ilgi pirms mums. “ (Sal.māc. 1:9:10)

Par to, ko mēs sajūsmināmies, brīnāmies, vai atklājam, reiz jau ir radīts un atklāts, lai mēs baudītu un priecātos par Dieva varenajiem darbiem un redzētu, ka Dievam nekas nav neiespējams. Un, lai Viņa Godu nepiesavinātos pieminētie citplanētieši. Jāatzīst, ka cik gan paradoksāli arī neliktos, tad citplanētieši būtu tikai radījums nevis Radītājs.

Cilvēkam ir raksturīgi ar prātu neizskaidrojamas un nepierādāmas fiziskas vai garīgas lietas pierakstīt citplanētiešiem, burvjiem, vārdotājiem. Taču mēģināsim noslēpuma lādi atvērt paši, sperot soli pa solim, atverot savu prātu jauniem izaicinājumiem. Un kas lai to zina, varbūt atbilde ir kaut kur pavisam netālu, bet tikai mūsu prāts bijis aizņemts ar ko citu?!..

Vai karšu uzskatāmais piemērs par ziemeļpola vai dienvidpola eksistenci bez ledājiem ir savienojams ar Dievu? Jā, savienojams. Ideāli savienojams.

Papildus jūsu pieminētajām kartēm varētu pievienot arī admirāļa Pirī Reisa kartes, lai arī tā ir vēl vecāku karšu apkopojums un tajās atklātās nianses mūsu zināšanu līmenim  šķiet neaptveramas un arī tajās uzrādās, ka Dienvidpols kādreiz nebija klāts ar ledu, karšu vecums datējams apmēram 10 000 gadu. Tas sakrīt ar Zemes katastrofu –ūdens (grēku) plūdu periodu.

Zemes astronomiskās izmaiņas

SPEKTRS rakstīja par kādu Bībelē aprakstītu piemēru, kas izjauca zemes gaitu astronomiskā nozīmē (Kosmosa pavēlnieks apstādina Sauli un Mēnesi), cilvēka lūgšanas rezultātā, kad zemes rotācija apstājās diennakti.  Tas gan nav uzrādīts šajās kartēs, taču 747. Gadā pirms Kristus dzimšanas babiloniešu karalis Nabonasers ļāva ieviest jaunu kalendāru.

Runājot par senlaiku kartēm šoreiz jāpiemin vēl kāds Bībelē aprakstīts svarīgs un nozīmīgs astronomisks notikums, kas izmainīja zemes nākotni globālos apmēros, kas tiek dēvēti par (ūdens) grēku plūdiem.

Bībelē Jesajas grāmatā (24: 18-20) teikts: “un zemes pamati trīc. Zeme sašķīdīs drupās, tā grīļosies…”

Pieminēto seno karšu precizitāti par poliem bez ledus var apstiprināt dažādos veidos.

Senās zvaigžņu kartes

Ēģiptiešu faraona Hatšepsutas Hatshepsut arhitekta Senmuta (Senenmut), kapeņu griestiem atrada vecu debess karti ar zvaigznāju attēlojumiem. (karte pieejama vismalkākajai izpētei Metropolitēna muzeja interneta vietnē)  Dienvidu pusloks ir attēlots otrā pusē un Oriona zvaigznāja virzību uz nepareizo pusi- austrumiem. Kopumā bija attēlota maiņa no austrumiem uz rietumiem un no ziemeļiem uz dienvidiem. Tas apliecina to, kā debesis izskatījās pirms polu apmaiņas. Varētu jau teikt, ka senatnē dzīvojošie ir kļūdījušies, jo senatnē droši vien nav bijuši tādu precīzu mērinstrumentu kā mūsdienās ,protams, mūsdienu attīstītais prāts lepni varētu būt apmierināts un atradumu ierindot fantāziju un murgu līmeņa kategorijā, taču, ne tik strauji. Viss būtu labi, ja ne viens “bet”.

Tajās pašās kapenēs bija atrasta vēl viena karte, kurā attēlotais debess ķermeņu izvietojums ir tāds pats kā mums ierastais, kaut arī visi zvaigznāji ir pārbīdīti. Šāda veida novirze izskaidro kādu astronomisku parādību -kosmisko katastrofu, kas lieliski viens otru papildina un apstiprina Bībelē teikto.

Abas pieminētās astronomiskās kartes apstiprina pirms un pēc grēku plūdu periodu, kas rezultātā izraisīja zemes ass nobīdi un zemes polu pēkšņās katastrofālās izmaiņas, kas arī piefiksētas senlaiku kartēs. Šāda veida pierādījumi radikāli saknē izmaina sapratni par Darvina pieņēmumu par nemainīgo zemes attīstību miljoniem gadu, kaut gan dažu tūkstošu gadu zemes vēsture pierāda pilnīgi atšķirīgas lietas, tāpēc arī standarta ieprogrammētie prāta uzskati nespējot salīdzināt pretēja veida faktus, pieņem vienu sev izvēlēto “patiesību” visu pārējo atmetot gluži automātiski un, lai spētu savu nostāju apstiprināt, tad nekas cits neatliek, kā nosaucot visu pārējo par fantāziju augļiem.

Zemes ass nobīde

Atgriežoties pie tiešā jautājuma, kā tas iespējams, ka senlaiku kartēs redzamie poli ir bez ledus, taču mūsdienu kartēs ar ledu!

Atbilde ir īsa, taču kā nojaušamspaskaidrojumsir daudz garāks, kas dažkārt prasa papildinājumus nākošos rakstos.

Īsā atbildes versija- zemes ass nobīdes rezultāts. Un tagad sākas pats interesantākais un tas nebūt nav saistāms ar filmu seriāliem, kas parasti beidzas visinteresantākajā vietā, lai skatītājus ieintriģētu skatīties nākamo sēriju, jo jautājums paliek- kas gan tur būs tālāk! Lai ieintriģētu lasītājus, tad varētu teikt, ka žurnālā lapas beigušās un nav vairs vietas kur rakstīt, taču ko darīt, ja žurnāls elektroniskā versijā? Šķiet, ka attaisnojums izpaliek. Šajā gadījumā viss nav tik vienkārši, lai neizskatītos, piemēram, šāda ziņa: „O. Spok.” Ko tas varētu nozīmēt? Jautāju sev sarakstoties internetā ar kādu Krievijas interesentu. Vēlāk noskaidrojās, ka teiktais nozīmē: „Ok, spokojnij noči” (labi, ar labu nakti).

Inženieris-izgudrotājs Otto Muks (Otto Muck) izvirzīja saistošu teoriju par dažādajām kartēm ar citādāku klimatu. Viņš to saista ne tikai ar grēku plūdiem un ūdens līmeņa pacelšonos visā pasaulē, bet arī cita veida katastrofu. Kosmiskā katastrofa. Muks uzskata, ka zemi ietekmējis arī asteroīdu trieciens, kas izraisījis postošas sekas, zemes ass nobīdi, kas arī izraisīja pēkšņās ziemas iestāšanos ziemeļpolā. Par asteroīdu ietekmi viņš raksta grāmatā „Atlanijas noslēpumi”, kurā noskaidro tās pazušanas iemeslu. Grāmata pieejama (bezmaksas) 

Milankoviča teorija

Par Zemes rotācijas ass nobīdi izsmeļoši izskaidro savā teorētiskajā pētījumā ģeofiziķis un matemātiķis, Dienvidslāvijas astronoms un Serbijas zinātnes universitātes loceklis Milutins Milankovičs (Milutin Milankovitch). Zemes ass nobīdi pagātnē autors nosauc par „MILANKOVITCH THEORY”, jeb „Milankoviča cikli”

Viņš to sīki apraksta par tās būtību un ietekme pagātnē, tagadnē un nākotnē.

20. gadsimta pirmajā pusē serbu matemātiķis Milutins Milankovičs pēc vairāku desmitu gadu ilga darba aprēķināja, kā mainīsies Zemes saņemtais saules siltuma daudzums dažādos platuma grādos atkarībā no dažādām Zemes orbitālo parametru savstarpējām kombinācijām un lielumiem. M. Milankovičs pirmais saprata, ka tieši Zemes riņķojuma izmaiņu likumsakarībām var būt izšķiroša nozīme ledāju izveidē.

Tāpat ir zināms, ka ass, ap kuru griežas Zeme dejo , mainot Saules siltuma sadalījumu pa Zemes virsmu.

Lai notiktu tik krasas pārmaiņas, ka uz Zemes parādījās ledāji polos, bija nepieciešams Zemes rotācijas ass pārbīde par aptuveni 20 grādiem. Īslaicīgas svārstībveida kustības rezultātā pārbīdījās arī klimatiskās joslas. Mūsdienās Zemes ass par 23,5 grādiem novirzīta no vertikāles, ko veido Zemes orbītas plakne ap Sauli. Slīpās pozīcijas dēļ vispār kļūst iespējama gadalaiku maiņa, tas arī ideāli sakrīt ar to, kāpēc Bībelē pirms grēku plūdiem netiek piemināti gadalaiki, jo uz Zemes valdīja dievišķi nemainīgi gada laika apstākļi- tropu vasara, visas zemes novados.

To apliecina arī dažādi zinātnieki, ka pirms grēku plūdiem Zemes ass bija gandrīz vertikāla, tātad perpendikulāra Zemes orbītas plaknei. Šādos apstākļos nevarēja veidoties gadalaiki, jo Saules staru krišanas leņķis un līdz ar to arī intensitāte jebkurā punktā uz Zemes virsmas visu gadu ir vienāda. Tātad Dievs uz Zemes radīja ideālus klimatiskos apstākļus- nemainīgu tropu klimatu.

To, ka ziemeļpols kādreiz bija brīvs no ledus apliecina zinātnieku veiktie arheoloģiskie pētniecības darbi šajā reģionā. Piemēram, O.F. Hercs (O.F. Herz) un E.V.Pfitcenmaiers (E.W.Pfitzenmayer) sīkāk izpētīja dziļāk esošās ledus kārtas. Par norisi aprakstot grāmatā „Mammutleichen und Urwaldmenschen in Nordost-Sibirien”

Arvien lielākā dziļumā tas šķita baltāks un trauslāks. Taču tiklīdz šis ledus nonāca normāla gaisa vidē, tas tūlīt pat ieguva dzeltenbrūnu nokrāsu. No tā var secināt, ka dziļākās ledus kārtas, organisku un neorganisku daļiņu piesārņotas, ir iesalušas pēkšņi.

Zemes ass nobīde izmaina visu (lv; eng; rus)  “The tilting of the earth changes everything” Наклон земной оси изменяет всё

Kaut arī pasaulē cenšas noklusēt grēku plūdu ietekmi un izraisītajām krasām izmaiņām uz planētu Zeme un zinātnieku veikumus un pierādītos pētījumus, kas neatbilst evolucionistu uzskatiem, tomēr aizvien biežāk un skaļāk tiek pieteikti jauni atklājumi, redzējumi, izvirzītas hipotēzes un teorijas, kas apliecina Bībeles autentiskumu. Vieni no tādiem šodienas pētniekiem Antarktīdā ir Zacharias Kunuk godalgots režisors, Kanādas ordeņa virsnieks un pētnieks Ian Mauro no Kanādas pētniecības katedras.

Raksta autors: Ian Mauro

„Iespējams, ka viens no neparastākiem un aizraujošākiem stāstiem, kas nācies dzirdēt no eskimosiem ir par zemes ass nobīdi, kas ir ietekmējis mūsu Zemes klimatu. Kaut arī tas šķiet neticami, taču visas eskimosu ciltis stāsta par fenomena iespējamību. Video rullītī no Igloolik cilts pārstāvis Japiti Palluq runā par zemess ass nobīdes ietekmi.

Kad pirmo reizi mēs dzirdējām par šādu fenomenu, mēs domājām, ka tas ir ļoti dīvaini, taču visu cilšu (Pangnirtung, Iqaluit, Resolute Bay un Igloolik) vecās paaudzēs pārstāvji stāsta vienu un to pašu un apliecina stāsta realitāti.
Vecaji no Nunavutas apliecināja, ka saule un zvaigznes mainījušas debess stāvokli. Saule tagad aust augstāk un tādējādi diena kļuvusi garāka. Runājot par inuītiem ir jāņem vērā, ka ceļošana ziemas mēnešos orientējoties pēc zvaigznēm ir ierasta lieta, tāpēc šo sfēru labi pārzina.

Sarunā ar cilšu vecajiem mēs uzzinājām, ka Zeme ir it kā noliekusies Saules virzienā. To viņi pierāda ar to, ka saule horizontā atrodas augstāk un diena kļuvusi garāka. Ir kļuvis siltāk, kas nav raksturīgs arktiskai ekosistēmai. Kā paskaidroja arī Japiti video rullītī, tad radījis izmaiņas arī dzīvnieku migrācijas maršrutu. Temperatūras izmaiņas rezultātā ledus kļuvis trauslāks un plānāks. Savukārt situācija līdzinās tvaiku gāzes ietekmes teorijai,(vēlāk zinātnieku atzīta).

Domājot par šādu iespējamību es pētīju, ko par to ir teikuši citi zinātnieki. Es atradu divus avotus.
R. N. Drysdale ar līdzautoriem 2009 gadā ir publicējuši rakstu žurnālā „Science” tajā rakstīts par zemes ass izmaiņām pagātnē, aptuveni 141 tūkst., gadu atpakaļ.

Raksts apliecina eskimosu stāstu.

Citā pētījumā, kas aprakstīts pagājušā gada septembrī „GeophysicalResearch Letters” Landerers (Landerer)

ar līdzautoriem raksta par saikni starp ūdens sasilšanu okeānā, kas sarežģī un izmaina teci no Antarktikas kustošajiem ledājiem, kas izraisa “Horizontālās masas pārdali” pasaules okeānos. Tas nozīmē, ka apjoms un stāvoklis pasaules okeānos burtiski pārvietojas un mainās kas savukārt izraisa pārvērtības Zemes garozā un izraisa Zemes ass nobīdi.

Eskimosu pārliecība par kraso Zemes ass nobīdi pagātnē un Draisdela, kā arī Landerera veiktie pētījumi 2009 gadā dod iespēju paplašināt zinātnieku un sabiedrības redzes lauku un papildināt zināšanas par klimata izmaiņām, saskatot cēloņus un ietekmi.

Patiesībā eskimosu pārliecība pilnībā saskan ar ilglaicīgo klimata ietekmes teoriju – „Milankoviča cikla teoriju”.”