A. Borovkovs apstiprināja, ka, viņaprāt, saceltā ažiotāža ap vardarbību kārtējo reizi diskreditē Latvijas valsti, tādējādi padarot mūsu zemi par īpašu vardarbības vietu.
“Es noteikti varu apgalvot, ka šī noteikti mūsu valstī nav problēma, kuras dēļ būtu jātracina un kārtējo reizi jākonfrontē sabiedrība. Metode gan sen ir labi pārbaudīta un, ja arī pirmajā piegājienā neizdodas panākt savu, tad var vismaz veiksmīgi atgādināt par sevi.”

Aivars Borovkovs atzīst, ka, vērojot sacelto troksni ap Stambulas konvenciju, aizstāvju priekšplānā ir izvirzījušās tās pašas sabiedriskās organizācijas, kuras joprojām turpina Marksa un Engelsa laikā sākto cīņu par sieviešu tiesībām. No pirmajām dienām ar meliem un mānīšanos sabiedrībai tiek uzspiests viedoklis, ka kādām grupām tiek nemitīgi darīts pāri un tiek aizskartas viņu tiesības. Tiek rīkotas konferences, praidi, bet tā arī neviens gadījums konkrēti nosaukts nav.

“Jautājums par Stambulas konvenciju šobrīd ir stipri politizēts. Man nav pamata neticēt Baibas Rudevskas sagatavotajam atzinumam, kā arī Latvijas kristīgo baznīcu vadītāju viedumam. Viss, kam ir jābūt regulētam, sen jau ir saregulēts. Protams, netiek laista garām iespēja vērsties pret tādu tieslietu ministru, kas “nestrādā” pēc neoliberāļu norādījumiem,” norādīja Borovkovs.