“Izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit” /Jozua gr. 24:15/
2010. gada 2. oktobris ir tā diena, kad mēs būsim nolikti izvēles priekšā, izšķiroties, par ko balsot 10. Saeimas vēlēšanās. Vai mums ir skaidri orientieri, pēc kuriem vadīties un kuri noteiks mūsu izvēli: politisko partiju solījumi vai mūsu kristīgā pārliecība.
Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, runājot par vēlēšanu būtisko nozīmi, saka:
“Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir kristīti, tātad viņi ir kristieši, viņi ir baznīcas locekļi, un kā baznīcas locekļi viņi ir atbildīgi par to, kas notiek valstī. Un tas ir viņu pilsoniskais pienākums, arī baznīca tā māca – ka tavs pienākums ir iet un balsot. Ja tu nebalso, tu patiesībā grēko, jo tu izvairies no līdzatbildības par savu valsti.”
Piedaloties vēlēšanās un balsojot par kādu no politiskajām partijām un to deputātu kandidātiem, mēs paši nosakām, kurš vadīs mūsu tautu, nākamos četrus gadus izstrādās likumus un aizsargās mūsu brīvības un tiesības. Vai arī to nedarīs, jo savā pārliecībā nebalstīsies Dieva Vārdā.
Uzsverot ticības un no tās izrietošās morāles būtisko ietekmi uz sabiedrības dzīvi, ASV prezidents Džordžs Vašingtons ir teicis: “No visiem tikumiem un paražām, kas ved pie valsts uzplaukuma, reliģija un morāle ir pašas nepieciešamākās. Veltīgi centīsies izcīnīt patriota titulu tas cilvēks, kurš aktīvi centīsies graut šos diženos cilvēciskās laimes balstus… Un būsim ļoti piesardzīgi ar pieļāvumu,
ka tikumību var uzturēt bez reliģijas.”
Vajadzētu būt tā, ka mūsu ticība Dievam ietekmē mūsu vērtības dzīvē; tas ietver arī valsts politisko dzīvi. Tomēr mēs bieži dzirdam apgalvojumu: “Dievs pats par visu parūpēsies.” Taču mums ir jāsaprot, ka saskaņā ar Bībeli Dievs savā radītajā pasaulē par visu rūpējas tieši ar savu cilvēku palīdzību.
Arhibīskaps Jānis Vanags par to saka:
“Mums jāaizmirst cerība, ka mēs, baznīca, turēsimies sāņus no politikas, bet Saeima un valdība pieņems mums labvēlīgas normas tādēļ, ka mēs esam labi un darām labu. Diemžēl tā nav noticis un nenotiks. Ja gribam ietekmēt politiskos procesus vēlamā virzienā, baznīcai Saeimā un valdībā ir vajadzīgs dialoga partneris vai, izsakoties skaidrāk, lobijs.”
Un nobeigumā gribam uzsvērt vēl vienu būtisku lietu, ko ir vērts pārdomāt: daudzi kristieši vēlēšanās neņem vērā savus bibliskos ideālus un bieži izraugās kandidātus, kuru politiskā nostāja nesakrīt ar viņu pašu ticības pārliecību, un pēc kāda laika posma ir spiesti gauži vilties. Svētie Raksti mūs pamāca: ko sēsi, to arī pļausi. Atbalstot kristīgās ticības noliedzējus, mēs vienlaicīgi atbalstām viņu vērtību sistēmas iesakņošanos mūsu sabiedrībā.
Ar savu balsi tu vai nu palīdzi nostiprināt kristīgās vērtības mūsu sabiedrībā, vai arī ļauj triumfēt citām antivērtībām, kas nenes svētību mūsu valstij un tautai. Izvēle ir tavā ziņā un atbildība par to arī. Balso saskaņā ar savas ticības pārliecību par ticības brāļiem un māsām, kas aizstāv tavus ticības ideālus un vērtības.
Dievs, svētī Latviju!
29. Inta Feldmane
LR 8. un 9. Saeimas deputāte,
biedrības “Lūgšanu brokastis” komitejas locekle
Kristīgā ticība ir mūsu tautas identitāte. Šodien Dievs devis iespēju brīvi paust un praktizēt savu kristīgo ticību un pārliecību katrā jomā, arī politikā. Dievs mums devis arī varu un atbildību ar savu ticību un aktīvu pilsonisko rīcību ietekmēt sabiedriskos, ekonomiskos un politiskos procesus, lai mūsu valstī realizētu kristīgas pārvaldības principus un veidotu taisnīgu un godīgu attieksmi pret cilvēku. Tāpēc likumiem jābalstās desmit baušļu morāli ētiskajos principos.
Vārds, ticība, darbi – tas ir dievišķais labklājības sasniegšanas veids, ceļot savu valsti par Dieva svētītu zemi, jo „rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet par to Kungu, jo tās
labklājība būs arī jūsu labklājība”. /Jeremija 29:7/
Esam strādājuši, lai sagatavotu un iesniegtu likumprojektus, kas aizstāv dabīgu ģimeni un kristīgās vērtības, piem., darbinieks savas reliģiskās pārliecības dēļ var atstrādāt uz sestdienu pārcelto darbdienu citā laikā. Esam iebilduši pret dzīvnieku rituālo kaušanu un atvieglotu laulības šķiršanas nosacījumu ieviešanu. Panākuši, ka likumā nosaka dievkalpojumu translāciju sabiedriskajā televīzijā, novērsuši likumā iespēju sašķelt Baznīcas vienotību, iesnieguši likumprojektu, kas ļautu samazināt abortu skaitu, esam ierosinājuši no 1. līdz 12. klasei apgūt Bībeles kristīgo mācību.
Dieva griba ir laba un pilnīga katram no mums un Latvijai. Tikai kopā –
katrs savā vietā un aicinājumā – ar Dieva doto spēku un gudrību mēs varam darīt visu, lai varētu teikt:
“Visa zeme ir pilna Viņa godības.” /Jesaja 6:3/
Par labu un Dieva svētītu Latviju!
30. Jānis Šmits
Rīgas domes deputāts, mācītājs, Rīgas Kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs,
LR 8. Saeimas sekretārs (2004–2006), LPP frakcijas priekšsēdētājs (2005–2006),
LR 8. un 9. Saeimas deputāts, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs (2006–2009)
Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus saka: “Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” /Jņ. 8:12/
Latvijai kā kristīgai valstij ir uzdevums dot iespēju iepazīties un mācīt saviem iedzīvotājiem Dieva nemainīgos likumus, par kuriem Jēzus Kristus ir teicis: “Ja tu gribi dzīvot, tad turi baušļus.” /Mt. 19:17/
Lai mūsu tauta dzīvotu, tai ir jābūt informētai par to, ko Dievs no tās pieprasa un ko apsola. Jo Dieva atziņas trūkuma un nevēlēšanās to mācīties dēļ iznīkst gan indivīds, gan arī tauta. /Hoz. 4:6/
Iestājos par obligātu Bībeles mācīšanu skolās no 1. līdz 12. klasei. Bērni ir jāinformē par Dieva likumu nemainīgajām patiesībām. Ticēt vai neticēt tām vēlāk ir katra individuāla izvēle un reizē arī atbildība.
Par Dieva vārdā izglītotu un svētītu Latviju!
32. Inese Šlesere
LR 8. un 9. Saeimas deputāte,
biedrības “Lūgšanu brokastis” valdes priekšsēdētāja
Es ticu, ka Dievam ir īpašs plāns Latvijai!
Es ticu, ka ikviens var būt daļa no šā plāna!
Mēs iestājamies par tām vērtībām, kas ir sevišķi dārgas Dievam, –
par laulību un stiprām ģimenēm, par dzīvības svētumu, par palīdzību tiem, kuri paši nespēj sev palīdzēt!
Mēs to jau esam darījuši, LR Satversmē laulības jēdzienu definējot kā savienību starp vīrieti un sievieti, asi iestājoties pret jebkādām ES uzspiestām normām, kas apdraud tradicionālo ģimeni; ieviešot vecāku pabalstu (tautā sauktu par māmiņu algām); izveidojot Uzturlīdzekļu garantiju fondu; veicinot bez vecāku gādības palikušo bērnu nonākšanu ģimenēs, sekmējot audžuģimeņu un vietējo adopciju skaita palielināšanos, kā arī nodrošinot apstākļus, lai pēc iespējas vairāk bērnu varētu dzīvot ģimenē.
Ar jūsu atbalstu iesākto darbu vēlamies turpināt.
Es ticu, ka, paklausot Dieva sirdij, Latvija var būt ticības zeme –
zeme, kur plaukst ticība Dievam, sev, savai ģimenei un savai valstij! Mums ir sniegta iespēja pārvērst gadsimtiem glabātās kristīgās vērtības skaistā un darbīgā svētības potenciālā, lai Dieva labvēlība un svētība varētu izlieties pār Latviju!
Dievs, svētī Latviju! Par labu un Dieva svētītu Latviju!
Mēs pārstāvam LPP/LC politiskajā apvienībā
PAR LABU LATVIJU!
SARAKSTS NR. 8, RĪGA
Atbalsti mūsu kandidatūras vēlēšanās!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā