„Referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu Latvijā ir sekas 20 gadus nesekmīgi īstenotajai sabiedrības integrācijas politikai.”-pamato savu domu Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL – TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Dzintars norādīja, ka tikai pēdējos gados ir formulēts, ka sabiedrības saliedēšanas pamats ir latviešu valoda un latviešu kultūra, kas visiem sabiedrības locekļiem ir jāatzīst Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas jēga un pamats.

Līdz šim Latvijas sabiedrības integrēšana bija sauklis. Tā rezultātā Latvijā vēl vairāk ir nostiprinājušās divkopienu sabiedrības pazīmes. Šo 20 gadu laikā ir bijušas atkāpšanās gan Pilsonības likuma, gan valodu un izglītības jautājumā. Tagad esam sasnieguši robežu, kad atgriežamies pie jautājumiem, kas jau pagājušā gadsimta 90.gados bija neapspriežami. Līdz ar to jebkurā gadījumā pēc referenduma atbilstoši tā rezultātiem tomēr būs jāizdara arī tālejoši politiski secinājumi, vai kaut kas būtiski nav jāmaina arī nacionālās politikas jomā, uzskata VL – TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.

Partijas pretinieki propagandē, ka tieši VL – TB/LNNK ar savu rīcību – referenduma rosināšanu par mācībām tikai latviešu valodā, leģionāru godināšanu 16.martā, lāpu gājieniem – provocē cittautiešus un mazina iespēju Latvijā jelkad nākotnē izveidot saliedētu sabiedrību,

Dzintars atbild: „Tas jau ir ierasts, ka visskaļāk „ķeriet zagli” kliedz pats zaglis. Ja skatāmies katru nacionālās apvienības darbību atsevišķi, tās visas ir vērstas uz to, lai mēs dzīvotu vienotā informācijas telpā. Tas ir obligāts priekšnoteikums, lai sabiedrība varētu saliedēties. Ja cilvēks Latvijā lasa tikai krievu avīzes un neko citu, skatās Krievijas televīziju un neko citu, tad tīri fiziski ir grūti panākt, ka sabiedrība saliedējas uz kopīgām vērtībām.”

Dzintars atzīst, ka nacionālās apvienības priekšlikums par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā izprovocēja noteiktus politiskos spēkus uz pretreakciju, jo tas skar viņu subjektīvās intereses. Protams, ka viņu interesēs ir saglabāt faktiski pastāvošo divkopienu sabiedrību Latvijā. „Viņi organizē aktīvu pretdarbību, kad mēs ķeramies pie problēmas cēloņa. Jebkurā gadījumā, tas, ko ir darījusi nacionālā apvienība, ir „brūces atklāšana un apsēju noņemšana”, bet to „brūci” jau neradījām mēs, bet gan nepareizā integrācijas politika 20 gadu garumā,” uzskata Dzintars.

“Vai Latvijas sabiedrība būtu saliedētāka tad, ja 9.maijā mēs redzētu Krievijas karogus un Staļina bildes mītiņā, kurā faktiski tiek svinēta Latvijas otrreizējā okupācija, bet neredzētu klusu, tikai Latvijas simboliem rotātu latviešu karavīru, kuri cīnījās pret padomju okupāciju, pieminēšanu, retoriski jautā Dzintars. Vai ar to sabiedrība kļūtu saliedētāka un tiktu remdināta impēriskās ideoloģijas apetīte?  Jo vairāk mēs piekāpsimies un jo klusāki būsim, jo vairāk mēs zaudēsim. Piekāpšanās dēļ mēs esam pazaudējuši Abreni un stingru Pilsonības likumu.”- uzskata VL- TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.