Araš Gilans piedzimis Irānā, bijis musulmanis un ticēja Alaham. No trīs gadu vecuma viņš izteikti tiecās izprast Dieva gribu viņa dzīvē, iepazīt Viņu un kalpot.

Māte to pamanīja tādēļ rūpējoties par puisēna garīgo izaugsmi sešu gadu vecumā to aizsūtīja uz korāna skolu. Deviņu gadu vecumā Araša ģimene no Irānas pārcēlās uz Zviedriju. Piecpadsmit gadu vecumā Araš piedzīvoja Jēzus tuvumu un šodien viņš pārstāv „new generation” kustību Zviedrijā un sludina Prieka Vēsti par Jēzu Kristu.

Dievkalpojums ar Arašu Gilanu

Vispirms Araš uzslavēja draudzi „Prieka Vēsts” un atdzina, ka tā ir ļoti dedzīga. Viņš uzskata, ka Dievs dara lielas lietas visā Eiropā. Cilvēki aizvien vairāk domā par mūžīgām vērtībām un Debesu Valstību.

Vispirms Araš dalījās ar savām musulmaņa bērnības atmiņām un kā viņš kļuva par kristieti, bet dievkalpojuma otrajā daļā runāja par to, kādas varētu izskatīties debesis un kā tās kristiešiem varētu palīdzēt ievest citu cilvēku sirdīs.

Tēma „Debesis” tika sadalīts trīs galvenos punktos. 1. Piedzīvo Debesis. 2. Nofiksē savu skatienu debess virzienā. 3. Novelc debesis lejā.

Araša dzīves stāsts

Kad ģimene pārcēlās dzīvot Zviedrijā mani vecāki izšķīrās. Manas mātes sirds bija salauzta, tādēļ lai spētu pārdzīvot triecienu, viņa atstāja mani un māsu Zviedrijā ar tēvu, bet pati atgriezās Irānā. Neilgi pēc tam, viņa sēdēja dzīvojamā telpā un raudāja.

Pēkšņi viņa ieraudzīja, ka istaba kļūst aizvien gaišāka un viņas priekšā parādījās Jēzus. Skaistu stāju un zaļganām acīm. Viņa uzreiz metās uz ceļiem un pielūdza Jēzu, domādama, ka Viņš ir viens no Dieva praviešiem, kā par to māca korāns. Bet Jēzus steidzās viņu pacelt un teica „Salija, Es esmu Dieva Dēls. Atgriezies Zviedrijā pieņem ūdens kristības, esi pestīta un parūpējies par saviem bērniem. Un lūdz par viņiem.” Viņa visu izdarīja kā Jēzus bija licis. Kad māte atgriezās, kaut arī es biju bērns, taču pamanīju viņā milzīgas pozitīvas pārmaiņas, bet nesapratu kā tās ir notikušas. Jo kā jau Jums ir zināms musulmaņu kultūrā ir pieņemts, ka nedrīkst pāriet citā ticībā. Tāpēc visu ko māte darīja lūdza Dievu par mums. Viņa neuzspieda kristietību.

Kad man bija piecpadsmit gadu es nokļuvu kādā jauniešu konferencē Upsalā.  Turp nebraucu ar prieku un gaidām, jo tajā laikā lietoju narkotikas un alkoholu. Jutos garīgi un morāli iztukšots. Konferencē sludināja Joakims. Es pamanīju jauniešus, kuri man šķita pilnīgi savādāki, nekā ierasts. Sapratu, ka viņiem ir kaut kas tāds, kas man nav. Es gribēju saprast kas tas ir. Konferencē sludināja par Dievu Jēzu Kristu. Noklausījies dievkalpojumu kļuvu apņēmības pilns un teicu: „Jēzu, ja Tu esi, es vēlos Tev atdot savu dzīvi.  Izmaini to. Gribu, lai Tu mani lieto un vēlos izdarīt, kaut ko lielu un nozīmīgu.” Izsakot šos vārdus es sāku tiekties izprast Jēzus personību un sāku lasīt Bībeli. Nonācu līdz rakstu vietai Marka 16 kurā teikts: „Uzlieciet rokas neveselajiem un tie būs dziedināti.” Iepriekš korānā es neko tādu nebiju lasījis. Tur nav teikts, ka Dieva esamību var pārbaudīt. Nolēmu tā darīt, kā teikts Bībelē.

Upsalas rajonā es satikos ar daudz ārzemju jauniešiem. Pazinu arī musulmaņus. Viņi uzzināja, ka esmu kļuvis par kristieti. Viņi ļoti sadusmojās un vēlējās pat mani piekaut. Kaut arī to zināju es turpināju liecināt par Jēzu. Kādā brīdi es teicu, ka varu pierādīt to, ka Jēzus ir dzīvs un Viņš ir reāls. Pēc šādi izteiktiem vārdiem es pats biju nobijies, bet vairs pateikto atgriezt nevarēju. Viņi teica: „Labi, pierādi, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” Kompānijas līderis vārdā Alijs, bija sportisks puisis un nodarbojās ar Teikvondo. Viņš teica, ka trīs mēnešus atpakaļ ir satraumējis kāju un tagad nevar sportot. Tādēļ vai Jēzus to var dziedināt? Vienīgais par ko es tajā brīdī varēju domāt, tas ir tikai par to, ko es esmu izdarījis. Bet pārliecinoši teicu: „Jā!”

Es nostājos uz ceļiem un roku uzliku viņam uz kājas, bet savu skatu vērsu durvju virzienā, lai kas, tad varētu pa tām izšmaukt. Lūdzu par viņu. Pēc lūgšanas biju gatavs mukt, bet tad pamanīju Alija sejas izteiksmi un sapratu, ka kaut kas ir noticis. Viņš teica, ka sāpes ir pārgājušas. Apkārtējie puiši pasmējās un teica, lai Alijs beidz muļķoties, bet tad, viņš atbildēja: „Zvēru pie korāna un mātes, esmu dziedināts!” Musulmaņu kultūrā ir pieņemts, ja saka šādus vārdus tas nozīmē, ka tā ir patiesība.

Tāds bija mans pirmais piedzīvojums un pārbaudījums kristieša dzīvē.