Ivano – Frankovskā (Ukraina) prezentēta astronoma Ivana Klimišina grāmata „Zinātnieki atrod Dievu”, kurā no zinātniskā redzes viedokļa pamatota augstākā saprāta jeb Radītāja eksistence. Šis esot jau piektais Klimišina grāmatas atkārtotais izdevums, kurā zinātne papildina ticību un otrādi,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv
Vasilija Stefanika vārdā nosauktās Piekarpatu universitātes profesors, fizikas un matemātikas zinātņu doktors Klimišins papildinājis jauno grāmatas izdevumu ar jaunām iestrādēm un idejām, kuras arī tika aplūkotas prezentācijas laikā.
Pēc autora vārdiem, jauno izdevumu viņš ir „bagātinājis ar interesantu un svarīgu nodaļu”. Īstu bumu zinātnieku aprindās izraisījusi teorija par Radītāja formulu, kurā autors zinātniski pamato Dievišķa saprāta pastāvēšanu.
Zinātnieks ir griezies Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu iekļaut viņa pētījumus mācību programmā. Viņš uzskata, ka ar šīs formulas palīdzību var izmainīt cilvēka pasaules uzskatu. Zinātnieks noraida arī Darvina teoriju.
Viņš ir pārliecināts, ka cilvēks nevar rasties no pērtiķa. Darvina teoriju Klimišins nosauc par „neizstrādātu līdz galam”. Pēc viņa vārdiem, 48 pērtiķa hromosomas nekādi nevarēja pārtapt par 46 cilvēka hromosomām.
Nonākt pie slēdziena, ka pastāv Radītājs, zinātniekam palīdzēja kāda nepazīstama autora fizikāla formula, kuru viņš pirmo reizi ieraudzīja pirms trīsdesmit gadiem kāda čehu zinātnieka grāmatā.
Šīs formulas četri latīņu burti pierādot, ka jebkurai parādībai var piemērot simtiem miljardu variantu. Un daba diez vai pati no sevis spētu atrast pareizo risinājumu, lai rastos Visums un cilvēks uz Zemes.
“No tā izriet, ka bez Radītāja jeb Dieva, ko daži sauc arī par Augstāko saprātu, iztikt nav iespējams”, – ir pārliecināts ukraiņu zinātnieks.
„Ja cilvēks jau no mazām dienām zinās, ka Radītājs pastāv, viņš būs labāks, žēlsirdīgāks un uzmanīgāks pret citiem, bet izmisuma brīdī viņam būs ticība un cerība”, – saka zinātnieks.
Astronoms un reliģiju pētnieks Klimišins ir Starptautiskās astronomu savienības biedrs un divas reizes pēc kārtas ASV Biogrāfiju institūts viņu ir atzinis par gada cilvēku. Jau 17 gadus zinātnieka vārdu nes mazā planēta 11 kilometru diametrā, kura riņķo starp Marsu un Jupiteru. Pirmā Klimišina grāmata iznāca 1965. gadā. Savas zinātnieka karjeras 45 gadu laikā viņš ir uzrakstījis 75 monogrāfijas, mācību un arī populārzinātniskas grāmatas. Viņa mācību grāmata „Astronomijas vēsture” ir pārtulkota vairākās valodās un tiek izmantota skolās vairākās valstīs.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā