Šajā draudzē Jēzus parādās kā Ķēniņu Ķēniņš, Kungu Kungs-Imanuēls(Dievs ar mums).
Pilnīgi cita atmosfēra. Bagātība un varenība.
Ir piedzimis Ķēniņa dēls, debesu troņmantinieks, pārpilns žēlastības un gudrības pirmavots. Dievs ir bagāts un visvarens Dievs, Viņam pieder visas zemes bagātības virs zemes un zem zemes. Viņam pieder viss. Un ar katru dienu Viņš kļūst aizvien bagātāks, kad caur Viņa dēlu Jēzu Kristu atgriežas pasaulē nomaldījušies bērni, kuru dēļ viņš rīko svētkus, nomazgā, apģērbj un galvā liek kroni un pirkstā liek gredzenu, kā zīmi-tas ir mans bērns!
Mēs esam troņmantinieka pēcteči, tāpēc šoreiz izmantots epitets-karaliskās dinastijas Ziemassvētki. Tajā iekļauts „Prieka vēsts” karaļa Ziemassvētku uzruna un „Prieka vēsts” karalienes uzruna.
Šajā vakarā notika arī „Svētki Ķēniņa pilī”. Kurš gan šajā vakarā vēlējās palikt mājās, ja rodas tāda iespēja kaut vai dažas stundas pavadīt pilī un baudīt tās iespējas, kuras nu nekādi nevar palaist garām. Kas lai to zin, vai kādreiz mūžā, vēl būs tāda iespēja redzēt Ķēniņa pils krāšņos un bagātīgos apartamentus un satikt karalisko dinastiju ar visām trīs jau daudzās zemēs izdaudzinātām atvasēm. Karaliskā dinastija zināma daudzās ārvalstīs ar savu žēlastības darbu. Un ir zināms arī par viņu īpašo mērķi, izredzētās Dieva tautas glābšana.
Starp vietējiem iedzīvotājiem, dinastija ir tik ļoti pazīstama, ka pat karietēs runā par viņu bagātības klētīm. Karaliskās dinastijas jaunākais dēls -rūpējas par jauniešu banketiem, bet skaistā jaunava, pils viesus izklaidē ar dziedājumiem, savukārt trešais, jeb pirmais, gatavojas svētkiem ar īpašu atbildību. Viņš ir paredzējis visu, pat mazākais sīkums viņam jau sen ir piefiksēts un izsaka aizrādījumu kalpam, kurš nav pamanījis kāda, par ātru atnākušā, viesa vajadzības. Bet tad, viņš atgriežas savas rezidences apartamentos, lai uzvilktu fraku un vakars varētu sākties.
Ķēniņa pilī jau ierodas aristokrātija. No daudzām zemēm brauc viesi, lai beidzot ieraudzītu slaveno dinastiju.
Un vispār, kas tie par svētkiem bez eņģeļbalss mantinieka prinča majestātiskā uznāciena frakā. Neiedomājama ir programma bez programmas „naglas”. Viņš ir tas, kurš kā vienmēr pārsteidz klātesošos, bet šoreiz, ne tikai ar savu ārējo izskatu un sniegumu, kurā, viņam palīdzēja koris, bet arī duetā dziedāšana ar sabiedrībā pazīstamo un iemīļoto dziedātāju Žoržu SIKSNU.
„Prieka vēsts” karaļa Ziemassvētku uzruna
Mēs redzējām šajā uzvedumā neordināru situāciju, kā bērns uztver šo pasauli un redz to, ko neredz pieaugušais. Bībelē ir teikts, ka no bērnu zīdaiņu mutes Tu esi sagatavojis pretspēku saviem ienaidniekiem. Pretspēks ir tas, kurš grib cilvēka dvēseli apdullināt, vēlas padarīt to kurlu un aklu. Un dzīt viņu pa dzīvi tik ilgi, kamēr ir par vēlu, kamēr vairs laika nav un neko vairs izmainīt nevar. Un viss ir beidzies. Paldies, Dievam, ka ir mazas meitenītes un puiši un arī pieauguši cilvēki, kuri sadzird ko Dievs saka, šī dzīve ir vairāk nekā mēs dzirdam un lasām laikrakstos. Šī dzīve ir vairāk nekā mēs varam sataustīt, pārbaudīt eksperimentu ceļā, un lai varētu uzlikt roku un pateikt: Jā, tas tā ir!”
Manās rokās ir Bībele, kurā ir rakstīts par Jēzus dzimšanu un atļaujiet man būt godīgam un atklātam un pateikt, to kas jau notiek no gada uz gadu.
Es biju iegājis vienā lielveikalā un tur pamanu cilvēku drūzmu un skaņu sistēmās skan „Zvaniņš skan, zvaniņš skan”. Un par Jēzu tur kaut ko pasaka un par Gudrajiem kaut ko saka un, protams, neizpaliek reklāma par cenu atlaidēm. Un man sanāca dusmas. Un domāju, nu, kas tas ir, ka Tu vairs mierīgi pat autobusā nevari iekāpt, visur tā dziesma. Pat uz mazmājiņu aizejot dzirdi „Zvaniņš skan, zvaniņš skan”. Galu beigās, ko gan Jūs esat izdarījuši ar mūsu svētkiem? Bet tad nesen es iegāju veikalā ar saviem Baltkrievijas draugiem draudžu mācītājiem un mēs sēžam pie kafijas galda un pēkšņi viens baksta otru un jautā „Tu dzirdi?” es domāju, ko tad viņš tur ir saklausījis un arī es klausījos kā skaļrunī skan „Svēta nakts, klusa nakts” viņi brīnījās par to. Maniem Baltkrievu draugiem tas likās kā sapnis, ka kaut ko tādu valsts varēja sasniegt un, ka brīvi var runāt par Kristus piedzimšanu. Neviens Latvijā vairs nevar pateikt, ka nezin vai Jēzus ir piedzimis. Pat valsts iestādes šodien sūta Jēzus piedzimšanas svētku apsveikumus. Es atceros, kā Padomju laikos, ja kāds no augštāvošajiem pieminēja 23 un 24 decembra svētku laiku, tad mēs viens otram piebikstījām un teicām: „Tu redz? Tur arī kāds tic Dievam.” Ja kāds mums teiktu, ka pienāks tie laiki, ka katrā veikalā un mājā svinēs Jēzus piedzimšanas svētkus. Tad mēs teiktu – atmoda!
Un šodien, lai arī kā pieminētu Jēzus svētkus, es priecājos par to. Un mēs priecājamies šodien par to, ka Kristus ir pasludināts.
Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus,
un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
Bet eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.
Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja:
“Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.”
Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: “Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot.” Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu.
Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. (Lūk. 2:
Tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam un sacīja: “Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem. Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, ko Tas Kungs runājis caur pravieša muti, sacīdams: redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums.” (Mat 1: 20-23)
Šos vārdus teica pravietis Jeseja. Par to bija pravietots vairākus gadsimtus atpakaļ. To mēs varam lasīt arī (Jesejas grāmatā 9:5) „Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.”
Mīļais dārgais draugs, šodien ir Jēzus piedzimšanas svētki. Un es ticu, ka Tevi ir skāris tas, kas pašreiz pasaulē notiek. Grūtības, briesmas, nepatika, nodokļi un valdība nav īstā. Bet vai Tu vari saklausīt visā šajā pūli un visai šai jezgai pa vidu, ka pats Dievs Tevi uzrunā? Dievs uzrunā tik vienkārši, ka pat bērns to saprot. Dievs ir uzrunājis tik dziļi, ka zinātnieki ir sarakstījusi pilnas bibliotēkas par šo notikumu. Dievs mūs uzrunā tik pamatīgi, ka tas spēj ietekmēt visu mūsu mūžu. Un Dievs ir atdevis savu vienpiedzimušo dēlu. Dievs ir izstiepis savu caurdurto roku un neņem to atpakaļ, bet mēs savā lepnumā, zināšanās, aizņemtībā esam noraidījuši to. Bet Dieva roka ir pazemībā un žēlastībā, ka šodien Kristus piedzimšanas vēsts iespiežas katrā benzīntankā, veikalā un iestādē, tas ir Dievs, kurš tev saka mans Dēls ir nomiris par Tevi, lai Tev nevajadzētu iet tādu ceļu, Viņš saka pieņem to, pieņem!
Tas ir līdzīgi kā ar modinātāja zvanu, kad no rīta tas tevi modina, tu to nospied un pēc mirkļa tas atkal skan un tu atkal nospied. Un šķiet, ka jo mazāk laika Tev atlicis, jo uzstājīgāk tas zvana. Tev to vajag! Kamēr tu guli, tu neapjēdz kas notiek ar šo pasauli un kas notiek ar Tevi. Atskan brīdinājums, ka laika ir atlicis maz. Laika patiešām ir atlicis ļoti maz. Tu vēl vari paspēt šodien saņemt Dieva glābšanas roku. Mēs steidzamies savā dzīvē un domājam, jo ātrāk skriesim, jo ātrāk sasniegsim, bet tā tas nav. Mēs zaudējam laiku. Bet tad, kad mēs iztiepjam savas rokas pret debesīm un sakām: „Dievs es Tevi nepazīstu un nesaprotu, bet es vēlos tevi saprast. Palīdzi man, uzrunā mani.” Atdodot savu dzīvi Jēzus dēļ mēs to atgūstam. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam Viņu iegūt.
Lasot Bībeli mēs redzam, ka pastāv trīs cilvēku grupas.
1. grupa bija gani, kas nāca paskatīties, par ko tur runā. Tā arī mēs atnākam uz dievkalpojumu, jo mums patīk tā noskaņa un sentiments un tās vibrācijas un emocijas. Un ir tādi jūtīgi cilvēki, kuri atnāk uz ziemassvētku dievkalpojumu un viņiem pietiek uz visu gadu un aizvien vibrē no zvaniņa skaņām. Un tā veselu gadu vibrē līdz nākamajiem ziemassvētkiem. Viņi atnāca un aizgāja.
2. grupa- vīri, kas saklausīja Dieva aicinājumu, saskatīja zvaigzni un devās ceļā. Ziniet Bībelē ir sacīts, ka viņi divus gadus virzījās pa noteikto ceļu, nenovirzījās, lai uzceltu sev veikalu, vai nenobijās no kāda apdraudējuma. Viņi izmisīgi, neatlaidīgi un uzstājīgi virzījās uz noteikto mērķi. Un tad viņi atnāk pie silītes un noliek pie tās savas dzīves.
3.grupa ir cilvēki, kuri dzirdot Kristus vēsti, kaut kas viņos nostrādā pretēji. Viņi to vienkāršo vēsti pārtransformē, sagroza tā, ka šī vēsts viņos izsauc alerģiju. Kādu brīdi viņi gaida to brīnumu un tad, kad vairs nespēj sagaidīt, tad viņi saka: „Paklausies es vairs nevaru ciests, nevaru izstūrēt un sagremot. Man to nevajag. Un viņi atsakās. Un arī šajā zālē sanākušie, mēs esam trīs veida cilvēki.
Apustulis Pāvils saka šādus vārdus: „Šī laika ciešanas ir nenozīmīgas salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.” Jā, arī kristieši piedzīvo ciešanas, bet tās nerada Dievs, bet gan pretspēks. Šīs pasaules prieki ir nenozīmīgi salīdzinot ar tām bēdām, kas nāks pār tiem, kuru Kungs nav Jēzus Kristus. Patiesība sākas no Betlēmes un nobeidzas pie krusta. Ja Tu Bībeli lasi nevis kā savu spriedumu, bet gan kā testamentu, rodas veselīga un jēga pilna dzīve, bet ja Jēzus Kristus tavai dzīvei ir pasaciņa bērniem un tev šķiet, ka šī vēsts ir naivo ticība un vārgo mierinājums, tad pie krusta būs jāiet Tev pašam. Bet kad Tu zaudē sevi Jēzus dēļ, tad labākas dienas Tev vēl ir priekšā.
„Prieka vēsts” karalienes Ziemassvētku uzruna
Nobeidzot krāšņo karaliski majestātisko uzvedumu „Svētki Ķēniņa pilī”, melnā zīda kleitā un melnā ar sarkaniem puķu akcentiem žaketē, uz skatuves kāpa draudzes „Prieka vēsts” karaliene. Un tā ir neviena cita, kā mācītāja Viļņa Gleškes dzīves draugs Līga Gleške.
Aplausi jubilāram
Sākot Ziemassvētku uzrunu Līga aicināja sniegt kārtīgus aplausus šīs dienas jubilāram Jēzum Kristum. Līga Gleške teica, ka mūsu dzīvēs Jēzus nav ienācis kā maziņš bērniņš, bet kā Kungu Kungs un Ķēniņu Ķēniņš, tādēļ Līga sveica arī klātesošos ar viņu garīgo dzimšanas dienu, kad Jēzus Kristus ienāca ikviena sirdīs. Un aicināja blakus sēdošo apsveikt viņa garīgā dzimšanas dienā.
„Mēs šo dienu iesākam ar piparkūku un kūku cepšanu, bet kur mēs rodam svētku sajūtu? Protams, ka Jūzū Kristū. Tā ir satikšanās ar Viņu, pārdomājot šo satikšanos es domāju tad svētku sajūta ir klāt. Bet konkrēti pārdomājot savu dzīvi es varu teikt , ka Jēzus manā dzīvē nav ieripojis kā mazs mīļš bumbulītis. Jēzus mūsu dzīvēs ienāk ar saviem standartiem un savām prasībām un radikālām izmaiņām. Viņš mums atdod savu dzīvi un mēs savējo, tikai tā mēs varam dejot duetā.
Sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību
Bībelē teikts „Sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību.” (Hozejas 10:12) Kāpēc nav teikts sējiet mīlestību, tas mums būtu ierastāk, pasmaidi un tad saņemsi pretī to pašu. Izdari kādu labu žēlastības darbu un noteikti tavā dzīvē tas nāks atpakaļ. Un citreiz, tas jau sāk robežoties ar māņticību. Teikts skaidri: „Sējiet taisnību un saņemsiet mīlestību”. Tas nav tikai buča uz vaiga. Tas nav tikai laba noskaņa dvēselei, vai samtaina romantiska sajūta, bet tā ir Dieva pašuzupurējoša un beznosacījuma mīlestība. Viņš ir mūsu glābējs, viņš mūs dziedina, atbrīvo, svētī, iepriecina un dod gudrību. Viņš nekad nepamet un ja mēs esam pelnījuši pērienu, tad tas ir saudzīgs un tad mēs atkal esam Viņa klēpī, Viņa rokās un Viņš mūs nes tālāk, vai taisnība? Bet lai piedzīvotu šo mīlestību un pļautu mīlestību, Viņš pieprasa, lai mēs sējam taisnību.
Vai tiešām Jēzus nākot šajā pasaulē, pats bija miera pilna mīlestība? Nē, eņģelis Jēzus māti Mariju brīdināja, ka viņas sirdī spiedīsies cauri zobens. Un Jēzus nav nācis nest mieru, bet gan zobenu. Viņš it kā izprovocē mūs uz darbību. Viņš nepaijā mūs pa galvu un nesaka: ja tev patīk tā, ja tu uzskati tā, tad viss ir labi. Mīlestība, lai Tevi pārklāj un viss kārtībā. Nē, ir konkrētas prasības. Un tas ir Viņa Vārds. Viņš saka, ja Tu atdosi man savu dzīvi un virzīsies, tad es būšu nomodā par savu Vārdu un Tevi. Jēzum ienākot mūsu dzīvēs, tā tiek pārnesta kājām gaisā, vismaz manā dzīvē tā tas bija. Ko tik es nebūtu sadarījusi savā dzīvē, skrējusi, meklēdama, dažādus ceļus un es nezinu, ko es būtu iesākusi, ja es nebūtu Viņu atradusi.
Jēzus sakārto mūsu dzīvi un tu spēj kļūt mērķtiecīgs, radikāls un ja vajag, tad arī maksāt cenu par patiesību, no kā šodien daudzi baidās.
Kad mēs sējam taisnību, tad mēs arī pļaujam Viņa mīlestību. Āmen!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā