Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis Latvijas Radio atzina, ka tās ir lietas, kur mums nav atbildes par to, kāpēc ir noticis tā vai citādi. Katrs, kurš var būt vesels un kuram vecāki un draugi atgriezās no veikala, var būt pateicīgs. Tas, ko mēs varam darīt, ir just līdzi. Tas, ko no savas pieredzes zināja teikt P. Sproģis, – ir Dievs, kurš cieš līdzi. Viņš atgādināja zaudējumu savā ģimenē – meitiņas nāvi pirms gada, ko izturēt viņam palīdz ticība, ka ir Dievs, kurš šajā zaudējumā cieš līdzi.

Ir žēl to, kuri pieļāvuši šīs kļūdas, taču neviens jau nav cerējis, ka sekas būs tik traģiskas, atzīmēja P. Sproģis. “Šajā brīdī mēs vienkārši varam ciest, just līdzi, apliecināt, cik tas ir sāpīgi, un savā ziņā mācīties to no Dieva, kurš pats cieš līdzi, ir šajās ciešanās [..] Tas mums dod spēku dzīvot nākamo dienu,” sacīja P. Sproģis.

Ja mums ir cerība nākamajai dzīvei, kam Dievs mūs radījis, tad notiek paradoksālas lietas – mēs piedzīvojam, ka Dievs mums ir līdzās – tas neatņem sāpes, nedod visas atbildes, bet dod spēku nodzīvot nākamo brīdi, reizēm mums vajag vienkārši drosmi nākamajai minūtei, cerībai uz mūžību, lai gan paliek daudz neatbildētu jautājumu, atzina P. Sproģis.

 

“Var saprast cilvēkus, kuriem ir šie jautājumi, arī apzinoties garīgās dzīves principus, – Dievs, kāpēc Tu to pieļāvi?” sacīja P. Sproģis. Neviena no negatīvajām sajūtām nav grēks, un Dievs saprot cilvēku vēlmi aiziet, noliegt vai novērsties no viņa. Reizēm ir labi, ja cilvēks ir otram tikai līdzās, netēlojot, ka mums ir atbildes, ko viņiem iedot.