Pašlaik patriotiskā audzināšana skolās atkarīga no skolotāju vai skolas vadības pašu iniciatīvas, bet, iespējams, nākamgad to regulēs īpaši Ministru kabineta noteikumi, kas pašlaik tiek izstrādāti Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā,-ziņo spektrs.com/la.lv
Vakar apakškomisijas deputāti tika iepazīstināti ar darba grupas izveidoto valstiskās audzināšanas programmas projektu. Tās mērķis ir sekmēt skolēnu piederības sajūtu Latvijas valstij, tautai un tās pamatvērtībām, veicināt pilsonisko līdzdalību, izpratni par demokrātiju un LR Satversmi, attīstīt atbildības sajūtu un stiprināt nacionālo pašapziņu un patriotismu.
Paredzams, ka šis dokuments ietvers divas daļas – Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs to, kam jānotiek (vai tieši otrādi – kas nedrīkst notikt) mācību iestādēs valstiskās audzināšanas sakarā, un rekomendējošā daļa, kurā apkopoti ieteikumi mācību iestādēm un labās prakses piemēri no skolām, kur patriotiskā audzināšana notiek jau tagad.
Kā informēja apakškomisijas vadītājs Raivis Dzintars (NA), tematiskie bloki abos dokumentos būšot līdzīgi.
Pirmkārt, tiks precizēts audzināšanas stundu saturs, nosakot minimālo stundu skaitu, kas jāvelta valstiskajai audzināšanai, kādas vērtības šajās stundās jāapspriež, kādiem jābūt centrālajiem vēstījumiem.
Otrkārt, noteikta valsts simbolu (himna, karogs, ģerbonis) lietošana mācību iestādē – kādos gadījumos tie jālieto un kā pret tiem jāizturas.
Treškārt, atrunās kārtību, kā tiek atzīmēti valstiski nozīmīgi svētku pasākumi, kādi apstākļi jānodrošina šajos pasākumos.
Ceturtkārt, dokuments noteiks pedagogu uzvedības standartus – kādi vēstījumi ir jānodod skolēnam un kādi – ne. Piemēram, lai skolotāji nemusinātu jauniešus uz divvalodības atbalstīšanu vai Latvijas pamešanu uzreiz pēc izglītības iegūšanas.
Piektkārt, skolās tiks uzdots īstenot savas dzimtas, novada vai valsts popularizēšanas projektus.
Sestkārt, programmā tiks reglamentēta mācību iestādes ārējā sadarbība – kādos nolūkos īstenojami ārvalstu sadarbības projekti, kuros iesaistīti skolēni. Šajā sadaļā arī noteikts, ka skolēnu dalība sadarbības projektos nav pieļaujama, ja pastāv aizdomas, ka pasākums var tikt izmantots politiskos nolūkos pretēji valsts interesēm. Tāpat noteikts, kādus viesus drīkst un kādus nedrīkst aicināt (piemēram, rasu vai reliģiskā naida popularizētājus vai Latvijas valsts pamatvērtību noniecinātājus) un kādus materiālus skolās drīkst un kādus nedrīkst izplatīt.
Visbeidzot, programmā būs definētas valstiski atbalstītās organizācijas, kuras pelnījušas īpašu pretimnākšanu no skolām (piemēram, iespējas brīvi izplatīt informāciju, tikties ar skolēniem, rīkot pasākumus skolas telpās u.tml). R. Dzintars paskaidroja, ka ar to domātas nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas, kuru mērķi sakrīt ar valstiskuma stiprināšanu, piemēram, skauti, mazpulki un jaunsargi.
Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti kopumā programmas projektu vērtēja atzinīgi.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā