„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

25.07.2012. Latvija: Rīgas Doms 801 gada jubileju sagaida ar renovētu jumtu

Vēl pērn Rīgas Doma vidusjoma jumts bija tik kritiskā stāvoklī, ka tas draudēja noslīdēt. Savukārt šogad Doms var lepoties ar restaurētām jumta sijām un jaunu vara jumtu. Vienlaikus turpinās ārējo fasāžu, vitrāžu, kapitula zāles un sakristejas renovācija,-ziņo spektrs.com/apollo.lv

Jau 2006. gadā Rīgas Doms tika iekļauts Pasaules pieminekļu fonda 100 Pasaules apdraudētāko pieminekļu sarakstā. Tomēr būtiskie rekonstrukcijas un renovācijas darbi ar Eiropas Reģionālā attīstības fona un Rīgas Domes atbalstu sākās 2011.gadā, kad lielākā viduslaiku baznīca Baltijā svinēja savu 800 gadu jubileju – 1211.gada 25.jūlijā tika likts Doma pamatakmens.

Ronalds Lūsis, Rīgas Doma Renovācijas vadītāja komentārs

„Domā jau ir pabeigti būtiskākie darbi, it īpaši svarīga bija vidusjoma jumta rekonstrukcija – bez tā mēs nevarētu saglabāt pārējo celtni. Uzsākot restaurācijas darbus, daļa siju, kas izbūvētas 16.gs., jau bija tik lielā mērā izpuvušas, ka jumts sāka noslīdēt. Tādēļ vietām tās ir nomainītas vai arī protezētas, cik vien iespējams saglabājot vēsturisko izbūvi. Pēc remontdarbiem uzlabotā ventilācija bēniņos dod cerību, ka jumta konstrukcijām turpmāk būs labvēlīgāki apstākļi,” skaidro Ronalds Lūsis, Rīgas Doma Renovācijas vadītājs.

Pašlaik arī sānu jomos turpinās jumta konstrukciju renovācija, vitrāžu atjaunošana, kā arī fasādes restaurācija. Daļēji pabeigta ir arī kapitula zāles un sakristejas restaurācija, kas ir atjaunotas to sākotnējā izskatā pēc tam, kad gadiem šīs telpas tika izmantotas par noliktavām.

„Rīgas Doma restaurācijas projekta īstenošanas gaitā esam atklājuši vēl dažādus nepieciešamus papildu darbus, kurus plānojam veikt par ietaupītajiem līdzekļiem. Jebkuras ēkas restaurācijas procesā svarīgākā kvalitāte, tādēļ arī pašlaik izskatām iespēju paildzināt šo projektu, lai iespējami rūpīgi renovētu vienu no Latvijas vērtīgākajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem,” stāsta R.Lūsis

Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags atgādinājums

„Mēs esam ļoti pieraduši ka Doms vienmēr ir bijis tepat – visu mūsu rakstītās vēstures laiku. Ja kādu rītu to atrastu sagruvušu vai tā nebūtu vispār, cilvēki justos apjukuši un satriekti. Vai tā vispār var būt, ka nav Doma? Līdzīgi mēs savā sadzīvē esam ļoti pieraduši pie kristīgām vērtībām un pat neiedomājamies, ka to varētu nebūt. Ja kādu rītu tās pēkšņi sabruktu, mēs justos tikpat apjukuši. Doms ir ne tikai mūsu vērtīgākā vēsturiskā celtne un ievērojamākais kultūras objekts. Doms ir vieta, kur glabājas un ir pieejama dzīvinošā Kristus vēsts, kas savulaik Eiropu padarīja par vitālāko civilizāciju pasaulē. Šī vēsts vēl šodien ir mūsu identitātes stūrakmens. Kristus nāca pasaulē, lai cilvēki dzīvotu jēgpilnu dzīvi, būtu laimīgi un iemantotu mūžīgo dzīvību. Būtu traģiski pazaudēt gan Domu, gan vēsti ko tas nes. Tādēļ nedrīkst bezdomīgi paļauties, ka gan jau viss arī uz priekšu mums būs tāpat kā vienmēr ir bijis. Jādzīvo ar Domu sirdī un jārīkojas, kad vien ir iespēja un kamēr vēl varam, lai no senčiem mantoto nodotu tālāk bērniem un mazbērniem.»

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.