Jau 2006. gadā Rīgas Doms tika iekļauts Pasaules pieminekļu fonda 100 Pasaules apdraudētāko pieminekļu sarakstā. Tomēr būtiskie rekonstrukcijas un renovācijas darbi ar Eiropas Reģionālā attīstības fona un Rīgas Domes atbalstu sākās 2011.gadā, kad lielākā viduslaiku baznīca Baltijā svinēja savu 800 gadu jubileju – 1211.gada 25.jūlijā tika likts Doma pamatakmens.
Ronalds Lūsis, Rīgas Doma Renovācijas vadītāja komentārs
„Domā jau ir pabeigti būtiskākie darbi, it īpaši svarīga bija vidusjoma jumta rekonstrukcija – bez tā mēs nevarētu saglabāt pārējo celtni. Uzsākot restaurācijas darbus, daļa siju, kas izbūvētas 16.gs., jau bija tik lielā mērā izpuvušas, ka jumts sāka noslīdēt. Tādēļ vietām tās ir nomainītas vai arī protezētas, cik vien iespējams saglabājot vēsturisko izbūvi. Pēc remontdarbiem uzlabotā ventilācija bēniņos dod cerību, ka jumta konstrukcijām turpmāk būs labvēlīgāki apstākļi,” skaidro Ronalds Lūsis, Rīgas Doma Renovācijas vadītājs.
Pašlaik arī sānu jomos turpinās jumta konstrukciju renovācija, vitrāžu atjaunošana, kā arī fasādes restaurācija. Daļēji pabeigta ir arī kapitula zāles un sakristejas restaurācija, kas ir atjaunotas to sākotnējā izskatā pēc tam, kad gadiem šīs telpas tika izmantotas par noliktavām.
„Rīgas Doma restaurācijas projekta īstenošanas gaitā esam atklājuši vēl dažādus nepieciešamus papildu darbus, kurus plānojam veikt par ietaupītajiem līdzekļiem. Jebkuras ēkas restaurācijas procesā svarīgākā kvalitāte, tādēļ arī pašlaik izskatām iespēju paildzināt šo projektu, lai iespējami rūpīgi renovētu vienu no Latvijas vērtīgākajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem,” stāsta R.Lūsis
Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags atgādinājums
„Mēs esam ļoti pieraduši ka Doms vienmēr ir bijis tepat – visu mūsu rakstītās vēstures laiku. Ja kādu rītu to atrastu sagruvušu vai tā nebūtu vispār, cilvēki justos apjukuši un satriekti. Vai tā vispār var būt, ka nav Doma? Līdzīgi mēs savā sadzīvē esam ļoti pieraduši pie kristīgām vērtībām un pat neiedomājamies, ka to varētu nebūt. Ja kādu rītu tās pēkšņi sabruktu, mēs justos tikpat apjukuši. Doms ir ne tikai mūsu vērtīgākā vēsturiskā celtne un ievērojamākais kultūras objekts. Doms ir vieta, kur glabājas un ir pieejama dzīvinošā Kristus vēsts, kas savulaik Eiropu padarīja par vitālāko civilizāciju pasaulē. Šī vēsts vēl šodien ir mūsu identitātes stūrakmens. Kristus nāca pasaulē, lai cilvēki dzīvotu jēgpilnu dzīvi, būtu laimīgi un iemantotu mūžīgo dzīvību. Būtu traģiski pazaudēt gan Domu, gan vēsti ko tas nes. Tādēļ nedrīkst bezdomīgi paļauties, ka gan jau viss arī uz priekšu mums būs tāpat kā vienmēr ir bijis. Jādzīvo ar Domu sirdī un jārīkojas, kad vien ir iespēja un kamēr vēl varam, lai no senčiem mantoto nodotu tālāk bērniem un mazbērniem.»
0 komentāri
Uzraksti, ko domā