Cilvēkiem, kuri insulta rezultātā ir zaudējuši runas spējas, zinātnieki iesaka ņemt dziedāšanas stundas,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz BBC News.
Pēc speciālistu domām, dziedāšana palīdz iesaistīt smadzeņu nebojātos iecirkņus, kuri pēc tam uzņemas runas funkcijas. Šāds viedoklis tika apstiprināts klīnisku eksperimentu laikā, kad pacientu smadzenes piespieda reaģēt uz „melodisko terapiju”. Par pētījumu rezultātiem zinātnieki pastāstīja Sandjego notikušajā Zinātnes virzīšanas Amerikas asociācijas sēdē.
Šis fenomens, kad insultu pārcietušie cilvēki zaudējot runas spēju tomēr var dziedāt muzikālas frāzes, mediķiem jau sen ir pazīstams. Tomēr, zinātnieki jau sen gribēja saprast tā mehāniku un, šķiet, ka beidzot pētījuma autoram, Harvardas  universitātes neiroloģijas profesoram Gotfrīdam Šlaugam tas beidzot ir izdevies.
Profesors Šlaugs apvienoja terapiju ar skenēšanu „lai tiktu skaidrībā, kas patiesībā notiek smadzenēs”, kad pacients mācās dziedāt. „Nezināmu iemeslu dēļ, smadzeņu labā puslode nav tik aktīva, kā kreisā, kura arī atbild par runas funkcijām. Ja jūs sabojāsiet kreiso daļu, tad labajai būs grūti pārņemt tās funkcijas”, – saka profesors. Taču, kad pacienti ietērpj vārdus melodijā, viņi ļoti atvieglo labās puslodes, kur sāk veidoties nepieciešamās saites, darbību.
Jau pēc pirmās nodarbības cilvēki, kuri bija pārcietuši insultu un tā rezultātā zaudējuši spējas sakarīgi runāt, sāka veidot vienkāršus teikumus, kuros katrai zilbei atbilst noteikta melodijas nots. Pacientiem arī tika piedāvāts uz katru zilbi sasist plaukstas. Pēc profesora Šlauga teiktā, tas „ieslēdz iekšēju metronomu”, kurš paaugstina muzikālās terapijas efektivitāti.
Pēc Sandjego neiroloģijas institūta doktora Anirudha Pateļa vārdiem, jaunais pētījums kļuvis „par nopietnu izrāvienu saistības starp mūziku un smadzenēm izpētes jomā”. „Cilvēki bieži domā – kurā smadzeņu daļa atbild par mūzikas uztveri? Bet atbilde ir pavisam vienkārša – jebkura vieta virs kakla”, – teica Pateļs.
Čikāgas ziemeļrietumu universitātes doktore Ņina Krauss arī pētīja mūzikas iedarbību uz smadzenēm un reģistrēja reakciju izmantojot galvā ievietotus elektrodus. Krausai izdevās attēlot smadzeņu šūnu aktivitāti attiecīgi kā tās uzvēra skaņas signālus. „Neironi darbojas izmantojot elektrību un tāpēc, ja ieraksta smadzeņu elektrisko aktivitāti, tad to pēc tam var atskaņot caur skandām un fiziski dzirdēt, kā dzied smadzenes”, – saka doktore. Pēc viņas teiktā, muzikālā iedarbība arī uzlabo citas smadzeņu funkcijas, tādas kā spēja lasīt, kas vēlreiz apstiprina nodarbošanās ar mūziku nozīmību jau kopš agra vecuma.