Vakar dienas nogalē jaunajā „Maxima” veikalā, kas atrodas starp veikalu „Minska” un „Domina”, ejot garām „Latvijas maiznieks” degustācijas stendam, divi jaunieši meitene un puisis aicināja nogaršot „Latvijas maiznieks” jauno produktu. Taču mani pārsteidza nevis tas, ko aicina nogaršot, bet uzrunas forma.

Ar mani runāja latviski un pēc tam uzruna turpinājās krievu valodā. Kamēr nogaršoju piedāvāto garām gāja sieviete, kuru arī uzrunāja krievu valodā. Viņa pienāca un nerunājot ne vārda arī nogaršoja. Neizpratnē jautāju jauniešiem: „Kāpēc Jūs runājat krieviski?” Degustāciju vadītāja atbildēja: „Tāpēc, ka viņa ir krieviete.” Es pārjautāju: „Bet kāpēc Jūs domājat, ka es esmu krieviete, ja arī pat ne vārdu nebiju pateikusi.” Meitene naski atbildēja: „Tāpēc jau nav jānaidojas.” Es pārjautāju: „Vai tad es pret Jums esmu noskaņota naidīgi?” Pauze. Abu jauniešu skati vērsti pret otru degustētāju. No malas izskatījās tā, ka, ja viņa ir krieviete un ar viņu runā krieviski, kaut arī nav pateikusi ne vārda, ir uzskatāms garants tam, ka viņa pēc nogaršošanas noteikti nopirks piedāvāto. Kad noskaidrojās, ka viņa tomēr nepirks, vērsos pret degustāciju vadītājiem turpinot sarunu. „Tomēr, kāpēc Jūs latvieši paši ar savu muti kultivējat divvalodību Latvijā? Jums taču neviens neprasa pārspīlēt un izdabāt. Es taču nesāku sarunu krievu valodā un nelūdzu Jums ar mani runāt krieviski, jo nesapratu latviešu valodā Jūsu pausto uzaicinājumu. Vai tad, tiešām Jūs neesat savas valodas patrioti?” Puisis uzklausot laipni atbildēja: „Jā, esam… Katram ir savi uzskati. Ar klientiem ir jārunā visās valodās.” Pārjautāju: „Ja ķīnietis pienāks, tad Jūs arī runāsiet ķīniski?” Viņš smaidot izprotot komisko situāciju atbildēja: ”Nē, runāšu angliski”. „Bet pieņemsim, ka ķīnietis nerunā angliski,”-turpināju es. Taču meitene uztraukti iesaistījās sarunā, it kā es būtu aizkavējusi garo rindu aiz sevis, gluži kā padomjlaikos pēc doktordesas. Praktiski pustukšajā veikalā viņa atcirta, lai tikai no manis tiktu vaļā : „Mums tā liek! Mums tā jārunā!”

Es apklusu. Aizgāju pārdomās. Tātad „Latvijas maiznieks” priekšniecība liek runāt latviski, krieviski un angliski. Vienīgi jautājums ir par to, vai to liek darīt vienlaicīgi, kaut arī valsts valoda ir latviešu un kad degustētājs to pat neprasa?

Gaišus Kristus dzimšanas svētkus!