Spektrs.com sadarbībā ar apriņķis.lv

Intervija ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Viens no mums” koordinatoru Latvijā Jāni Lulli.

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā notiek parakstu vākšana Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Viens no mums” atbalstam.

Šis projekts paredz aizliegumu no ES fondiem finansēt darbības, kas apdraud nedzimušo bērnu tiesības uz dzīvību. Par to, kā virzās iniciatīva un kāpēc ir vērts aizstāvēt vismazāko sabiedrības locekļu tiesības dzīvot, sarunājos ar iniciatīvas koordinatoru Latvijā Jāni Lulli.

– Kas ir šīs iniciatīvas būtība, par ko konkrēti tiek vākti paraksti?
– Būtībā runa ir par to, lai aizliegtu finansēt darbības, kuru veikšanai ir nepieciešams iznīcināt cilvēka embrijus. Katram Eiropas Savienības valstu pilsonim ir tiesības izteikt likumdošanas priekšlikumu. Šim nolūkam visās dalībvalstīs ir jāsavāc viens miljons parakstu, bet Latvijā – 6750 parakstus. Tas notiek vienlaikus gan uz papīra lapām, gan ar interneta palīdzību. Pašlaik uz veidlapām ir savākti 1892 paraksti, vēl 650 paraksti ir iesniegti elektroniski.

– Kāpēc vispār būtu jāparakstās? Eiropa taču ir tik tālu mums šajā ziņā.
– Parēķināsim tuvāk, no kurienes tā Eiropas nauda nāk. No mūsu nodokļiem. Sanāk, ka cilvēks, kurš maksā nodokļus Eiropas Savienībai, finansē arī abortus, piemēram, Dienvidamerikā vai Āfrikā, visur tur, kur ES atbalsta dzimstības kontroles programmas. Mums ir iespēja parādīt savu pozīciju par dzīvību. Protams, Eiropas Komisijai ir tiesības nepieņemt šo iniciatīvu izskatīšanai, bet šāda varbūtība ir minimāla. Viss ir atkarīgs no sabiedrības atbalsta.

Starp citu, Eiropas Komisija ir deklarējusi neitrālu nostāju jautājumos, kur dalībvalstu pozīcijas atšķiras. Tomēr“European Dignity Watch” pētījums 2012. gadā parādīja, ka šis paziņojums ir formāls. ES finansē Starptautiskās Ģimenes plānošanas federācijas (IPPF) un “Marie Stopes International” programmas, atbalstot gan abortus, gan pētījumus, kas nerespektē cilvēka tiesības uz dzīvību.

– Par kādām darbībām konkrēti ir runa?
– Pirmkārt, par abortiem, otrkārt, par embrionālo cilmes šūnu pētniecību. Starp citu, vairumā ES valstu šāda pētniecība jau tagad ir pretlikumīga.

– Vidusmēra iedzīvotājs var pajautāt, kāds viņam sakars ar cilmes šūnām. Vai nav labi, ka zinātne attīstās?
– Protams, zinātnes attīstība ir laba lieta. Bet embrionālu cilmes šūnu iegūšana pēc būtības ir tas pats aborts, proti, tas notiek ar izsūkšanas metodi. Mēs zinām, ka katra cilvēka dzīve sākas ar apaugļotu olšūnu. Eiropas Savienības tiesa 2011. gadā secināja, ka cilvēka embrijam pienākas visa cilvēciskā cieņa.

Kāds amerikāņu žurnālistu pētījums pierādīja, ka šajā jomā nav materiāli neieinteresētu zinātnieku. Pat tad, ja nekādu rezultātu nebūtu, tās tehnoloģijas, kas tiek izdomātas to šūnu iegūšanai, ir ļoti dārgas. Šo iekārtu pārdošana ir liels bizness. Taču pastāv alternatīva: ir iespējams iegūt arī pieaugušo cilmes šūnas. Tur rezultāti arī ir lieliski, un to var sasniegt, neapdraudot nedzimušos bērnus.

Vēlos uzsvērt – ja cilvēka dzīvība kādā tās posmā netiek aizsargāta ar likumu, pēc būtības tā ir atļauja cilvēku slepkavošanai. Arī dzimušo cilvēku slepkavošanai. Turklāt aborts rada zaudējumus arī valsts ekonomikai. Tās ir nesamaksātas algas, neiegūta peļņa, nesavākti nodokļi. Amerikāņu ekonomists Deniss Hovards aprēķināja, ka aborti ASV ekonomikai no 1970. gadiem nesuši zaudējumus 40 triljonu dolāru apmērā.

– Kas ir tie cilvēki, kuri darbojas šajā projektā?
– Latvijā iniciatīvas partnere ir asociācija “Ģimene”, tā ir kristīgo organizāciju apvienība, kurā ietilpst gan katoļu kustība “Par dzīvību”, gan “Luterāņi dzīvībai”, gan Krīzes grūtniecības centrs, gan citas grupas. Tie ir cilvēki, kuri atbalsta kristīgas, konservatīvas vērtības: ģimeni, laulību, cilvēka dzīvības svētumu un neaizskaramību. Eiropā iniciatīvu plaši atbalsta arī baznīca. Piemēram, vēl būdams amatā, to atbalstīja pāvests Benedikts XVI.

Latvijā parakstu vākšana notiek ar arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča svētību. Laba sadarbība ir izveidojusies arī ar akcijas “Par dzīvību” rīkotājiem. Akcijas ceļojošās izstādes laikā (pašlaik tā ir skatāma Talsos, no 20. jūlija tā būs Ventspilī, bet no 10. augusta – Ķekavā) ir iespēja parakstīties uz papīra veidlapām. Tas ir viens no veidiem, kā uzrunāt cilvēkus, kuri ikdienā uz baznīcu neiet un par šīm lietām neaizdomājas.

Pēc iniciatīvas koordinatoru tikšanās Romā sapratu, ka akcijai piemīt spēja apvienot ļoti dažādus cilvēkus. Anglijas pārstāve, kura dzīvo Belfāstā, Ziemeļīrijā, stāstīja, ka tur katoļi un protestanti ir apvienojušies kopējam darbam, kaut gan ir zināms, cik sarežģītas tur ir attiecības starp konfesijām.

– Tu pieminēji, ka iniciatīvu atbalsta kristīgas organizācijas. Kā uzrunāt nekristiešus?
– Mēs varam uzrunāt viens otru, jo daudzi par abortu problēmu neaizdomājas. Es uzskatu, ka aborts attiecas uz visu sabiedrību. Lai samazinātu to skaitu, pie tā jādarbojas ikvienam cilvēkam. Tie paši ekonomiskie zaudējumi taču attiecas uz visiem. Faktiski abortu praktizēšana ir saistīta ar necieņu arī pret dzimušā cilvēka dzīvību.

- Ja būtu iespēja, vai būtu vērts aizliegt abortus ar likumu?
– Nogriezt to visu kā ar nazi šodienas situācijā nav iespējams. Bet mēs varam piedāvāt alternatīvas. Rudenī Saeimā tiks skatīts Grūtniecības konflikta likums, kas nosaka, ka pirmās grūtniecības gadījumā sievietei, kura apsver aborta iespēju, ir jāaiziet uz psihologa konsultāciju. Jo sievietei ir tiesības zināt patiesību par aborta blakusefektiem – gan medicīniskiem, gan psiholoģiskiem. Tās ir viņas pacientes tiesības. Starp citu, šo prasību dēļ Amerikā dažos štatos pēdējās abortu klīnikas tik tikko velk savu eksistenci, jo 1992. gadā ASV Augstākā tiesa atļāva informēt sievietes par sekām. Manuprāt, arī mums ir jāiet šis ceļš.

Man ir pieredze, darbojoties Krīzes grūtniecības centrā kā brīvprātīgajam. Ir gadījumi, kad pietiek izrunāties, lai sieviete pati saprastu, ka viņai ir perspektīvas. Un vēlāk sieviete ir ļoti priecīga, ka to neizdara. Lūk, piemērs! Kādai sievietei vēl grūtniecības laikā tika noteiktas piecas neārstējamas diagnozes. Protams, viņa bija galīgi sagrauta. Tomēr mūsu brīvprātīgā viņu iedrošināja, un sieviete abortu neveica. Pēc kāda gada viņa atnāca ar smaidu uz lupām. Izradās, ka visas neārstējamas diagnozes bija pazudušas.

– Droši vien šāds darbs prasa daudz spēka un ir psiholoģiski smags. Kāpēc tu to dari?
– Mana motivācija ir ļoti vienkārša. Es esmu kristietis, un mans pienākums ir iestāties par dzīvību. Zālamana pamācībās ir pavēlēts izglābt to, kuru nevainīgu taisās nogalināt.

– Kas jādara, ja cilvēks grib atbalstīt iniciatīvu?
– Iniciatīvai ir mājaslapa – draugiem.lv/viensnomums. Tā ir pieejama arī tiem, kas nav draugiem.lv lietotāji. Tur ir saite, kur var parakstīties elektroniski. Ir iespējams parakstīties arī Latvijas Kristīgā radio un “Luterāņi dzīvībai” mājaslapā. Ja kāds jūt, ka viņš varētu kļūt par parakstu vācēju, var sazināties ar mani pa e-pastu[email protected] un saņemt visus nepieciešamus materiālus.
Bet, ja cilvēkam nepatīk papīra darbi, pietiks ar to, ka viņš nosūtīs saviem draugiem saiti uz mājaslapu, kur var parakstīties. Iesaistīties un vākt parakstus var visi, ne tikai Latvijas pilsoņi un ne tikai pilngadīgie. Galu galā arī viņu nodokļi tiek tērēti amorālām lietām.

– Starp citu, pie mums Jelgavas katoļu draudzē parakstus vāca tieši meitenes no jauniešu grupas.
– Man prieks par to! Jauniešiem tā ir reāla iespēja pateikt, ka viņi ir par dzīvību, ka viņi negrib, lai par viņu vecāku nodokļu naudu tiktu finansētas šādas lietas.