Nevalstisko organizāciju atklātā vēstule.

Mēs, dažādās Latvijas organizācijas, gan savā, gan to organizāciju vārdā, kurām nebija iespēju parakstīt šo vēstuli, piedāvājam savu ieguldījumu Latvijas informatīvās telpas veidošanā, kas balstīta patiesībā un ētiskajās un morāles vērtībās, bet šādam piedāvājumam ir nepieciešams politisks atbalsts, kuru iespējams vien panākt ar Jūsu aktīvu līdzdalību.

Mūsu vēstule Jums iespējams liksies pārāk emocionāla, bet tā tiek rakstīta situācijā, kad Latvijas valsts un tauta ir pakļauta ārkārtīgi straujai un teju neizbēgamai fiziskai un garīgai iznīcībai. Iedzīvotāju skaits 21 neatkarības gada laikā pēc visoptimistiskākajiem aprēķiniem (2011.gada tautas skaitīšana dati) ir samazinājies vairāk kā par 600 000. Ir notikušas nozīmīgas sociālās pārmaiņas, apzināti veidojot krasu sabiedrības noslāņošanos. Pastāvot ideoloģiskajam vakuumam un trūkstot skaidriem valstiskiem mērķiem, iedzīvotāji ir pievērsušies patērnieciskumam, un Latvijā ir izveidojusies spēcīga patērētājsabiedrība. Ir nepārprotami skaidrs, ka tautai un valstij šāds attīstības ceļš nozīmē iznīcību tuvāko desmitgažu laikā (neskatoties uz to, ka atsevišķi ekonomiskie rādītāji varētu arī uzlaboties). Turklāt šis nav vienīgi Latvijas valsts un latviešu tautas nelāgais liktenis – neko krasi nemainot savā pasaules uzskatā un vērtību sistēmā, bojāeja tiek paredzēta visai Eiropai un Rietumu civilizācijai.

„Pasaulē lielākais deficīts nav viss nafta, tīrs ūdens, vai pārtika, bet gan ētiskās vērtībās balstīta pārvalde, kuras pamatu pamats ir patiesība - zinātniskā, ētiskā, cilvēciskā.” (V.Havels).

Mēs vairs nevaram atļauties turpināt izkalpot šķietamai patiesībai. Latviešu tautas un Latvijas valsts saglabāšanā un dzīvības uzturēšanā izšķiroša nozīme šobrīd ir tieši elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Mēs vēršamies pie Jums kā pie profesionāļiem, kuri to spēj apzināties un izprast vislabāk. Jūs zināt, kas ir informatīvais karš, zināt, kā tiek veidota un vadīta sabiedriskā doma un iestudēti un virzīti notikumi. Zināt, ka kultūra ir pārvērsta par ieroci pasaules iekarošanai, turklāt pašai radošajai inteliģencei visbiežāk pat neapjaušot, kuras armijas karavīri viņi ir.

Viens no NEPLP pamatuzdevumiem ir bijis „dot ieguldījumu nacionālas valsts attīstībā” (Elektronisko sabiedrības plašsaziņas līdzekļu attīstības Nacionālā koncepcija 2009.-2011.g.), tādēļ visi Jūsu rīcībā esošie intelektuālie un materiālie resursi arī turpmāk būtu novirzāmi tieši šim uzdevumam (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2012.-2017.gadam ietvarā), savā ziņā uzņemoties Latvijas glābšanas misiju. Situācija tam ir nobriedusi – no vienas puses EP priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs paziņo, ka nacionālo valstu laiks ir pagājis, un nacionāla valsts kā tāda ir mirusi (2010, Berlīne), no otras puses visā Eiropā, un, par laimi, arī Latvijā atdzimst nacionālā ideālisma idejas. Latvijā beidzot vērojamas sabiedrības aktivizēšanās tendences, veidojas nevalstiskās organizācijas, apvienojas domu biedru grupas vai sevi piesaka personības, kuru uzmanības centrā ir jautājumi par labas valsts pārvaldības iespējamību Latvijā. Nespējot sagaidīt racionālu un atklātu izskaidrojumu un risinājumus no pastāvošās sistēmas pārstāvjiem visdažādākajos līmeņos (Saeima, valdība, tiesu sistēma, finanšu institūcijas, izglītības un kultūras iestādes u.tml.), tautas apzinīgākajā daļā no jauna ir modusies nopietna vēlēšanās izprast pašreizējo situāciju un rast tautas izdzīvošanai labvēlīgus risinājumus vitāli svarīgās jomās.

Šī situācija ir jāizmanto, varbūt kā pēdējā vēsturiskā iespēja. Tādēļ aicinām Jūs būt tik drosmīgiem un uzsākt mērķtiecīgu darbu „nacionālas valsts attīstībā”, lai reāli atjaunotu Latvijas valsts neatkarību un veidotu to kā tiesisku, taisnīgu un garā spēcīgu valsti, lai apvienotu latviešu tautu un vienotu Latvijas tautas, nevairoties runāt par tādām lietām nacionālā ideoloģija un ideāli, garīgums, tautas pašapziņa, latviskā identitāte, valsts suverenitāte un neatkarība u.tml.

Ņemot vērā latviešu tautas un Latvijas valsts turpmākas pastāvēšanas apdraudētību, aicinām Jūs:

1)      noteikt nacionālās ideoloģijas iedzīvināšanu un nostiprināšanu latviešu un Latvijas iedzīvotāju vidū par sabiedrisko mēdiju galveno uzdevumu (un komercmēdiju satura būtisku elementu). Lai glābtu situāciju, ir nepieciešams strauji mainīt virzību no 20 gadus ilgušās atvērtās sabiedrības modeļa kopšanas un veidošanas uz nacionālas valsts, latviskās identitātes un latviskās kultūrtelpas nostiprināšanu, pārvērtējot daudzas no šajā laikā iedibinātajām vērtībām un politiskajiem uzstādījumiem, un atgriežoties pie III nacionālās atmodas sākotnējiem ideāliem – valstiskās pašnoteikšanās, valsts suverenitātes, nacionālā ideālisma un patriotisma u.tml. Tā kā šobrīd nacionālā un valstiskā ideoloģija faktiski nepastāv (arī jaunākajos politikas dokumentos tās nepieciešamība iezīmējas nenoteikti – 2011.g. oktobrī MK apstiprinātajās „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam” lai arī latviešu valodas un latviskās kultūrtelpas saglabāšana un nostiprināšana uzsvērta kā Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritāte, tomēr rīcība, kas piedāvāta šīs prioritātes īstenošanai, pamatnostādnēs ir nepārliecinoša, pārāk nedroša un izvairīga. Pārresoru koordinācijas padomes izstrādātajā „Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam prioritāšu pamatojuma ziņojumā” jēdzieniskā nekonkrētība jau kļūst latviešu tautai bīstama – tiek runāts vairs tikai par pilsonisko nacionālismu un Latvijas vienoto kultūrtelpu), ir ļoti būtiski nacionālās (valstiskās) ideoloģijas radīšanā iesaistīt visus Latvijas iedzīvotājus, bet jo īpaši latviešus kā šīs valsts pamatnāciju, izvirzot un vienojoties par kopējām vērtībām, ideāliem un mērķiem.

Šāda vienošanās (sauksim to par sabiedrības saliedētību) nav iespējama, ja visiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem un arī ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem vai Latvijas pilsoņiem nav kopējas izpratnes par pašreizējo situāciju, tās patiesajiem cēloņiem un iemesliem. Uzskatām, ka „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam” noteiktais darbības virziens par sabiedrības kopējas sociālas atmiņas veidošanu ir ļoti labs instruments, lai panāktu iedzīvotāju etnisko un sociālo saskaņu, bet ar nosacījumu, ka šis instruments tiek izmantots, balstoties tikai un vienīgi uz godprātības un patiesības principiem. Pretējā gadījumā tas draud kļūst par vēl vienu bīstamu manipulatīvu ieroci;

2)      apmierināt sabiedrības pieprasījumu pēc patiesas informācijas un veltīt visas pūles, lai sabiedrisko mēdiju darbību Latvijā atbrīvotu no maldiem un viltus. Informācijas pārpilnības laikmetā, sabiedrība dzīvo ļoti lielāpatiesas informācijas badā. Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības uz patiesu informāciju, jo nav iespējams izkļūt no problēmsituācijas (šoreiz krīzes), ja nav zināmi un netiek atklāti tās patiesie cēloņi. Šobrīd Latvijas iedzīvotāji ir pakļauti dzīvībai bīstamām nepatiesas informācijas devām, padarot sabiedrību atkarīgu no meliem un spiežot iesaistīties bezjēdzīgā cīņā ar sekām;

3)      ļoti pamatīgi izvētīt kā sabiedrisko, tā komerctelevīziju saturu, nevairoties atsaukties uz zinātniskiem pētījumiem par izklaides industrijas manipulatīvo ietekmi uz cilvēka apziņu, un ieklausoties arī ievērojamu Latvijas personību (M.Sirmais, M.Ķimele, G.Āboltiņš u.c.) un speciālistu (A.Dombrovskis) viedoklī. Vardarbības un ētiskā un morālā tukšuma vietā ir jāliek tautas garīgā un dvēseliskā izaugsme un pašapziņas veidošana. Ir jāieslēdz visi iespējamie tautas un katra cilvēka pašaizsardzības mehānismi. Ir redzams, ka līdz šim piekoptā garīguma izslēgšana no politiskās kultūras Latvijā ir bijusi pašnāvnieciska gan valstij, gan tautai;

4)      pievērsties tuvāko kaimiņu Igaunijas un īpaši Lietuvas politiskās, kultūras un garīgās dzīves atspoguļojumam, dodot reālu ieguldījumu Baltijas vienotības stiprināšanā;

5)      panākt no komercreklāmas brīvu sabiedrisko televīziju (kā tas ir Igaunijā);

6)      kopīgiem spēkiem vērsties pret sistēmisko un birokrātisko pašpietiekamību, kas liedz iespēju tautai pašai izlemt savu likteni. Daudz vairāk sadarboties ar alternatīvi (nesistēmiski) domājošiem cilvēkiem un kustībām (šobrīd iespēja paust savu viedokli galvenokārt ir bijis atvērtās sabiedrības modeļa pārstāvjiem un valdošajai elitei „resoru apmaksātos un sagatavotos raidījumos” (G.Grūbe). Uzskatām, ka šī pieeja ir jāmaina. Pārskatā „Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010.-2011.gadā. Nacionālā identitāte, mobilitāte, rīcībspēja” viens no galvenajiem atzinumiem ir: “Jaunu stratēģiju meklējumi ekonomiskās krīzes apstākļos ir izdzīvošanas nosacījums. Indivīdi un kopienas stihiski meklē risinājumus savām sociālajām un ekonomiskajām problēmām. Daži no šiem risinājumiem paver jaunas iespējas un ir ilgtspējīgi”. To nedrīkst ignorēt.

Ir jāiegulda milzīgs gan sirds, gan rutīnas darbs latviešu tautas un Latvijas tautu saliedēšanā un Latvijas saglabāšanā pasaules politiskās un sabiedriskās iekārtas maiņas priekšvakarā. NEPLP rīcībā ir vissvarīgākie šim darbam nepieciešamie instrumenti. Tomēr visa pamatā ir un paliek patiesība un cilvēkmīlestība. „Lai arī meli ir pārklājuši visu, lai meli valda par visu, taču, lai NEVALDA CAUR  MANI!“ (A.Solžeņicins) – šos vārdus M.Kosteņecka citēja pirmajā Latvijas Tautu forumā 1988.gadā.

Patiesā cerībā,

Baltijas Saules fonds, Ditta Rietuma,

Tautas Palīdzības  Fonds, Velta Cimdiņa,

LB Aizsardzības fonds, Ligita Kondeļčuka,

Latvijas Lauksaimniecības kamera, Artūrs Malta,

Rīgas Vācbaltu apvienība, Jānis Danoss,

Ilmāra Druļļa sporta biedrība, Ilmārs Drullis,

Neatkarīgā Policistu arodbiedrība, Māris Bērziņš,

Latviešu Juristu apvienība, Māris Bērziņš

Informācijas tehnoloģiju speciālistu arodbiedrība, Māris Bērziņš,

Profesionāļu Solidaritātes biedrība, Guntra Vīksna,

Tūrisma Veicināšanas fonds, Edvīns Čulkstens,

Attīstības un inovāciju centrs, Māris Ķipsts