Atbilde: Ebreju īpašumu jautājumā ministra preses sekretāre Līga Ādamsone paskaidroja, ka Ministru prezidenta Dombrovska rīcība – divas rezolūcijas, kas bija pretrunā ar koalīcijas partneru uzskatiem, apgrūtināja Bērziņa darbu un līdz ar to bija apdraudētas arī viņa kā ministra izvirzītās tieslietu nozares prioritātes.

Ebreju īpašumu jautājums bijis pēdējais piliens, jo tas nav bijis vienīgais nesapratnes avots. Līga Ādamsone kā piemēru minēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu neatbalstīt TM sagatavoto budžeta pārdali ministrijai un Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu “izbrāķēt” ministrijas sagatavoto likumu grozījumu paketi reiderisma izskaušanai uzņēmumos.

Gaidis Bērziņš ticies ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvjiem

Ministrs trešdien ticies ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvjiem, taču lēmums par demisionēšanu absolūti neesot saistīts ar šo tikšanos. “Tikšanās bija sen plānota un saistīta ar vēlmi tikties frakcijā,” sacīja ministra preses sekretāre Līga Ādamsone.

“Ministrs ar ebreju kopienas pārstāvjiem apsprieda traģiskās vēstures kopējo izpratni un kopējās vērtības, kas vieno ebrejus un latviešu tautu. Kopienas pārstāvji izteica vēlmi tikties arī ar nacionālās apvienības frakciju,” atstāstīja Bērziņa preses sekretāre, piebilstot, ka abas puses beigās vienojās par šādas tikšanās nepieciešamību.

Bērziņš arī esot uzsvēris, ka Latvija nosoda holokaustu, uzskata to par traģēdiju un jūt līdzi ebreju tautai, tādēļ viņš aicinājis ebreju kopienu saprast arī milzīgos latviešu tautas zaudējumus no totalitārajiem režīmiem Otrajā pasaules karā.

Kāpēc jautājums par ebreju īpašumiem aktualizēts tieši pēdējo nedēļu laikā, Ādamsone atbildēja, ka tas jāprasa premjeram. “Bērziņš bija spiests spert šo soli sakarā ar abām Ministru prezidenta rezolūcijām,” viņa sacīja.