Latvijas un starptautiskajos internet portālos parādījās ziņa, ka kāda agrīnās kristietības pētniece Kārena Kinga no Harvardas “Divinity School” Starptautiskajā Koptu studiju konferencē Romā paziņojusi, ka vienā senā papirusa fragmentā ir teksts, kurā Jēzus runā par kādu “sievu”,-ziņo spektrs.com/ katolis.lv/ Pr. Aleksandrs Stepanovs, Dr. theol.

Papirusa izcelsme ir nezināma. 4. gadsimta papirusā ir frāze, kuras nav Svētajos Rakstos un kas ir klajā pretrunā ar kristīgās Baznīcas tradīciju: „Jēzus teica viņiem: mana sieva…”. Papirusa fragments ir izbālējis un ļoti maza izmēra, apmēram vizītkartes lielumā. Vienā pusē ir astoņas ar melnu tinti rakstītas rindas. Tekstu var izlasīt tikai ar palielināmo stiklu. Iespējams, tekstā ir arī frāze: „Viņa būs spējīga kļūt par manu mācekli.” Līdz šim fragmentu ir pētījis ļoti šaurs papiroloģijas un lingvistikas speciālistu loks.

BBC ziņu portāls rakstā “‘Wife of Jesus’ reference in Coptic 4th Century script” („Atsauce uz “Jēzus sievu” 4.gs. koptu tekstā”) norāda, ka ievērojams koptu lingvists, Volfs Peters Fanks (Volfs Peter Funk), kurš arī piedalījās minētajā konferencē, ironiski atzīmējis, ka “ir tūkstoši papirusa strēmeļu, kuru vidū jūs atrodat trakas lietas” un tāpat paliek daudzi jautājumi par fragmentu.

BBC, sniedzot ziņu par atklāto manuskriptu, korekti citē arī kāda Bībeles pētnieka komentāru. Kentuki universitātes profesors Bens Viteringtons (Ben Viterington) teica, ka termins “sieva” var vienkārši norādīt uz sieviešu dzimtas mājas kalponi un mācekli.

Preses konferencē žurnālistiem pētniece pati atzinās, ka šo papirusu nevar uzskatīt par pierādījumu, ka vēsturiskais Jēzus būtu precējies. Papiruss bija uzrakstīts vairākus gadsimtus pēc Jēzus dzīves, tomēr teksts ir interesants, jo tas iespējams liecina par debatēm attiecībā uz celibātu un sieviešu lomu agrīnās Baznīcas dzīvē. Pētniece uzskata, ka papiruss ir autentisks, taču to, vai papiruss nav viltojums, pierādīs papirusa tintes ķīmiskā analīze.

Savukārt profesors un baptistu mācītājs Džims Vests uzsvēra, ka “apgalvojumi, kas izskan ap papirusu, neko nepierāda. Tas nav nekas vairāk par apgalvojumiem, kas „karājas gaisā”, bez nozīmīga konteksta”.

Uz iespējamo papirusa funkcijas kontekstu netieši norāda Nag Hammadi atklājumi Ēģiptē 1945. gadā, kad tika atrasta sena gnostiskā bibliotēka, kurā bija 13 līdz šim nezināmi apokrifu kodeksi koptu valodā. Apokrifu teksti ir radušies sākot ar 2.gs. Tur var atrast vienu otru saistošu ideju, taču tām ir mazs sakars ar vēsturiskiem notikumiem un Jēzus zemes dzīvi. Šauro gnostisko kopienu loku interesēja sava credo izklāsts. Gnostiskājās kopienās, kas krasi pretstatīja garu un matēriju, bija ļoti atšķirīgs uzskats par laulībām un seksualitāti, no klajas laulības noliegšanas līdz izlaidīgām orģijām.

Četri kanoniskie evaņģēliji bija un paliek uzticami vēsturiskie avoti par Kristus dzīves noslēpumu.

Ideja, ka Jēzum būtu bijusi sieva, ir pausta arī Dana Brauna romānā “Da Vinči kods”, kurš neiztur nopietnu vēsturisku kritiku. Koptu valodas profesore Kinga precizē, ka atrastais papiruss nav pierādījums, ka Danam Braunam būtu taisnība.

>>Vairāk par rakstu<<